Māte alkohola reibumā izraisa avāriju: bojā iet viņas bērns; mediķi par viņa dzīvību cīnījās ilgi

Šobrīd tiek noskaidroti traģiskās avārijas apstākļi Viļņas rajona Petešas ciemā, kurā gāja bojā četrus gadus vecs bērns. Zēna māte Regīna tiek tiesāta par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, raksta “tv3.lt”.

Ārstiem neizdevās glābt četrus gadus veca zēna dzīvību, kurš gāja bojā dzērājšofera izraisītā negadījumā.

34 gadus veca sieviete, kura, domājams, bija alkohola reibumā (1,07 promiles alkohola), braucot pa taisnu grants ceļu, zaudēja kontroli pār savu “Kia” “Sorento” automašīnu.

Pēc avārijas nepilngadīgais pasažieris, četrus gadus vecs zēns, tika ievietots slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā.

Lietas izskatīšanas laikā atklājās vēl šokējošāki apstākļi - izrādās, ka tūlīt pēc negadījuma sieviete vispirms piezvanīja savam brālim, lai tas viņu aizvestu mājās. Ātrā palīdzība tika izsaukta tikai pēc tam, kad bērns pēc atgriešanās mājās sūdzējās par sāpēm.

Apsūdzētā tiesas procesā atzina savu vainu un liecināja, ka 30. jūlijā atgriezās no nakts maiņas. Viņa atgriezās no darba ap pulksten 5 no rīta. Kad bērns pamodās, viņa viņu veda uz bērnudārzu. Pēc atgriešanās mājās viņa nevarēja aizmigt, tāpēc izdzēra 3 glāzes degvīna. Pēc tam aizmiga.

"Es piecēlos ap pulksten 16:00, lai paņemtu savu mazo. Es nejutos ne skaidrā prātā, ne apreibināta, jutos labi. Es devos uz bērnudārzu, sasveicinājos ar skolotāju un paņēmu savu mazo. Mēs visu laiku braucām pa šoseju, kas ir mūsu galvenais maršruts mājup. Es pamanīju, ka ir ļoti liels sastrēgums, un domāju, ka brauksim pa grants ceļu.

Tur ir zirgu stallis. Mēs apstājāmies pie staļļa, bet bērns man lika turpināt braukt. Mēs devāmies tālāk. Tā kā manas automašīnas vējstikls bija nedaudz saplaisājis, es braucu ar ātrumu ne vairāk kā 30 km/h.

Tajā dienā es nebraucu ātri. Mēs pabraucām garām ezeram, un tur ir līkums, tad tas ir kā kalns un lejup. Bērns man teica, ka tie ir amerikāņu kalniņi. Es palielināju ātrumu līdz 60 km/h, un, kad bijām kalna virsotnē, es pagriezos pret bērnu, viņš man uzsmaidīja. Kad es pagriezos atpakaļ uz ceļa, es ieraudzīju sev priekšā koku un ietriecos tajā," sieviete dalījās ar savām sāpīgajām atmiņām.

Pēc notikušā sieviete piezvanīja savam brālim, kurš atradās mazāk nekā kilometra attālumā no mājām, un teica, ka viņai nepieciešama palīdzība, ka viņa ir iekļuvusi negadījumā. Viņa jautāja, vai viņš varētu atbraukt. Sieviete atsprādzēja drošības jostu, izkāpa no automašīnas, pieskrēja pie bērna, atsprādzēja viņu un tad izcēla bērnu no automašīnas.

"Kad mēs ietriecāmies kokā, sprāga drošības spilveni, viss priekšējais logs bija izsists. Mazais teica, ka viņam ir ļoti slikti. Es pacēlu drēbes, bet neko nepamanīju. Brālis un viņa draudzene ieradās ļoti ātri. Viņi mūs savāca un ātri aizveda uz mājām, no kurienes izsauca ātro palīdzību. Tajā brīdī nebija laika domāt, es piezvanīju brālim, jo ​​es viņam uzticējos.

Es uzreiz nezvanīju mediķiem, jo ​​īsti nevarēju izskaidrot, kur atrodamies, un no mājām ir vieglāk izsaukt ātro palīdzību. Atceros, ka kaimiņš bija pagalmā un jautāja, kas noticis. Es teicu, ka nekas tāds, lai izsauc ātro palīdzību, un kaimiņš to arī izdarīja. Arī mana brāļa draudzene jautāja, vai viņai vajadzētu izsaukt ātro palīdzību, un es atbildēju, ka tā jau ir izsaukta.

Ātrajā palīdzībā bijām es, mana māte un bērns, bet mani slimnīcā neielaida, tikai dēlu. Pēc tam ieradās divi policisti un jautāja par notikušo. Man asinīs bija 1,07 promiles alkohola, bet es pati biju ļoti pārsteigts, jo dzēru pulksten 10 no rīta, bet tad jau bija pulksten 19 vakarā.

Policists teica, ka piezvanīs bērnu tiesību aizsardzības dienestam un man būs jābrauc uz notikuma vietu. Es devos turp kopā ar policistiem. Kad mēs ieradāmies manā pagalmā, es pirmo reizi redzēju, cik smagi mana automašīna bija bojāta no priekšpuses, jo, kad notika incidents, es nevarēju redzēt automašīnas priekšpusi."

Vēlāk sieviete piezvanīja uz slimnīcu, viņai pateica, ka viņu neielaidīs, ka bērns ir smagā stāvoklī. Viņa piezvanīja uz slimnīcu pēc pulksten 12 naktī, tad vēlreiz pulksten 7 no rīta. Viņai pateica, ka dēls jūtas tāpat kā vakar. Tad viņa piezvanīja ap pulksten 9 no rīta, viņai pateica, ka viņa var ierasties.

Ap pulksten 12:00 brālis aizveda viņu uz slimnīcu, veica COVID-19 testu un līdz pulksten 16:00 gaidīja atbildi. Kad viņa ieradās nodaļā, mazais pacēla galvu un teica, ka atnākusi viņa mamma. Viņam rokā bija katetrs, un viņš elpoja ar grūtībām. Vēlāk bērnu aizveda uz ultraskaņu. Bērns kļuva ļoti vājš un jutās slikti, tāpēc tika pieņemts lēmums viņu nogādāt intensīvās terapijas nodaļā.

Ap pulksten 19.00 atnāca ķirurgs un atnesa dokumentus parakstīšanai par operāciju.

Reanimācijas ārsts teica, ka situācija ir ļoti slikta, viss prasīs ilgu laiku. Operācija sākās ap pulksten 21:00, un ap pulksten 1:30 ķirurgs teica, ka ir tikai neliela iespēja, ka bērns izdzīvos, ka atliek tikai lūgties.

Vēlāk sievietei teica, ka, ja viņa var un vēlas atvadīties no bērna, viņa var doties pie viņa. Bērns bija trīs reizes reanimēts un atradās komā.

Ap pulksten 11 no rīta tuviniekiem atļāva atvadīties no bērna. Pulksten 13:10 bērns bija miris.

Tiesā sieviete teica: "Ja es varētu atgriezties tajā dienā, es apmainītos ar bērnu vietām."

Tiesa nolēma atbrīvot māti no kriminālatbildības un izbeigt krimināllietu.

Sievietei tika atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2,5 gadiem.

Sievietei tika paskaidrots, ka, ja persona, kas atbrīvota no kriminālatbildības, viena gada laikā izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu vai nolaidības noziegumu, tiesa var atcelt lēmumu par atbrīvošanu no kriminālatbildības un lemt par šīs personas kriminālatbildību par visām izdarītajām darbībām.