Atklāts gēns, kura dēļ cilvēki sāka runāt

Kāpēc cilvēki sāka runāt? Zinātnieki norāda, ka ģenētikai bija liela nozīme, un tiek apgalvots, ka šīs īpašās spējas attīstība bija mūsu izdzīvošanas atslēga, vēsta “Associated Press”.

Jauns pētījums saista noteiktu gēnu ar runātās valodas izcelsmi, liekot domāt, ka proteīna variants, kas atrodams tikai cilvēkiem, varētu būt palīdzējis mums sazināties jaunā veidā. Runa ļāva mums apmainīties ar informāciju, koordinēt darbības un nodot tālāk zināšanas, dodot mums priekšrocības pār izmirušajiem brālēniem, piemēram, neandertāliešiem un denisovaniem.

Jaunais pētījums ir "labs pirmais solis, lai sāktu aplūkot specifiskos gēnus", kas var ietekmēt runas un valodas attīstību, sacīja Liza Finestaka no Minesotas universitātes, kura nebija iesaistīta pētījumā.

Zinātnieku apgūtais kādreiz var pat palīdzēt cilvēkiem ar runas problēmām.

Ģenētiskais variants, ko pētnieki aplūkoja, bija viens no daudzajiem gēniem, "kas veicināja Homo sapiens kā dominējošās sugas rašanos, kāda mēs esam šodien", sacīja pētījuma galvenais autors, Dr. Roberts Darnels.

Darnels jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir pētījis proteīnu, ko sauc par NOVA1 un zināms, ka tas ir ļoti svarīgs smadzeņu attīstībai. Jaunākajos pētījumos Ņujorkas Rokfellera universitātes zinātnieki izmantoja CRISPR gēnu rediģēšanu, lai aizstātu pelēs atrasto NOVA1 proteīnu ar cilvēkam raksturīgo tipu un pārbaudītu ģenētiskā varianta ietekmi reālajā dzīvē. Zinātniekiem par pārsteigumu tas mainīja dzīvnieku balss veidu, kad viņi viens otram sauca.

Peļu mazuļi ar cilvēka variantu pīkstēja savādāk nekā citi metiena biedri, kad ieradās viņu mamma. Tāpat arī pieauguši peļu tēviņi ar šo variantu, redzot mātīti, pīkstēja savādāk nekā parastās peles.

Abi ir apstākļi, kuros peles ir motivētas runāt, sacīja Darnels, "un tās runāja savādāk" ar cilvēka variantu, ilustrējot gēna varianta lomu runā.

Gēnu varianta klātbūtne nav vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki var runāt. Spēja ir atkarīga arī no tādām lietām kā cilvēka rīkles anatomiskās īpatnības un smadzeņu apgabali, kas darbojas kopā, lai cilvēki varētu runāt un saprast valodu.

Darnels cer, ka nesenais darbs ne tikai palīdzēs cilvēkiem labāk izprast savu izcelsmi, bet arī galu galā novedīs pie jauniem veidiem, kā ārstēt ar runu saistītas problēmas.