Provizoriskie uzņemšanas rezultāti augstākajās mācību iestādēs atspoguļo tendences, kas liecina, ka strauji krītas pieprasījums pēc augstākās izglītības privātajās augstskolās, savukārt valsts budžeta finansētās studiju vietas pieprasītas dubultā.
Saskaņā ar datiem, kurus trešdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē minēja izglītības ministre Tatjana Koķe, šogad divas reizes palielinājies konkurss uz budžeta vietām tehniskajās zinātnēs, par 20% samazinājies uzņemto skaits nepilna laika studijās valsts augstskolās, savukārt privātajās augstskolās uzņemto studentu skaits samazinājies par 50 procentiem. Privātpersonu dibināto augstskolu pārstāvji atzīst, ka reflektantu skaits šogad ir samazinājies, taču norāda, ka runas par 50% kritumu ir pārspīlētas – uzņemšanas skaitļos dominē par 15–20%, pāris augstskolās ap 30% samazinājums. Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas nodaļas vecākā referente Inta Stīpniece skaidro, ka ministrijas dati ir aptuvena informācija par situāciju augstskolās līdz 5. septembrim; daudzviet joprojām turpinās gan uzņemšana, gan studiju līgumu slēgšana.
Tendences uzņemšanā apstiprina arī Latvijas Studentu apvienības ikgadējā informatīvā kampaņa reflektantiem Augstskolu anatomija. Šogad topošie un esošie studenti visvairāk interesējušies par iespējām studēt budžeta grupās, kā arī par iespējām pieteikties kredītiem.
"Saistībā ar ekonomisko situāciju studenti izvēlas budžeta vietas, jo nevar samaksāt studiju maksu. Otrs iemesls – komerciālie kredīti studiju maksas segšanai ir ļoti neizdevīgi, ar augstām procentu likmēm – līdz 20–28%, bet valsts galvoto kredītu visiem nepietiek, tāpēc studējošo skaits par pašu līdzekļiem samazinās," skaidro Rektoru padomes vadītāja, Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova. Viņa norāda uz vēl kādu tendenci – arī reģionālajās augstskolās uzņemšanas rādītāji ir ar pozitīvu tendenci, jo spiedīgo finansiālo apstākļu dēļ arvien vairāk jauniešu izvēlas augstāko izglītību iegūt pēc iespējas tuvāk mājām.
Patlaban neesot pamata domāt, ka uzņemšanas rādītāji varētu kļūt par cēloni privāto augstskolu bankrotam tuvākajā laikā. Tā kā privātajām augstskolām nav valodu ierobežojumu, tām ir plašākas iespējas veicināt augstākās izglītības eksportu un piesaistīt ārvalstu studentus. "Privātās augstskolas aktīvi attīstās ārzemēs, lai kompensētu Latvijas studentu skaita kritumu. Tās ir attīstījušas savus brendus, un ārzemju firmas labprāt ņem mūsu studentus darbam ar Krievijas klientiem," norāda T. Volkova. Arī privātās augstskolas seko darba tirgus tendencēm un attīsta jaunas programmas, piemēram, Transporta un sakaru institūtā šogad pieaudzis pieprasījums pēc inženierzinātņu un aviācijas transporta tehniskās ekspluatācijas studijām.