Astronomi: Zemei reiz bija gredzeni kā Saturnam

Atklājumā, kas apšauba mūsu izpratni par Zemes seno vēsturi, pētnieki ir atraduši jaunus pierādījumus, kas liecina, ka Zemei varētu būt bijusi gredzenu sistēma, kas veidojusies pirms aptuveni 466 miljoniem gadu, neparasti intensīvas meteorītu bombardēšanas periodā, vēsta portāls phys.org.

Šī pārsteidzošā hipotēze, kas publicēta izdevumā “Earth and Planetary Science Letters”, izriet no plātņu tektoniskām rekonstrukcijām Ordovika periodā, atzīmējot 21 asteroīdu trieciena krātera pozīcijas. Visi šie krāteri atrodas 30 grādu robežās no ekvatora, neskatoties uz to, ka vairāk nekā 70% Zemes kontinentālās garozas atrodas ārpus šī reģiona, un tā ir anomālija, ko tradicionālās teorijas nevar izskaidrot.

Pētnieku komanda uzskata, ka liels asteroīds bija nonācis ciešā Zemes tuvumā un savstarpējam attālumam arvien sarūkot, tas plūdmaiņu spēku ietekmē sadalījās un izveidoja atlūzu gredzenu ap mūsu planētu - līdzīgi kā mūsdienās ap Saturnu un uz citiem gāzes milžiem redzamajiem gredzeniem.

"Miljoniem gadu laikā materiāls no šī gredzena pakāpeniski nokrita uz Zemi, radot ģeoloģiskajā ierakstā novēroto meteorītu triecienu smaili," sacīja pētījuma vadošais autors profesors Endijs Tomkins no Monašas Universitātes.

"Mēs arī redzam, ka šī perioda nogulumiežu slāņi satur ārkārtīgi daudz meteorītu atlūzu. Tas, kas padara šo atradumu vēl intriģējošāku, ir šādas gredzenu sistēmas iespējamā ietekme uz klimatu," apgalvo zinātnieks.

Pētnieki spekulē, ka gredzens, iespējams, meta ēnu uz Zemes, bloķējot saules gaismu un veicinot nozīmīgu globālas atdzišanas notikumu. Šis periods, kas notika tuvu Ordovika beigām, ir atzīts par vienu no aukstākajiem pēdējos 500 miljonos gadu Zemes vēsturē.

"Ideja, ka gredzenu sistēma varētu ietekmēt globālo temperatūru, pievieno jaunu sarežģītības slāni mūsu izpratnei par to, kā ārpuszemes notikumi var būt veidojuši Zemes klimatu," sacīja profesors Tomkins.