Zinātnieki pazemē saklausa dīvainu pulsu; Āfriku burtiski plēš uz pusēm

Ritmiska pulsācija dziļi zem Austrumāfrikas burtiski plēš kontinentu uz pusēm. Lai gan ietekme uz planētas virsmu vēl kādu laiku nebūs redzama, gala rezultāts ir pilnīgi jauns okeāna baseins virs tās, vēsta “Popular Science”.

Starptautiska pētnieku komanda nonāca pie sava secinājuma pēc tam, kad bija analizējusi vairāk nekā 130 paraugu no jauniem vulkāniem, kas atrodas retā ģeoloģiskā reģionā zem Etiopijas. Afāru plaisas zona ir viens no nedaudzajiem piemēriem uz Zemes, kur saplūst trīs tektoniskas plaisas.

Eksperti iepriekš izvirzīja teoriju, ka šajā Etiopijas galvenās ielejas, Sarkanās jūras un Adenas līča plaisu savienojuma vietā notiek aktīva, karsta izkusušas zemes apvalka uzplūde.

Šādas zonas parasti stiepj un velk tektoniskās plātnes, līdz tās galu galā pārplīst. Taču tas, kā tā zem Afāru plātnes ir strukturēta, kā tā uzvedas un kā tā ietekmē virs tās esošo garozu, joprojām ir noslēpums.

Lai veiktu izmeklēšanu, plaša pētnieku komanda Svonsī universitātes ģeozinātnieces Emmas Votsas vadībā devās uz Etiopiju, kur savāca vairāk nekā 130 iežu paraugu gan no Afāras reģiona, gan no galvenā Etiopijas rifta. Pēc tam pētnieki apvienoja paraugu analīzi ar esošajiem datiem un progresīvu statistisko modelēšanu, lai izpētītu apgabala garozas un mantijas dinamiku. Kā jau tika pieņemts, Afāras mantijas strūkla nav vienmērīga vai statiska.

“Tā pulsē, un šiem impulsiem ir atšķirīgas ķīmiskās pazīmes,” paziņojumā norādīja Votsa. “Šie daļēji izkusušās mantijas augšupejošie impulsi virza augšējās plātnes. Tas ir svarīgi, lai mēs labāk izprastu Zemes iekšienes un tās virsmas mijiedarbību.”

Runājot par to, kad uz Zemes izveidosies jauns okeāns, tādi eksperti kā Votsa nav pārliecināti. Taču tas nenozīmē, ka būtu jāsāk uztraukties.

“Runājot par laika grafiku, ir grūti noteikt precīzu skaitli, ņemot vērā, ka pulsa ātrums var mainīties, tāpēc, godīgi sakot, mēs to nevaram droši zināt,” Votsa atklāja žurnālam “Popular Science” e-pastā. Viņa atsaucei norādīja, ka viņu pētījuma apgabalā plātnes svārstās tikai par 5 līdz 16 milimetriem gadā.

“[Tātad] viena lieta, ko mēs zinām, ir tā, ka tas būs miljonu gadu robežās,” viņa piebilda. “Cerams, ka mūsu nākamais darbs pietuvosies dažām varbūtības aplēsēm.”