Rolands Pētersons / Autori

Eiropas Savienības (ES) varenākās ekonomikas un vienas no galvenajām Latvijas eksporta noieta valstīm – Vācijas – pasaulslavenā rūpniecība un visa tautsaimniecība kopumā stagnē. Un runa nav tikai par diviem ceturkšņiem pērnā gada beigās un šī gada sākumā, kad Vācijas ekonomika pat saruka. Problēmas ir daudz dziļākas, strukturāla rakstura, kurām pagales piemetis gan enerģijas cenu pieaugums, gan arī Vācijas konsekventi īstenotais "zaļais kurss".

Zviedriem piederošās “Swedbank” un “SEB banka” ir pirmās no lielajām Latvijas komercbankām, kas nākušas klajā ar saviem pusgada darbības rādītājiem. Tos varētu dēvēt par izciliem, lai gan šis vārds nav īpaši piemērots, ņemot vērā, ka tā nākusi uz Latvijas kredītņēmēju maksājumu strauja pieauguma rēķina, efektīvi apliekot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar pamatīgu “privāto nodokli”.

Mēnesi pirms 11. un 12. jūlijā Viļņā gaidāmā NATO dalībvalstu samita kā karsts kartupelis aizkulišu diplomātijā tiek viļāts jautājums par to, kādā veidā samitā iezīmēt Ukrainas ceļu uz iestāšanos NATO, kā arī kādas drošības garantijas tai sniegt, vēl pirms to nodrošina Ziemeļatlantijas līguma 5. pants par uzbrukumu vienai NATO dalībvalstij kā uzbrukumu visām.

Latvijas lielāko komercbanku pirmā ceturkšņa darbības rādītāji liecina, ka pērn aizsākusies tendence pelnīt milzu naudu uz EURIBOR likmju kāpuma rēķina, šo kāpumu bez žēlastības piemērojot kredītņēmējiem, šī gada pirmajā ceturksnī ir turpinājusies. Tikmēr gan depozītu likmju pieaugums, gan vēlme izsniegt jaunus kredītus, ko politiķi un Latvijas Banka līdz šim mēģinājuši no komercbankām izdiedelēt, tā arī īpaši nav novērojama.

“Ja mēs sāktu analizēt, kur un ar kādiem cilvēkiem tiekas, piemēram, “Apvienotā saraksta” (AS) vai Nacionālās apvienības (NA) cilvēki, vai tās pašas “Jaunās vienotības” (JV) cilvēki, mums skudriņas sāktu skriet pār kauliem un mēs viņu vietā nezinātu, kur likties aiz kauna.” Par potenciālo valdības koalīcijas paplašināšanu un ar kādiem nosacījumiem tā var notikt, sarkanajām līnijām un to noņemšanu, premjera ultimātiem, Stambulas konvenciju, privatizāciju un Civilās savienības likumu, bezcerīgi vājiem ministriem un līdz šim nedzirdētām niansēm Valsts prezidenta vēlēšanu gatavošanas laikā “Neatkarīgās” saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini.

Может быть, трагедия в Екабпилсе наконец-то заставит опомниться и латвийскую политическую элиту, и представителей правоохранительных органов, и каждого из нас.

Pirmā no Latvijas komercbankām ar saviem šī gada 1. ceturkšņa darbības rezultātiem nupat nākusi klajā SEB banka. Pērnais bankai jau bija rekordgads pelņas ziņā, bet šis solās būt vēl dāsnāks. Vismaz gada pirmajos trīs mēnešos banka ir nopelnījusi par aptuveni 19% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

“Pēdējo gadu laikā Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) locekļi aizvien biežāk ir izcēluši problēmas, kas saistās ar publiskā sektora efektivitāti. Vienalga, vai diskutējot par to, kā samazināt ēnu ekonomikas līmeni, vai sasniegt klimata mērķus, biznesa pārstāvji ir saskārušies ar vienu un to pašu problēmu – sadarbības vai izpratnes trūkumu no publiskā sektora puses par to, ka šo akūto jautājumu nerisināšana ietekmēs valsts ekonomiku.”

Vēl vienu ārkārtīgi būtisku ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) saistītu jautājumu loku nupat aktualizēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Kā “Neatkarīgā” savulaik jau rakstīja, VID informācijas sistēmu galvenais uzturētājs jau gadiem ir bijis uzņēmums “Emergn”, kura īpašnieki slēpti dziļi ārzonās un, iespējams, saistīti ar Krievijas specdienestiem.

Aizsedzoties aiz birokrātiska žargona un nebeidzamām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem un pat personāla vadības teoriju, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pērn vairāku mēnešu garumā ir burtiski ņirgājusies par savu tiešo priekšnieku finanšu ministru Jāni Reiru (JV), kas pēc muitnieku aizturēšanas skandāliem vēlējās no viņas panākt kadru rotāciju gan muitā, gan citās VID struktūrās, kā arī iekšējā audita veikšanu VID, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošais ar pērnā gada 22. decembri datētais Finanšu ministrijas (FM) disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinums.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) esot izšķīries vairs neatbalstīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atrašanos savā amatā, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošā neoficiālā informācija. Jautājumu par I. Jaunzemes tālāko likteni viņš ilgstoši turēja atvērtu, atsaucoties uz to, ka tas tiks skatīts kontekstā ar plašākām VID reformām.

Kā liecina “Augstsprieguma tīkla” informācija, ir strauji pieaudzis rezervētās jaudas apjoms jaunu “zaļās enerģijas” elektrostaciju projektiem – uz marta beigām tīklā rezervētā jauda pārsniedz 6100 MW, bet tehniskie noteikumi tiek izstrādāti pieprasījumiem par vēl aptuveni 2000 MW. Patlaban pēc jaudas 75% tehnisko noteikumu ir izsniegti saules elektrostacijām, 20% – vēja stacijām, bet atlikušie 5% – hibrīdstacijām, kas ir abu šo elektrostaciju veidu apvienojums, dažkārt arī kombinācijā ar enerģiju akumulējošām baterijām.

Par skandāliem, haosu un nepieciešamības pēc vadības un domāšanas nomaiņas Valsts ieņēmumu dienestā, ārkārtas nodokli komercbankām un energouzņēmumiem, to, kā piespiest Latvijas komercbankas izsniegt kredītus reģionos, bet Latvijas aizsardzības resora ierēdņus – nezagt – “Neatkarīgās” sarunas turpinājums ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu.

Iepretim Latvijas Bankas visai skeptiskajai attieksmei pret ārkārtas nodokļa ieviešanu komercbankām Lietuvas Centrālā banka šādu soli atbalsta. 2022. gadā Lietuvas banku sektors, pēc neauditētiem datiem, nopelnīja 468 miljonus eiro jeb par 42% vairāk nekā 2021. gadā. Pēc Lietuvas Bankas domām, šādu peļņas pieaugumu ir izraisījuši ārkārtas apstākļi, kas eirozonā iepriekš nav bijuši, proti, pēkšņs un straujš procentu likmju pieaugums likviditātes pārpalikuma klātbūtnē, raksta portāls “respublika.lt”.

Par “Apvienotā saraksta” īpašo pozīciju valdībā, premjera un finanšu ministra šauri tehnokrātisko pieeju valsts attīstības un drošības jautājumiem, Uldi Pīlēnu kā Valsts prezidenta amata kandidātu un to, kā novērst gaidāmo katastrofu veselības aprūpē, “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).

Eiropas Komisija ar ES Padomi pagājušajā nedēļā vienojās par jaunu, pārstrādātu ES Atjaunojamās enerģijas direktīvas projektu, kas paredz krietni paaugstinātus atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķus gan enerģijas ražošanas, gan transporta un rūpniecības sektoros. Latvija direktīvas grozījumus atbalstot, taču vēloties diskutēt par atsevišķiem direktīvas punktiem, “Neatkarīgo” informēja Klimata un enerģētikas ministrijā.

Par komercbanku nevēlēšanos uzņemties risku izsniegt Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejamus kredītus, iespējamajiem risinājumiem konkurences audzēšanai banku sektorā, ārkārtas nodokli bankām, ģeopolitisko risku ietekmi, kā arī valsts nevēlēšanos un nespēju tieši ietekmēt banku darbību vai iesaistīties banku tirgū “Neatkarīgās” saruna ar Latvijas Bankas (LB) prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Lai gan vārdos Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas, kā arī Rietumu lielvalstu līderi nemitīgi deklarē savu dzelžaino apņemšanos varonīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām, ko izraisot cilvēka radītie CO2 izmeši, savos ikdienas paradumos šie paši ļaudis ir vieni no kaitīgākajiem Zemei.

Lai gan vēl pirms pāris nedēļām šķita, ka politiķi, tajā skaitā valdošie, ir gatavi izšķirties par labu ārkārtas nodokļa jeb solidaritātes maksas piemērošanai komercbankām un energouzņēmumiem par nesamērīgu peļņu, kas radusies ārkārtas apstākļu dēļ, šobrīd sākotnējais entuziasms šķiet nedaudz saplacis. Nav izslēgts, ka savu perfekti atstrādāto lobēšanas mašīnu ir ieslēgušas komercbankas.

Vakar arī Finanšu ministrija (FM) beidzot atbildēja jeb, precīzāk, neatbildēja uz virkni “Neatkarīgās” jautājumu par augsta līmeņa bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējā drošības dienesta darbinieces Gitas Plaudes iesniegumu par sistēmiskas korupcijas pastāvēšanu VID vadībā. FM savā atbildē, līdzīgi kā citas iepriekš aptaujātās institūcijas, atrada atrunas atsevišķos likumu pantos, lai savu vērtējumu par šo iesniegumu, kā arī par VID kopumā notiekošo nesniegtu.

Lai gan oficiālie preses ziņojumi par pagājušajā nedēļā notikušo divu dienu ES valdību vadītāju samitu daudz vēstīja par lēmumiem, kas saistīti ar palīdzības sniegšanu Ukrainai (viena miljona artilērijas lādiņu piegādi u.c.), sankcijām pret Krieviju un tās amatpersonu tiesāšanu, Latvijas sabiedrībai un ekonomikai tur lemtie būtiskie jautājumi tika noklusēti. Latvijas nacionālā pozīcija tajos nav publiski atklāta, iespējams, lai iemidzinātu sabiedrību, tai stāstot tikai par valdības “varoņdarbiem” Ukrainas atbalstam.

Gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan teju visi “Neatkarīgās” aptaujātie ministri izvairījās paust viedokli par potenciālo komercbanku un energouzņēmumu aplikšanu ar ārkārtas nodokli, aizbildinoties, ka pie tā strādājot darba grupa Finanšu ministrijas (FM) vadībā.