Kaut kāda valsts pārvaldes algu sistēma ir vajadzīga, un sakārtot gadiem valdījušo patvaļu, bardaku un nesavtību rīcībā ar pašu nenopelnītu naudu vajag. Nav šaubu. Valdība beidzot vienojusies par kaut kādu vienota atalgojuma projektu.
Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane palikšot vienīgie ārpus Latvijas valsts amatpersonu algu skalas ar Valsts prezidentu pašā augšgalā.
Ja valsts pārvaldē ieviesīs vienotu atalgojuma sistēmu, premjera vai Valsts prezidenta algas – attiecīgi 1908 latu vai 2208 latu – nosakot kā augstākās, lielākie griezieni sagaida valsts sekretārus un citus augsta ranga ierēdņus.
Neatkarīgā policistu arodbiedrība (NPA) uzskata, ka pēdējā laikā strauji pieauga to darba devēju skaits, kuri ilgstoši ar tīšu nolūku neizmaksā darbiniekiem algas. Tajā pašā laikā darba devēji turpina izmantot dārgas mašīnas, mājokļus, saņemt lielas algas, dividendes, ceļot un baudīt citus labumus.
Tā ir bijis vienmēr. Jo lielāki nodokļi, jo lielāka ir interese nodokļus nemaksāt. Ja nodokļi ir nelieli vai simboliski, tad nav nekādu problēmu ar to nomaksu. Jo nodoklis ir lielāks un ja ir iespēja nodokli nemaksāt, tad proporcionāli palielinās iespējamās peļņas lielums.
Augustā Latvijas tiesas ierosinājušas 22 fizisko personu maksātnespējas lietas, un tas ir lielākais fizisko personu maksātnespējas lietu skaits, ko tiesas sākušas viena mēneša laikā.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzdevis finanšu ministram Einaram Repšem (JL) nodrošināt, ka tiek pārrēķināti valsts tiešās pārvaldes iestāžu atalgojuma fondi, kā arī izvērtēt piemaksu maksāšanas aizliegšanu.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) šodien parakstīja atkārtotu rezolūciju Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktoram Marekam Samohvalovam, kurā tiek pieprasīti skaidrojumi par atalgojuma palielināšanu PVD centrālajā aparātā nodarbinātajiem laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 1.augustam.
Salīdzinot ar straujo atalgojuma pieaugumu iepriekšējos gados, šogad atalgojuma izmaiņu tendence Latvijas privātajā sektorā ir vairāk negatīva, proti, šogad gada kopējā alga ir samazinājusies 68% darbinieku.
Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta vadītājas Irinas Arhipovas alga šī gada sākumā pieaugusi par 500 latiem sakarā ar pārbaudes laika beigšanos.