FOTO. Kā izskatās tumšā piepjložņa? Latvijā atklāta jauna vaboļu suga

Veicot dabas parka Ogres ieleja apsekošanu, konstatēta Latvijas faunai jauna vaboļu suga - tumšā piepjložņa (Eustrophus dermestoides), aģentūru LETA informēja vides risinājumu uzņēmuma "Ecosoul" mārketinga vadītāja Līga Ansone.

Šis atklājums esot būtisks papildinājums ne tikai Latvijas, bet arī visas Baltijas reģiona zināšanām par kukaiņu pasauli un bioloģisko daudzveidību.

Šī gada jūlijā "Ecosoul" bezmugurkaulnieku eksperts, entomologs Dmitrijs Teļnovs Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā veica Ogres ielejas dabas vērtību apzināšanu. Apsekojuma laikā vecā lapkoku mežā upes ielejā, zem sēra piepes tika atrasta un vēlāk laboratorijā identificēta tumšā piepjložņa.

Atklājums apliecina dabas parka Ogres ielejas ekoloģisko bagātību - šajā teritorijā sastopams liels daudzums atmirušās koksnes, daudzveidīga piepju flora un labi saglabājušies veci meža biotopi ar augstu mitruma un noēnojuma režīmu, pauž uzņēmums.

Šādi apstākļi ir īpaši nozīmīgi retām sugām, piemēram, tumšajai piepjložņai. "Tumšā piepjložņa ir kā dzīvs termometrs - tā parāda, cik labi dabas procesi notiek bez cilvēka iejaukšanās. Šāda atradne Latvijā ir patiesi nozīmīga," vērtē Teļnovs.

Tumšā piepjložņa ir neliela - 4-8 milimetrus gara - vabole ar vienkrāsainu melnu vai tumši brūnu ķermeni, nedaudz gaišākām ekstremitātēm, mazu un vāji punktētu galvu, platu, biezi punktētu priekškrūšu vairogu un vidēji gariem, noapaļotiem segspārniem.

Tā ir sēnēs mītoša suga, kuras dzīves cikls ir cieši saistīts ar noteiktām koksnes sēnēm. Pieaugušas vaboles parasti novērojamas uz sēra piepēm un kātiņpiepēm, dodot priekšroku sēnēm, kas aug uz ozoliem un vītoliem.

Dabas parka Ogres ieleja populācija tika atrasta vecā lapkoku mežā, zem sēra piepes.

Tumšā piepjložņa ir izplatīta Eiropā no Pirenejiem līdz Urāliem, tomēr visur tā sastopama izklaidus un reti. Baltijas reģionā un Fenoskandijā līdz šim zināmas tikai dažas vēsturiskas atradnes - Somijā pirms vairāk nekā 50 gadiem, Igaunijā pirms vairāk nekā 135 gadiem, kā arī nesen Krievijā Karaļauču apkārtnē.

Zviedrijā suga nav sastopama, bet Somijā uzskatāma par izzudušu.

Latvijas atradne šobrīd ir tālākā zināmā šīs sugas izplatības vieta Eiropā, kas piešķir atklājumam īpašu zinātnisku un dabas aizsardzības nozīmi.