Kad apkalpe uz okeāna zinātnes ekspedīciju kuģa uzzināja, ka no Antarktikas ledus šelfa ir atlūzis Čikāgas lieluma aisbergs, viņi saprata, ka viņiem nekavējoties jāpārtrauc tas, ko viņi dara, un jādodas to pārbaudīt, raksta “CBC News”.
Zinātnieki ir atklājuši mehānismu, kā aspirīns varētu samazināt dažu vēža metastāzes, stimulējot imūnsistēmu, atsaucoties uz jaunu pētījumu, vēsta “News Medical”.
Runājot par izdzīvošanu pēc radiācijas saņemšanas, mikroskopiskie tardigradi patiešām zina, ko viņi dara, pārdzīvojot devas, kas iznīcinātu lielāko daļu citu dzīvības formu. Tagad pētnieki izmanto šīs zināšanas, lai atrastu veidus, kā aizsargāt veselīgas šūnas vēža ārstēšanas laikā, vēsta “Science Alert”.
Pētnieki guvuši ievērojamus panākumus mākslīgā intelekta (AI) sistēmu apmācībā, lai interpretētu dzīvnieku emocijas, kas nākotnē varētu pilnībā pārveidot dzīvnieku labturību un veterināro aprūpi, vēsta techjuice.pk.
Kāpēc cilvēki sāka runāt? Zinātnieki norāda, ka ģenētikai bija liela nozīme, un tiek apgalvots, ka šīs īpašās spējas attīstība bija mūsu izdzīvošanas atslēga, vēsta “Associated Press”.
Zemes iekšējā kodola virsma var mainīties, liecina jauns USC zinātnieku pētījums, kurā tika atklātas strukturālas izmaiņas netālu no planētas centra, vēsta "sciencedaily.com".
Zinātnieki ir identificējuši jaunu sēnīti Gibellula attenboroughii, kas inficē alu zirnekļus Īrijā. Organisms manipulē ar zirnekļa uzvedību, atgādinot “zombijus”, vēsta portāls scitechdaily.com.
Tāpat kā populāras dziesmas vietnē “TikTok”, arī jaunas kuprvaļu dziesmas var ātri izplatīties dažādos reģionos un populācijās. Bet kas padara viņu sarežģītās vokalizācijas tik lipīgas?
Senatnīgie asteroīda Bennu paraugi, kas tika transportēti uz Zemi, satur dzīvības "izejvielas", sniedzot jaunas atbildes uz mūžīgo jautājumu par to, kā uz mūsu planētas radās dzīvība, vēsta "japantoday.com".
Pētnieki ir izstrādājuši revolucionāru "biokooperatīvu" materiālu, kas iegūts no asinīm un kas ir pierādījis spēju atjaunot kaulus. Šis jauninājums paver durvis personalizētām reģeneratīvajām terapijām, kas var pārveidot traumu un slimību ārstēšanu visā pasaulē, vēsta scitehdaily.com.
Zinātnieki, iespējams, ir atklājuši kādu maz ticamu sabiedroto cīņā pret plastmasas atkritumiem un tas ir mazais miltu tārps. Pētnieki atklāja, ka "Alphitobius" ģints vaboļu kāpuri, kas izcēlušies Āfrikā, bet mūsdienās ir jau plaši izplatīti uz visas planētas, var patērēt un noārdīt plastmasu, ziņo portāls “Live Science”.
Kādu Āzijas ziloņu mātīti Eiropas zinātnieki tikko ir nosaukuši par "dušas karalieni". Pavisam netīši tika nofilmēts, kā dzīvnieks Berlīnes zoodārzā savā nodabā mazgājas ar šļūteni, demonstrējot "ievērojamu prasmi", vēsta “The Independent”.
Neatkarīgi no tā, vai tā ir svaigi cepta maize vai ziedu aromāts, kārdinoša smarža ir labs veids, kā iepriecinātu kādu cilvēku. Tagad eksperti ir atklājuši, cik ātra ir mūsu oža, raksta “Daily Mail”.
Starptautiska botāniķu, lauksaimnieku un vēsturnieku komanda ir veiksmīgi izaudzējusi veselīgu koku no senas sēklas, kas atrasta alā Izraēlā, vēsta portāls phys.org.
Kad 1972. gadā kādai grūtniecei tika noņemtas asinsanalīzes, ārsti atklāja, ka tajās mistiski trūkst vienas virsmas molekulas, kas bija uz visām citām tolaik zināmajām sarkanajām asins šūnām. 50 gadus vēlāk šī dīvainā parādība ir ļāvusi Lielbritānijas un Izraēlas pētniekiem aprakstīt jaunu cilvēka asinsgrupu, raksta “Science Alert”.
Atklājumā, kas apšauba mūsu izpratni par Zemes seno vēsturi, pētnieki ir atraduši jaunus pierādījumus, kas liecina, ka Zemei varētu būt bijusi gredzenu sistēma, kas veidojusies pirms aptuveni 466 miljoniem gadu, neparasti intensīvas meteorītu bombardēšanas periodā, vēsta portāls phys.org.
Astronomi, izmantojot NASA/ESA Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, ir apstiprinājuši, ka supermasīvi melnie caurumi var savās galaktikās “apēst” visu matēriju, kas ir nepieciešama jaunu zvaigžņu veidošanai, vēsta portāls “ScienceDaily”.
Arheologi Pompejā ir atguvuši labi saglabājušās vīrieša un sievietes skeleta atliekas, kuri gāja bojā, sargājot tā laika dārgumus, raksta „Newyork Post”.
Iespējams, ir atrisināts noslēpums, kāpēc senajai ēģiptiešu mūmijai ar iesauku Kliedzošā sieviete ir tik sāpīga sejas izteiksme. Jaunās analīzes liecina, ka viņa nomira, "kliedzot no agonijas", apmēram pirms 3000 gadiem, vēsta "Sky News”.