Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane palikšot vienīgie ārpus Latvijas valsts amatpersonu algu skalas ar Valsts prezidentu pašā augšgalā.
Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Diāna Krampe informēja Neatkarīgo, ka ministrija pilda valdības uzdevumu uz nākamo valdības sēdi 29. septembrī sagatavot projektu vienotai algu skalai visiem valsts kalpotājiem. Skalas parametri vakar pēcpusdienā vēl nebija skaidri. Vienīgais zināmais orientieris skalas veidotājiem ir Ministru prezidenta Valda Dombrovska publiski paustais viedoklis, ka visaugstākajai valsts amatu hierarhijā jābūt Valsts prezidenta algai, kura pašreiz ir 2209 lati mēnesī. Patlaban valsts pārvaldē visaugstākās algas 2852 latus saņem ministriju valsts sekretāri, kuriem varbūt nāksies turpmāk dzīvot pieticīgāk.
Līdz iepriekšējai valdības sēdei tika runāts, ka lielākie zaudētāji no vienotās algu skalas izveidošanas varētu būt LB prezidents I. Rimšēvičs, FKTK priekšsēdē-
tāja I. Krūmane un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdē-
tāja Valentīna Andrējeva. D. Krampe pastāstīja, ka I. Rimšēvičs un I. Krūmane pārliecinājuši valdību par savu piederību Eiropas Savienības finanšu sistēmai, kas nozīmējot arī palikšanu ārpus Latvijas valsts kalpotāju algu skalas. Vienīgā lielā cietēja no briestošās algu reformas varbūt izrādīsies V. Andrējeva, kura savu vakardienas situāciju Neatkarīgajai komentēja šādi: "Pašreiz es esmu tādā pašā situācijā kā citi kredītņēmēji, kas ņēma kredītus, paļaujoties uz tā brīža ienākumiem – līdzšinējo darba algu. Varu piebilst, ka pēc samazināšanas mana alga būs tādā līmenī, kāda tā bija 2002. gadā."
V. Andrējeva, šķiet, reprezentē to kredītņēmēju daļu, kuras parādsaistības ir vai nu vispār radušās, vai pieņēmušas draudošus apmērus tikai pēc 2002. gada. Viņa par pērno gadu deklarējusi 73 000 eiro hipotekāro kredītu un 156 800 latu citu parādsaistību.
Pagaidām mierīgi var justies I. Krūmane ar 473 000 eiro parādu pret 7400 latu mēnešalgu un I. Rimšēvičs ar 630 000 eiro parādu pret 10 500 latu mēnešalgu. Tie ir par pagājušo gadu deklarētie skaitļi, kuri šogad, iespējams, ir mainījušies. I. Krūmane Neatkarīgajai uzsvēra, ka kā profesionāla finansiste ir rēķinājusies arī ar algas samazinājuma iespējamību un tāpēc jebkurā gadījumā spēšot pildīt savas saistības, ko parādīšot viņas valsts amatpersonu gadskārtējā deklarācijā.
Daudzi citi valsts kalpotāji nevar justies droši tāpēc, ka iespējama viņu darba vietas likvidācija un tādējādi daudz pieticīgāku ienākumu zudums. Varbūt pazīstamākā persona starp šādiem kalpotājiem ir tiesībsargs Romāns Apsītis, no kura jāņem piemērs, kā uzkrāt līdz šim saņemto algu. Viņa pērnā gada ienākumi bijuši 52 900 latu. No tiem apmēram 15 000 viņš glabājis latu un eiro kontos dažādās bankās, bet citus ienākumus pārvērtis dažādos nekustamos īpašumos.