IZM saviem departamentu vadītājiem maksā vairāk kā 1500 latus mēnesī

Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta vadītājas Irinas Arhipovas alga šī gada sākumā pieaugusi par 500 latiem sakarā ar pārbaudes laika beigšanos.

Tiek ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošais kopsavilkums par ierēdņu algām atklājis, ka, lai arī jau kopš pagājušā gada nogales valsts pārvaldē tiek īstenots atalgojuma fonda samazinājums, pēdējā pusgada laikā daudzu ministriju un iestāžu vadības atalgojums nav samazinājies.

Kopsavilkumā redzams, ka departamenta direktores alga šī gada martā pieaugusi no 1026 latiem uz 1528 latiem.

Kā norāda ministrija, Arhipova darbā pieņemta pērnā gada 18.augustā ar 1026 latu lielu mēnešalgu un viņai noteikts sešu mēnešu pārbaudes termiņš, kuru laikā ievērojami palielinājusies viņas kvalifikācijas pakāpe un pēc pārbaudes laika beigām alga attiecīgi palielināta līdz 1528 latiem. Tomēr līdz ar pēdējiem atalgojuma samazinājumiem valsts pārvaldē viņas alga samazināta līdz 1222 latiem mēnesī.

Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada nogales, kad valsts pārvaldē tiek īstenots atalgojuma fonda samazinājums, pēdējā pusgada laikā daudzu ministriju un iestāžu vadības atalgojums nav samazinājies, dažviet tas pat ir palielinājies, liecina aģentūras LETA rīcībā esošs kopsavilkums par ierēdņu algām.

Kopsavilkumā salīdzināts atalgojums valsts pārvaldes vadībai šā gada 31. janvārī un 30. jūnijā. Tomēr informācija liecina arī par tendenci, ka valsts pārvaldē atalgojuma pieaugums sācies jau pērnā gada vidū, brīdī, kad vēl toreizējais premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) aizvien skaļāk sāka runāt par krīzi tautsaimniecībā un nepieciešamo izdevumu samazināšanu.

Atalgojuma izmaiņas valsts pārvaldē ir ieinteresējušas arī premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš uzdevis Valsts kancelejai nekavējoties apkopot informāciju par algu saimes jeb atalgojuma sistēmas izmaiņām ministrijās šogad, aģentūrai LETA apliecināja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne. Ministrijām algu saimju palielinājumi ir jāsaskaņo ar Valsts kanceleju, kura šogad esot saņēmusi vairākus ministriju pieprasījumus.

Latvijā

Inovāciju, radošuma un sadarbības pasākums “Baltic AI Hack, Gen AI Hackathon” Rīgas Tehniskajā universitātē notika no 4. līdz 6. oktobrim un pulcēja studentus no visām Baltijas valstīm. Studentu uzdevums bija risināt reālās dzīves problēmas, izmantojot mākslīgā intelekta spēku. Viņi izstrādāja novatoriskus risinājumus tādās jomās kā dizains, mārketings un uzņēmējdarbība.