Pirmā no Latvijas komercbankām ar saviem šī gada 1. ceturkšņa darbības rezultātiem nupat nākusi klajā SEB banka. Pērnais bankai jau bija rekordgads pelņas ziņā, bet šis solās būt vēl dāsnāks. Vismaz gada pirmajos trīs mēnešos banka ir nopelnījusi par aptuveni 19% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.
Tā kā Latvijas vadošās bankas, pateicoties starpbanku aizdevumu likmes “Euribor” straujajam pieaugumam, šobrīd atrodas līdzīgi izdevīgā pozīcijā, lai šīs paaugstinātās likmes ar krietnu papildu komisiju uzkrautu uz kredītņēmēju pleciem, varam izteikt prognozi ar 95% varbūtību, ka ar līdzīgu 1. ceturkšņa veiksmes stāstu tūliņ nāks klajā arī pārējās lielās Latvijas komercbankas.
Politiski tas nozīmē tikai to, ka spiedienam ieviest ārkārtas banku peļņas nodokli jeb “solidaritātes maksu” vajadzētu pieaugt. Šobrīd šis jautājums ir iesprūdis kaut kur valdības koalīcijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā, kuras locekļi no dažādām partijām pirms aptuveni mēneša no tiešas atbildes uz “Neatkarīgās” jautājumu - atbalsta vai neatbalsta šāda nodokļa ieviešanu - pārsvarā izlocījās kā zuši. Savu atbalstu šāda nodokļa ieviešanai intervijā “Neatkarīgajai” gan pauda Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns. (“Apvienotais saraksts”). Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) vēl vakar “Neatkarīgajai” atzina, ka valdības koalīcijas diskusijas par nodokļu politikas izmaiņām vēl aizvien turpinās, taču, runājot par potenciālo ārkārtas nodokli, šeit gala slēdzienam vajadzētu nākt no par nozari atbildīgās, respektīvi, Finanšu ministrijas puses.
SEB grupa šogad pirmajā ceturksnī Latvijā guvusi peļņu 35,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par apmēram 19% vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina informācija bankas mājaslapā. SEB grupas Latvijā ieņēmumi 2023. gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 52,5 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kamēr grupas izmaksas veidoja 14,2 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 18% salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo ceturksni. Tādējādi SEB grupas peļņa pirms uzkrājumiem šogad pirmajos trijos mēnešos bija 38,3 miljoni eiro, kas ir pat par 27% vairāk nekā pirms gada.
Noguldījumos SEB banka šī gada 31. martā bija piesaistījusi 4,4 miljardus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā 2022. gada marta beigās, savukārt bankas kopējais kredītportfelis gada laikā ir pieaudzis par 6,3% un šogad marta beigās bija 3,2 miljardi eiro.
SEB banka uzsver, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā piešķīrusi aizdevumus kopumā 292 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022. gada pirmo ceturksni ir par 50% vairāk. Šķiet, bankas vadītāji ir ieklausījušies Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka, kā arī politiķu neatlaidīgajos aicinājumos kāpināt kreditēšanu, citādi tiks ieviesta “solidaritātes maksa”. Banka gan kļuvusi dāsnāka tikai pret uzņēmējiem - lielo uzņēmumu kredītportfelis pirmajā ceturksnī ir pieaudzis par 10% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem šogad pirmajos trijos mēnešos aizdevumos piešķirts par 26% vairāk. Savukārt privātpersonām piešķirto kredītu apmērs mājokļiem neesot būtiski mainījies, informē banka.
“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka 2022. gadā SEB grupas auditētā peļņa Latvijā bija 94,4 miljoni eiro, kas ir rekords. Pēdējo desmit gadu laikā SEB banka ik gadus saviem zviedru akcionāriem izmaksā dividendēs 85% no peļņas, kas 10 gados kopumā veido 403 miljonus eiro.
