Algas valsts pārvaldē būs jāmazina vēl vismaz par 5%, kas gan neattieksies uz skolotājiem, kā arī amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, liecina šodien publiskotais 3.oktobra valdības ārkārtas sēdes protokollēmums.
Protokols paredz noteikt, ka kopējo izdevumu samazinājuma ietvaros izdevumi atlīdzībai jāsamazina ne mazāk kā 5% apmērā no "bāzes izdevumos" iekļautajiem izdevumiem atlīdzībai.
Samazinājumam netiks pakļauti izdevumi vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un mērķdotācijām pašvaldību profesionālās ievirzes sporta, mūzikas un mākslas izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas izdevumi atlīdzībai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, paredz valdības lēmums.
LETA jau ziņoja, ka darbā pie nākamā gada valsts budžeta valdībai, visticamāk, nāksies domāt par vēl lielāku izdevumu samazinājumu un ienākumu palielināšanu, šodien žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru valdības vadītājs sacīja, ka, "visticamāk, būs nepieciešami papildu fiskālās konsolidācijas pasākumi", atzīstot, ka "korekcijas būs jāveic gan budžeta izdevumu, gan ieņēmumu sadaļā".
Dombrovskis uzsvēra, ka valdībai vēl nav "plāna B", kas paredzētu daudz lielāku izdevumu samazinājumu, kā to prasa starptautiskie aizdevēji, tomēr šāds uzdevums tikšot dots Finanšu ministrijai. Tiklīdz Einars Repše (JL) atgriezīsies Latvijā, viņiem būs jāsagatavo konkrēti priekšlikumi.
Ministru prezidents atzina, ka šāds plāns būs jāsagatavo maksimāli ātrā laikā, jo līdz budžeta iesniegšanai Saeimā vairs nav atlicis daudz laika. "Finanšu ministrija vēl nav sākusi strādāt pie plāna B, Repše atbrauks un ķersies šim klāt," sacīja valdības vadītājs.
Dombrovskis arī uzsvēra, ka joprojām turpinās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, tās esot tikai pusceļā un Latvijai joprojām ir iespējams pārliecināt starptautiskos aizdevējus par daudz mazāku budžeta izdevumu samazināšanu.