Uz Merkura varētu būt vairāk nekā 15 kilometrus biezs dimanta slānis

Tā var būt mazākā planēta Saules sistēmā, bet Merkurs, iespējams, slēpj lielus dārgumus. Jauni pētījumi liecina, ka zem Merkura garozas varētu būt dimanta slānis, kura biezums stiepjas pat 18 km dziļumā, vēsta "Sky News”.

Zinātnieki no Ķīnas un Beļģijas izmantoja NASA kosmosa kuģa MESSENGER datus, kas savākti laika posmā no 2004. līdz 2015. gadam, lai apstiprinātu teorijas par planētas dzīļu struktūru. Pētnieki uzskata, ka dimanta slānis varētu rasties divu procesu rezultātā.

"Vispirms ir magmas okeāna kristalizācija, bet šis process, iespējams, veicināja tikai ļoti plāna dimanta slāņa veidošanos planētas kodola un ārējā apvalka saskarnē," stāsta pētījuma līdzautors Olivers Namurs. "Bet pats galvenais process ir dzīvsudraba metāla kodola kristalizācija," sacīja zinātnieks

Planēta izveidojās pirms aptuveni 4,5 miljardiem gadu, un tās metāla kodols bija pilnībā šķidrs, tomēr laika gaitā pakāpeniski kristalizējās, norādīts pētījumā. Tas liecina, ka ārkārtēja spiediena ietekmē apvalkā esošais ogleklis pārvērtās par dimantu. Pēc tam šis materiāls uzpeldēja planētas serdes augšpusē, izveidojot slāni tieši zem ārējā apvalka.

Lai pārbaudītu teoriju, zinātnieki izmantoja liela apjoma presi, lai atkārtotu spiedienu un temperatūru, kas pastāv Merkura iekšpusē.

Sintētisks magnija silikāts tika pakļauts septiņu gigapaskālu spiedienam un uzkarsēts līdz teju 4000 grādiem pēc Celsija, lai parādītu, kā minerāli būtu mainījušies planētas veidošanās laikā. Tika noskaidrots, ka šādi apstākļi būtiski veicina dimantu veidošanos.

Zinātnieki iepriekš ir izteikuši pieņēmumu, ka arī zem mūsu planētas virsmas varētu būt izkaisīti vairāk nekā kvadriljoni tonnu dimanta. Tiek uzskatīts, ka minerāli ir aprakti vairāk nekā 160 km dziļumā - daudz dziļāk, nekā cilvēce ir tikusi līdz šim.