13 Latvijas augstskolu, universitāšu un akadēmiju vadītāji šodien izplatījuši paziņojumu, kurā valdībai aicina nodrošināt līdztiesīgu interešu pārstāvniecību dialogā par nepieciešamajām pārmaiņām augstākajā izglītībā.
"Mēs, Latvijas universitāšu, akadēmiju un augstskolu rektori, atbalstām pozitīvas pārmaiņas augstākajā izglītībā un vēlamies aktīvi piedalīties augstākās izglītības reformu plāna izstrādāšanā. Mēs nevaram pieņemt Ministru prezidenta izveidotās darba grupas sastāvu, jo tajā pārstāvēta tikai Latvijas Universitāte, ignorējot citu augstskolu līdzdalības tiesības," teikts 13 Latvijas augstskolu rektoru parakstītā vēstulē, kas šodien nosūtīta valsts augstākajām amatpersonām.
Tajā rektori vērš amatpersonu uzmanību uz veidu, kā tiek lemts par augstākās izglītības reformām Latvijā, un aicina valdību nodrošināt līdztiesīgu interešu pārstāvniecību dialogā.
„Atsevišķu LU un Augstākās izglītības padomes pārstāvju inspirēta ideja par mākslīgu augstskolu apvienošanu demonstrē nerēķināšanos ar augstskolu tradīcijām, to vēsturisko patstāvību. Tiek ignorēta reģionālā, kā arī profesionālā specifika inženierzinātņu, kultūras, lauksaimniecības, medicīnas, pedagoģijas un citās jomās. Mūsuprāt, vēlme dominēt augstākās izglītības sfērā liecina par LU savtīgām interesēm pārdalīt Eiropas Struktūrfondu finansējumu,” uzskata rektori. Vienas universitātes izveidošanas gadījumā tiktu sagrauta, nevis pilnveidota Latvijas augstākās izglītības sistēma, radot negatīvas sociāli ekonomiskās sekas. Veicot centralizāciju, tiktu samazināta augstākās izglītības pieejamība reģionos.
LU rektors un Latvijas Universitāšu asociācijas vadītājs Mārcis Auziņš, kurš šobrīd visbiežāk tiek apsūdzēts vēlmē mehāniski apvienot augstskolas savtīgos nolūkos, uzsver, ka patlaban par vienas universitātes izveidošanu runāts netiek. Viens no darba grupas variantiem piedāvā izveidot vienotu sistēmu, kas ļautu racionāli pārdalīt resursus, izvērtējot, kur veidojami zinātnes centri, un tādējādi novēršot to nelietderīgu izšķērdēšanu. Cits variants paredz, ka resursi tiktu koncentrēti ap augstskolām, kurām ir universitātes statuss – kopumā sešām. Visi darba grupā izstrādātie varianti 10. oktobrī tiks nodoti sabiedriskajai apspriešanai, lai diskusijās atrastu piemērotāko modeli.
Darba grupas sastāvā, kura lems par augstākās izglītības attīstības modeļiem, ir Finanšu ministrs Einars Repše, LU rektors un Latvijas Universitāšu asociācijas vadītājs Mārcis Auziņš, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs R.Ķīlis, Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Latvijas Studentu apvienības pārstāvis Igors Grigorjevs, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Valdis Rocēns, darba grupā pārstāvēta arī Latvijas Darba devēju konfederācija.
Aicinājumu mainīt darba grupas sastāvu, iekļaujot tajā citu augstskolu pārstāvjus, parakstījis Rīgas Tehniskā universitātes rektors Ivars Knēts, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns, Ventspils Augstskolas rektors Jānis Vucāns, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, Liepājas universitātes rektors Oskars Zīds, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektore Dace Markus, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas prorektors Uldis Švinks, Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Brūnavs, Rēzeknes augstskolas rektora p.i. Leonārs Svarinskis, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis.