Lai padarītu studiju kredītus pieejamākus, Ministru kabineta noteikumos šovasar veikti grozījumi, kas ļauj par galvotāju būt arī personām, kurām ir kredītsaistības. Tomēr studējošie daudz biežāk nekā iepriekš izvēlas valsts galvoto kredītu, un lielā pieprasījuma dēļ augstskolām pietrūkst kredītlīdzekļu to piešķiršanai.
Valsts galvotais kredīts lētāks
Ņemot kredītu bez valsts galvojuma, procenti tiek aprēķināti līdz ar pirmo naudas summu, kas tiek pārskaitīta augstskolas budžetā, un studējošajam mācību laikā tie jāmaksā pašam. Arī procentu likmes ir augstākas, piemēram, Swedbank no 20. septembra privātpersonu galvotiem studiju kredītiem to paaugstinājusi līdz 17,04% gadā. Iepriekš procentu likme studiju kredītam palielināta šā gada martā no 12,9 līdz 16,2% gadā. Saņemot valsts galvoto studiju kredītu, mācību laikā studējošajam procentu maksājumi nav jāveic, jo tos valsts kā galvotājs sedz no budžeta līdzekļiem. Kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi. Kredīta ņēmējam papildus aizdevuma pamatsummai jāmaksā 5%, pārējo nosedz valsts. Pārtraucot mācības, kredīts zaudē procentu maksājuma kompensāciju un studentam pašam jāsedz procentu maksājums pilnā apmērā jau ar trešo mēnesi pēc mācību pamešanas.
Var nepietikt
Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju zinātnes administrācijas (SZA) vadītājs Jānis Ķirsons norāda, ka līdz šim ar pieejamajiem kredītiem visiem gribētājiem "puslīdz ir pieticis" – mācību maksas (studiju) kredītiem atvēlētie līdzekļi pērn izmantoti gandrīz pilnā apjomā, kamēr no studenta iztikas izdevumu segšanai paredzētajiem (studējošo) kredītiem pieejamā finansējuma iztērēti aptuveni 75 procenti. Šogad finansējums studiju kredītiem ievērojami palielināts, taču pieprasījums audzis vēl straujāk, it īpaši pēc studiju kredītiem.
Vairākas bankas jau augusta sākumā novērojušas, ka šogad īpaši pieaugusi interese par iespēju saņemt kredītu studijām ārzemēs gan mācību maksas, gan ikdienas tēriņu segšanai. No 1. augusta pieejamā summa studējošā kredītu piešķiršanai mācībām ārvalstīs nu jau ir iztērēta, un līdzīga situācija patlaban veidojas arī augstskolās, kur pieprasījums pēc valsts galvotajiem kredītiem ir lielāks nekā pieejamais apjoms.
Jāgaida uz apstiprināšanu
Patlaban nav iespējams salīdzināt, kā pieaudzis pieprasījums pēc mācību kredītiem, jo daudz jauno studentu vēl nav noslēguši līgumus ar bankām. Studentam valsts galvotajiem kredītiem jāpiesakās savā mācību iestādē, kas pieteikumus nosūta SZA izvērtēšanai, un tikai pēc tam dati nonāk līdz bankai. J. Ķirsons norāda, ka daļa studējošo, kas pieteikušies valsts galvotajam aizdevumam, nereti līgumus nenoslēdz vispār, jo, gaidot apstiprinājumu, pirmo iemaksu par studijām nosedz par saviem līdzekļiem, taču vēlāk pārdomā savu izvēli un studijas pārtrauc.
Likme pieckāršosies
Šogad valsts galvoto studiju un studējošā kredīta ņēmējiem ir jāuzmanās, jo mācību pārtraukšana var izmaksāt dārgi. Latvijas Studentu apvienība brīdina, ka gadījumā, ja valsts galvotā studiju kredīta ņēmējs jebkādu iemeslu dēļ pārtrauc studijas, procentu likme par izsniegto studiju kredīta summu pieaug no aptuveni 5 līdz 25%, jo valsts procentu maksājumus turpina kompensēt tikai tad, ja mācības ir pabeigtas. Ja students, kurš studijas sācis par valsts galvotā kredīta līdzekļiem, jebkādu iemeslu dēļ tās pārtrauc, studiju kredīts jāsāk atmaksāt jau ar trešo mēnesi pēc mācību pārtraukšanas, turklāt mainās procentu maksa, jo tādējādi students zaudē procentu kompensāciju šim kredītam. "Problēma tāda, ka šobrīd ir ļoti augstas RIGIBOR likmes. Agrāk tās bija 5–7%, un, ja pārtrauca studijas, studentam bija jāmaksā aptuveni septiņi procenti. Divu procentu starpība ir sīkums, bet tagad RIGIBOR ir nenormāli augstu uzskrējis – uz 1. jūliju tas tika nofiksēts uz 25,09 procentiem," norāda J. Ķirsons.
Swedbank sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Jakubovska skaidro, ka Valsts kase RIGIBOR likmes pārrēķina divreiz gadā. Pārtraucot mācības, vērā tiek ņemts pēdējais Valsts kases RIGIBOR likmes pārrēķins, kuram pievienota līguma noslēgšanas brīdī spēkā esošā pievienotā procentu likme. Līdz ar to studentus, kas valsts galvoto aizņēmumu saņem šogad, nepabeidzot mācības, sagaida nepatīkams pārsteigums, jo procentu likmes pārsniegs 25 procentus. "Arī valstij tie ir lieli izdevumi, sevišķi tagad. Jānosedz gandrīz 20% no šīs naudas, mums trūkst līdzekļu," atzīst J. Ķirsons. Salīdzinot ar 2 941 887 latiem 2008. gadā, šogad procentu starpības segšanai starp bankas procentu likmi un likmi, ko maksā kredītu saņēmējs, jūnijā veiktajos 2009. gada budžeta grozījumos paredzēti 5 127 425 lati.