Samazinot finansējumu augstākajai izglītībai par 48%, vairums valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu darbojas izdzīvošanas režīmā. Nākamgad finansējumu izglītībai plānots samazināt vēl par 6%, un neoficiāla informācija liecina, ka viens no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izdevumu samazināšanas variantiem paredz augstskolu budžetus no 1. janvāra samazināt vēl par 30 procentiem.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis ekonomikas ministram Artim Kamparam izveidot darba grupu, kas līdz 1. novembrim izstrādātu reformas augstākajā izglītībā.
Visskaļāk izskanējusi ideja par vienotas Latvijas universitātes izveidi. Pret šo ideju iebilduši 13 Latvijas augstskolu rektori, kā arī Latvijas Studentu apvienība. Vairāku augstskolu rektori izteikuši arī aizdomas, ka tas ir mēģinājums pārdalīt valsts un Eiropas struktūrfondu (ESF) resursus izglītībā par labu vienai augstskolai. Lielākie pārmetumi tiek adresēti tieši Latvijas Universitātes (LU) rektoram Mārcim Auziņam, kurš ir arī Latvijas Universitāšu asociācijas priekšsēdētājs, viens no reformas iniciatoriem un idejas autoriem. "Ja kaut ko nedarīsim šajos finansiālajos apstākļos, vienkārši sagrausim sistēmu un liegsim jaunajiem cilvēkiem iespēju iegūt normālu, kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību," uzsver M. Auziņš.
Viņš norāda, ka augstākās izglītības sistēma ir ļoti sadrumstalota – resursu izkliedes dēļ pat 240 miljonu ESF naudas ieguldījums zinātnē nav nesis jūtamu atdevi. 60 augstākās izglītības iestādēs akadēmiskais personāls ir tikai 6000 cilvēku – citviet pasaulē ar to pietiktu tikai vienai lielai augstskolai. M. Auziņš norāda, ka situācijā, kad finansējums nozarei, iespējams, tiks samazināts vēl par 30%, daudzas augstskolas nonāks katastrofālā situācijā un jau nākamgad pārstās eksistēt, tāpēc steidzami jāizstrādā plāns un jāveido zinātnes institūti – koncentrējot resursus konkrētos centros, izdotos panākt daudz lielāku atdevi no ieguldījumiem.
Cits modelis paredz, ka resursus varētu koncentrēt ap šobrīd esošajām sešām valsts augstskolām, kas veidotu savas universitāšu sistēmas un noteiktu zinātnes centrus. Šo ideju augstskolu rektori vērtē daudz atzinīgāk.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts uzsver, ka augstskola neiebilstu arī pret vienotas universitātes izveidošanu, ja tas būtu jauns sabiedrisks nodibinājums un ja valsts spētu nodrošināt atbilstošu infrastruktūru, taču patlaban tas nav iespējams. I. Knēts uzskata, ka tad, ja piepildīsies ļaunākās prognozes un finansējums augstākajai izglītībai nākamgad tiks samazināts vēl par 30%, radīsies problēmas piesaistīt pasniedzējus un samazināsies budžeta vietu skaits. Salīdzinot ar finansējumu, kas augstākajai izglītībai tika plānots 2009. gada sākumā, kopējais samazinājums sasniegtu 66%. RTU prorektors Leonīds Ribickis norāda, ka tas praktiski nozīmētu pāreju uz maksas augstāko izglītību.
Izglītības ministre Tatjana Koķe ir izglītības augstākās izglītības reformu darba grupas vadītāja vietniece un pagaidām nav sniegusi konkrētu viedokli ne par, viņasprāt, atbalstāmāko modeli, ne par reformu nepieciešamību vispār. Reformu izstrādē iesaistīts M. Auziņš, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, finanšu ministrs Einars Repše, Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Latvijas Studentu asociācijas pārstāvis Igors Grigorjevs, kā arī vairāku darba devēju asociāciju pārstāvji. Tajā nav iekļauti reģionālo augstskolu pārstāvji. Pirmos augstākās izglītības attīstības scenārijus 10. oktobrī plānots nodot plašai sabiedriskai apspriešanai.
***
VIEDOKLIS
Mārcis Auziņš, LU rektors:
– Patiesībā nav jākonkurē Rīgai ar Ventspili. Tas, kas mūs izkonkurēs, nebūs Pārdaugava vai Daugavas šī puse, bet Heidelberga un Upsala, un tas reāli notiek. Ir jārunā par konkurenci ar blakus esošām valstīm, tāpēc nepieciešama resursu koncentrācija. Es neesmu teicis, ka viena Latvijas Universitāte ir vienīgais variants, kas man liekas saprātīgs un vērā ņemams. Viens no pašiem ekstremālākajiem modeļiem varētu būt vienota universitāšu sistēma, kas apvieno vairākas neatkarīgas universitātes un kuras vadība nolemj, kurās vietās veidot zinātnes centrus un koncentrēt resursus, bet tā nav viena universitāte klasiskā izpratnē. Neticu, ka tā var būt viena augstskola valstī, jo tādu modeļu ir ļoti maz.