Patlaban 2010. gada budžetā finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) plānots samazināt par 6%. Lielāko daļu IZM budžeta izdevumu veido pedagogu algas, taču valdība šīs algas iekļāvusi neaizskaramo pozīciju sarakstā, tāpēc 6% samazinājums citās pozīcijās izvērsīsies daudz lielāks.
Latvijas augstākās izglītības iestādēs nākamnedēļ notiks parakstu vākšanas akcija, lai pieprasītu pārtraukt turpmāku finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei un nepieļautu tā samazināšanu 2010. gadā vēl par 30%. Augstskolu pārstāvji līdz pirmdienai apņēmušies sagatavot uzsaukumu valdībai, kurā aicinās „ļoti nopietni pārdomāt un pārskatīt finansējumu izglītībai”.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetu nākamgad plānots samazināt par 6%. Lielāko daļu IZM budžeta izdevumu veido pedagogu algas, taču valdība šīs algas iekļāvusi neaizskaramo pozīciju sarakstā, lai tās nākamgad netiktu samazinātas vēl vairāk.
Visas valsts augstskolas, visticamāk, tomēr netiks apvienotas vienā lielā Latvijas universitātē. Apvienošanas ideju asi kritizējuši gan pārliecinošs vairākums augstskolu rektoru, gan arī studenti.
Samazinot finansējumu augstākajai izglītībai par 48%, vairums valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu darbojas izdzīvošanas režīmā. Nākamgad finansējumu izglītībai plānots samazināt vēl par 6%, un neoficiāla informācija liecina, ka viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izdevumu samazināšanas variantiem paredz augstskolu budžetus no 1. janvāra samazināt vēl par 30 procentiem.
Lai iepazītos ar Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) likvidācijas plāna izpildes gaitu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vakar devās izbraukuma sēdē uz akadēmiju.
No 1. oktobra atalgojums pedagogiem, kas nodrošina 5 un 6 gadus veco bērnu sagatavošanu skolai 2009./2010.mācību gadā, atkal tiks nodrošināts no valsts budžeta.
13 Latvijas augstskolu, universitāšu un akadēmiju vadītāji šodien izplatījuši paziņojumu, kurā valdībai aicina nodrošināt līdztiesīgu interešu pārstāvniecību dialogā par nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā.
Lai padarītu studiju kredītus pieejamākus, Ministru kabineta noteikumos šovasar veikti grozījumi, kas ļauj par galvotāju būt arī personām, kurām ir kredītsaistības. Tomēr studējošie daudz biežāk nekā iepriekš izvēlas valsts galvoto kredītu, un lielā pieprasījuma dēļ augstskolām pietrūkst kredītlīdzekļu to piešķiršanai.
Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punktu, kas noteic, ka iedzīvotājiem, kas Otrā pasaules kara okupācijas laikā pametuši Latviju vai tikuši izsūtīti un pieņēmuši citas valsts pavalstniecību, bet nav paspējuši reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi līdz 1995. gada 1. jūlijam, no citas valsts pilsonības ir jāatsakās, ja tie vēlas tikt atzīti par Latvijas pilsoņiem.
Lai Eiropas valodu dienā atgādinātu par latgaļu valodas esamību un pievērstu uzmanību tās saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, rīt, 26.septembrī plkst. 9:00 pie Rīgas valsts 1.ģimnāzijas notiks pikets latgaļu valodas atbalstam.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis informācijas pārbaudi, lai pārliecinātos par Latvijas Zinātnes padomes Humanitāro zinātņu ekspertu komisijas priekšsēdētājas profesores Maijas Kūles un šīs komisijas locekles profesores Ellas Bucenieces darbības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām.
Dalot stipendijas, šogad prioritāte piešķirta studentiem ar sarežģītiem sociāliem apstākļiem. Uz nepieciešamību šādi rīkoties iepriekš norādījuši Pasaules bankas speciālisti.
Publiskajā telpā izskanējusī iecere līdzekļu taupīšanas nolūkos apvienot 19 valsts augstākās izglītības iestādes zem vienotas Latvijas Universitātes jumta kā risinājums līdzekļu taupīšanai studentos raisa neapmierinātību.
"Ziemā ir grūti, kad jābrien pa milzīgām kupenām, kuras ir līdz ceļiem. Samanta [sešus gadus veca draudzenīte] parasti brien pa manām pēdām un es skrienu pakaļ sunim – viņš pa priekšu. Man tumsā no rītiem nav bail – ceļu es apmēram zinu, arī, kur peļķes lielas. Es jau kopš bērnudārza braukāju," stāsta Neretas vidusskolas ceturtās klases skolniece Inga Berezovska.
Provizoriskie uzņemšanas rezultāti augstākajās mācību iestādēs atspoguļo tendences, kas liecina, ka strauji krītas pieprasījums pēc augstākās izglītības privātajās augstskolās, savukārt valsts budžeta finansētās studiju vietas pieprasītas dubultā.
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šodien pieņēmusi lēmumu streikot. 43 dalīborganizācijas, kas pārstāv gandrīz 40 000 skolotāju, gandrīz vienprātīgi atbalstījušas streika nepieciešamību – balsojumā atturējusies tikai viena dalīborganizācija.
Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes ziņojums vakar Ministru kabineta ārkārtas sēdē liecina, ka ar izglītības sistēmu viss ir kārtībā. "Man ir prieks ziņot, ka tie uzdevumi, ko ministrija saņēma aprīlī, uz šodienu ir izpildīti," teica T. Koķe.
Šā gada augustā kādā augļu dārzā Līvānu novadā atrasta jauna invazīva mārīšu suga - Harmonia axyridis. Šis ir pirmais minētās sugas atrašanas gadījums Baltijā.
Apzinoties, ka augstākās izglītības sistēma ir nonākusi uz nenovēršamu pārmaiņu sliekšņa, tās speciālisti sākuši ģenerēt idejas par to, kā būtu jāattīstās.
