Astronomi atklājuši melno caurumu, kas “badina savu galaktiku līdz nāvei”
Astronomi, izmantojot NASA/ESA Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, ir apstiprinājuši, ka supermasīvi melnie caurumi var savās galaktikās “apēst” visu matēriju, kas ir nepieciešama jaunu zvaigžņu veidošanai, vēsta portāls “ScienceDaily”.
Starptautiskā komanda, kuru līdztekus vadīja Kembridžas universitāte, izmantoja kosmisko teleskopu, lai novērotu aptuveni Piena ceļa izmēra galaktiku, kas eksistēja agrīnajā Visumā, teju divus miljardus gadu pēc Lielā sprādziena.
Tāpat kā vairumam lielo galaktiku, tās centrā ir supermasīvs melnais caurums. Tomēr šī galaktika būtībā ir “mirusi”: tā lielākoties ir pārtraukusi jaunu zvaigžņu veidošanu.
"Pamatojoties uz iepriekšējiem novērojumiem, mēs zinājām, ka šī galaktika ir apdzisusi: tā neveido daudzas zvaigznes, ņemot vērā tās lielumu, un mēs sagaidījām, ka pastāv saikne starp melno caurumu un zvaigžņu veidošanās beigām," sacīja pētījuma līdzautore Dr. Frančesko D'Eugenio no Kembridžas Kavli Kosmoloģijas institūta.
"Tomēr līdz Veba [teleskopa - red.] palaišanai mēs nevarējām pietiekami detalizēti izpētīt šo galaktiku, lai apstiprinātu šo saikni, un mēs nezinājām, vai šis klusuma stāvoklis ir īslaicīgs vai pastāvīgs."
Šī galaktika, kas oficiāli nosaukta par GS-10578, bet pazīstama arī kā “Pablo” galaktika - par godu kolēģim, kurš nolēma to detalizēti novērot. Tā ir salīdzinoši masīva tik agrīna Visuma periodam: tās kopējā masa ir aptuveni 200 miljardu reižu lielāka par mūsu Saules masu un lielākā daļa tās zvaigžņu radās pirms 12,5 līdz 11,5 miljardiem gadu.
"Agrīnā Visumā lielākā daļa galaktiku veido daudzas zvaigznes, tāpēc ir interesanti šajā laika periodā redzēt tik masīvu, bet mirušu galaktiku," sacīja pētījuma līdzautors, profesors Roberto Maiolino. "Ja tam būtu pietiekami daudz laika, lai sasniegtu šo milzīgo izmēru, jebkurš process, kas apturēja zvaigžņu veidošanos, iespējams, notika salīdzinoši ātri."
Lai gan agrākie teorētiskie modeļi bija paredzējuši, ka melnajiem caurumiem ir šāda ietekme uz galaktikām, pirms Veba šo efektu nebija iespējams tieši noteikt.
"Mēs zinājām, ka melnajiem caurumiem ir milzīga ietekme uz galaktikām un, iespējams, ir ierasts, ka tie aptur zvaigžņu veidošanos, taču līdz Vebam mēs to nevarējām tieši apstiprināt," sacīja Maiolino. "Tas ir vēl viens veids, kā Vebs veic milzīgu soli uz priekšu attiecībā uz mūsu spēju pētīt agrīno Visumu un tā attīstību," piebilst profesors.