Tā ir bijis vienmēr. Jo lielāki nodokļi, jo lielāka ir interese nodokļus nemaksāt. Ja nodokļi ir nelieli vai simboliski, tad nav nekādu problēmu ar to nomaksu. Jo nodoklis ir lielāks un ja ir iespēja nodokli nemaksāt, tad proporcionāli palielinās iespējamās peļņas lielums.
Eiropas Savienībā tradicionāli ļoti augsti nodokļi ir degvielai, alkoholam un tabakas izstrādājumiem.
Arī Latvijā valsts budžetā, aptrūkstoties ienākumiem, kā pirmais solis tika veikta akcīzes paaugstināšana degvielai, alkoholam un cigaretēm. Tagad valdība gudro, kā apturēt akcīzes preču plūsmu no ārzemēm. Kontrabandas kravas tiek notvertas cita pēc citas. Savukārt, īstenojoties valdības plāniem, no Krievijas vai Baltkrievijas vienkāršs gājējs drīkstēs ienest tikai jau aizsmēķētu cigareti.
Akcizētās preces vēl var uzmanīt. Ir kopēja Eiropas politika jutīgu preču apritei. Ir robežas, kuras var mēģināt nosargāt.
Taču – ko darīt ar darba algas nodokļiem? Te nav robežas un muitas. Te robeža starp atļauto un aizliegto ir ikviena darba devēja un ņēmēja pārziņā. Nodokļi, ar kādiem te aplikta darba alga, Latvijā ir iespaidīgi, īpaši pakalpojumu jomā, kurā visas izmaksas ir cilvēka darbs.
No 100 latiem, kas tiek samaksāti par pakalpojumu konkrētā darba veicējam, var izmaksāt tikai aptuveni 40 latu. 20 lati aizies par pievienotās vērtības nodokli, bet no pāri palikušā aptuveni puse (40 latu) būs jāsamaksā kā iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis.
Tātad no katra simta legālo ienākumu kā darba algu uz rokas var samaksāt tikai 40 latu un pārējais ir jāsamaksā nodokļos.
Matemātika vienkārša. Vēl treknajos gados lēnām mazinājās aplokšņu algu un kreiso ienākumu problēma, cilvēkus interesēja nodokļi un pensiju fondu uzkrājumi. Tagad tā ir aizmirsta un sena pagātne. Banku menedžētie pensiju fondi nākotnes naudu ieguldīja SAF tehnikas un citu tikpat vērtīgu aktīvu akcijās, bet nākotnes pensionāri tiek baroti ar solījumiem, ka bezvērtīgo akciju cenas astronomiskos augstumos uzkāps tieši pēc 30 gadiem, kad pensija būs jāsaņem. Savukārt nodokļu nauda aizpeld nevis skolām un slimnīcām, bet bezjēdzīgu aģentūru darbinieku prēmijām un politiskajām biznesa orģijām.
Kā rīkoties darba ņēmējam, kuram darba devējs piedāvā samazināt darba algu par 50% vai saņemt tikpat, bet aploksnē, vai arī iet prom un pievienoties tiem 170 000, kas ir bez darba? Kā rīkoties, ja tev uz galda ir nenomaksātu rēķinu kaudze un draudu vēstule no bankas par hipotekāro kredīta nomaksu? Skriet pie Repšes? Vai knaba ar iesniegumu, lai arestē un soda šo biznesa vampīru, un palikt vispār bez nekā, iegūstot stukača slavu uz mūžu? Tikai – ko tu darīsi ar savu hipotekāro kredītu pēc tam, kad darba devējs būs atmaskots un bankrotējis?
Arī biznesa īpašniekam ir problēma. Maksāt visus nodokļus un bankrotēt vai daļēji pāriet uz kreisajiem ienākumiem un aplokšņu algām? Atlaist visus 100 darbiniekus, uzkraujot to apgādi valstij ar bezdarbnieku pabalstiem, vai turpināt darbu, lai gan pieļaujot ne pārāk likumīgas un ētiskas shēmas?
Pārsteidzošākais ir tas, ka nodokļu slogs, ar kuriem tiek aplikta darba alga Latvijā, ir tik liels, ka jau pat Latvijas valdība vairs nespēj nomaksāt visus darba algas nodokļus. Ko izvēlas darīt Dombrovska valdība? Atbilde ir tāda pati kā darba devējam, kas maksā aplokšņu algas. Maksāt tikai darba algu uz rokas, bet ar darba algu saistītos nodokļus vispār nemaksāt!!!!!
Tikai valdība nolēma atļaut sev to, kas citiem ir liegts. Turpmāk darba algas vai darba algas daļas, no kuras netiks maksāti nekādi nodokļi, tiks dēvēta par... stipendiju. 50 000 bezdarbnieku, kas tiks nodarbināti pašvaldību labiekārtošanas darbos, darba algu saņems stipendijas formā! Jaunie skolotāji daļu darba algas saņems kā stipendiju.
Darba algas atklāta pārdēvēšana par stipendiju ir atzīšanās nodokļu sistēmas bankrotā. Saeima un valdība ir noteikusi tik lielus nodokļus, ka pati vairs nespēj maksāt tik lielus nodokļus no darba algām.
Sveika, Gauja! Atbraucām! Kāpēc stipendijas drīkst maksāt tikai valdība? Tad atļaujam ikvienam turpmāk aplokšņu algas dēvēt par stipendijām! Savukārt Saeima tagad gatavojas vēl palielināt darba algas nodokļus, ieviešot progresīvo nodokli. Valūtas fondam tas jau ir apsolīts.
Vēl pāris tādi nodokļu pieaugumi, un visi sāks maksāt tikai stipendijas. Visdrīzāk Saeimai ir jāveic nodokļu sloga pārdale. Nodokļi no darba algām ir būtiski jāsamazina, nekustamā īpašuma un kapitāla pieauguma nodokļi proporcionāli jāpalielina.