Valdība lems par vienoto atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē

Šodien ārkārtas valdības sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums par vienoto atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis jau iepriekš norādījis, ka atbalsta Valsts prezidenta atalgojuma noteikšanu par augstāko valsts pārvaldē. FM sagatavotajā likumā tika piedāvāti divi iespējamie varianti augstākajam atalgojumam - vai nu prezidenta alga 2208 lati (bruto), vai arī premjera atalgojums 1908 lati (bruto).

Jau ziņots, ka lielākā daļa ministru pagājušajā nedēļā nobalsojusi pret prezidenta algas noteikšanu par augstāko valsts pārvaldē, liecināja publiskotais valdības sēdes protokollēmums.

Par šādu ierosinājumu bijis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) un iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Savukārt pret balsojuši ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP), kultūras ministrs Ints Dālderis (TP), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Iepriekš tika nolemts, ka šo jautājumu turpinās izskatīt koalīcijas partiju Sadarbības padomē.

Kā jau vēstīts 29. septembrī valdība konceptuāli vienojās, ka augstākais atalgojums valsts pārvaldē turpmāk varēs būt Valsts prezidentam - 2208 lati. Šo summu tika nolemts noteikt par augstāko iespējamo atalgojuma robežu valsts pārvaldē strādājošajiem.

Vienlaikus valdība izlēma par vēl vienas atalgojuma skalas veidošanu, kas attiektos uz ministriju centrālo aparātu darbiniekiem. Šajā skalā augstākais iespējamais atalgojums tiks noteikts 1900 lati, un, visticamāk, attieksies uz ministriju valsts sekretāriem.

Arī pašvaldībās strādājošo atalgojums tiks iekļauts vienotajā sistēmā un nevarēs pārsniegt Valsts prezidenta algu. Tāpat, piemēram, grāmatveža atalgojums pašvaldībās nevarēs būtu atšķirīgs no valsts pārvaldē strādājoša grāmatveža atalgojuma.

Kopējā atalgojuma sistēmā netiks iekļauta Latvijas Banka. Tāpat, ņemot vērā starptautisko aizdevēju lūgumu, sistēma neattieksies uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Speciāli valdības noteikumi tiks izdoti arī attiecībā uz lielajiem valsts uzņēmumiem, kur arī plānots regulēt vadības atalgojumu.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.