Kad apkalpe uz okeāna zinātnes ekspedīciju kuģa uzzināja, ka no Antarktikas ledus šelfa ir atlūzis Čikāgas lieluma aisbergs, viņi saprata, ka viņiem nekavējoties jāpārtrauc tas, ko viņi dara, un jādodas to pārbaudīt, raksta “CBC News”.
Galu galā tas sniedza unikālu iespēju izpētīt jūras dibenu okeāna apgabalā, kas iepriekš cilvēkiem bija nepieejams. Neskatoties uz satraukumu, “Schmidt Ocean Institute” kuģa komanda nedomāja, ka viņi atradīs daudz dzīvības tik tālu zem ledus, tālu aiz saules sasniedzamības.
Tomēr, kā izrādās, viņi smagi kļūdījās.
Pirmais attēls, kas no komandas attālināti vadāmā transportlīdzekļa nonāca kuģa vadības telpā, “atklāja lielu jūras sūkli, uz kura rāpoja krabis”, stāsta Patrīcija Eskete, ekspedīcijas galvenā zinātniece atklājuma laikā.
"Tas bija liels uztraukums," viņa teica žurnālistiem. "Tad stundu pēc stundas un dienu no dienas mēs turpinājām saskatīt arvien vairāk."
Eskete un viņas kolēģi dokumentēja pārsteidzoši daudzveidīgu jūras ekosistēmu, kurā ietilpst koraļļi, sūkļi, zivis, milzu jūras zirnekļi, astoņkāji un citu sugu pārstāvji, no kuriem daži, iespējams, vēl nav dokumentēti.
Taču joprojām ir noslēpums, kā tik daudz dzīvības varēja uzplaukt tumšajos okeāna dziļumos, aptuveni 1300 metrus zem Džordža VI ledus šelfa, kas ir viens no masīvākajiem ledājiem, kas pievienots Antarktikas pussalas ledus segai.
Nav arī skaidrs, kas notiks ar šo ekosistēmu tagad, ko būtiski mainījusi šī ledus zaudēšana.
"Tas ir ļoti interesants atklājums un es nevaru vien sagaidīt, kad ieraudzīšu visas atklātās jaunās sugas un sapratīšu, kas uztur bioloģisko daudzveidību šajās ekosistēmās," sacīja Anglijas Nacionālā okeanogrāfijas centra lietišķā zinātniece Gvadalupe Bribieska-Kontreras, kura nebija iesaistīta ekspedīcijā.
Tikmēr Esketes lomanda savāca attēlus, kā arī dažus paraugus un ģeoloģiskos paraugus un tagad zinātnieki aplūkos reģiona ģeoloģiju, kā arī okeāna straumes, lai mēģinātu noskaidrot, "kā darbojas visa sistēma", viņa sacīja.