Satversmes tiesas 1.kolēģija ir ierosinājusi lietu par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1. punktu, kas noteic, ka iedzīvotājiem, kas Otrā pasaules kara okupācijas laikā pametuši Latviju vai tikuši izsūtīti un pieņēmuši citas valsts pavalstniecību, bet nav paspējuši reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi līdz 1995. gada 1. jūlijam, no citas valsts pilsonības ir jāatsakās, ja tie vēlas tikt atzīti par Latvijas pilsoņiem.
Tādējādi tiek pārkāpta 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas preambula, kas nostiprina Latvijas valstisko nepārtrauktību.
Pilsonības likuma pārejas noteikumu 1.punkts noteic: „Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji, kuri laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1990.gada 4.maijam, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai minēto iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā un šajā laikā naturalizējušies ārvalstīs, saglabā tiesības reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā kā Latvijas pilsoņi un pēc reģistrācijas pilnā apjomā bauda pilsoņa tiesības un pilda pilsoņa pienākumus, ja reģistrācija notiek līdz 1995.gada 1.jūlijam. Ja šīs personas reģistrējas pēc 1995.gada 1.jūlija, tām jāatsakās no citas valsts pilsonības (pavalstniecības).”
Saskaņā ar Satversmes 1.pantu Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes 2.pants noteic, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Savukārt, 1990.gada 4.maija deklarācijas (Neatkarības deklarācija) preambula citastarp nostiprina Latvijas valstisko nepārtrauktību.
Lieta ir ierosināta pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikuma par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumu atzīt personas par Latvijas Republikas pilsoņiem tikai pēc atteikšanās no citas valsts pilsonības. Strīds līdz Satversmes tiesai nonācis, pateicoties Baibas un Viktora Strunsku neatlaidīgai cīņai piecu gadu garumā par tiesībām tikt atzītiem par Latvijas pilsoņiem. V. Strunskis ir pazīstams kā radio raidījuma "Brīvā Eiropa" redaktors divpadsmit gadu garumā, bet tagad Strunsku ģimene izveidojusi pirmo Vācijas rūpnieciskās apdrošināšanas brokeruzņēmumu Latvijā, kas apdrošina lielos Baltijas uzņēmumus. Latvijas okupācijas laikā šīs personas bija ieguvušas Vācijas pilsonību, taču tām jau iepriekš bija izsniegtas Latvijas Republikas pilsoņu ārzemju pases un šīs personas tika uzņemtas uzskaitē Latvijas sūtniecībā kā Latvijas Republikas pilsoņi. Pieteikuma iesniedzējs citastarp norāda, ka okupācijas laikā Latvijas valsts sūtniecības ārzemēs rīkojās de iure nepārtraukti pastāvošās Latvijas valsts vārdā, un to izdotie lēmumi un veiktās darbības esot spēkā. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tie Latvijas pilsoņi, kas Latvijas okupācijas laikā ieguva citas valsts pilsonību, esot varējuši paļauties, ka viņiem iegūtā ārvalstu pilsonība tiek atzīta un tās dēļ Latvijas pilsoņa tiesības netiks liegtas.
Tādējādi, pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzskata, apstrīdētā norma neatbilstot tiesiskās paļāvības principam un valsts nepārtrauktības doktrīnai.
Saeima ir uzaicināta līdz 2009.gada 23.oktobrim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.