Pēteris Apinis / Autori

Cilvēka atmiņai piemīt īpašība– atcerēties labās un īpaši sliktās lietas. Tā mana māte, kurai šodien 93 gadi, itin labi atceras 1939. gada Rībentropa Molotova paktu un tā konsekvences, un šodien velk tiešas paraleles ar Krimas aneksiju. Rībentropa Molotova noziedzīgajam paktam šogad paliek 75 gadi, un to atceras retais– visi tie, kas piedzimuši vēlāk to tik personiski neuztver.

Latvijas valstiskā un publiskā attieksme pret sportu ir pavērsta kājām gaisā, ja ne noziedzīga. Mediji piepilda kvadrātmetrus ar informāciju par citu valstu komandām, kurās spēlē vai uz rezervistu soliņa sēž kāds latvietis.

Uzsvars uz vārdu – pēdējoreiz. Jo šis likums turpmāk tiks izmantots tikai politiskai retorikai, bet nekad netiks virzīts, labots vai pieņemts.

2014. gada gada 1. janvāris kā kārtējā naudas reforma Latvijā. Naudas reforma ir noteiktā proporcijā un stingri noteiktos termiņos veikta apgrozībā esošo naudaszīmju pilnīga vai daļēja apmaiņa pret jaunām naudaszīmēm.

Doma laukumā, aiz tirdzniecības būdas aizslēpies, bārdu nolaidis, smēķē Ziemassvētku vecītis. Katru gadu slimnīcās nonāk daži salatēti – parasti viņi paziņo, ka vates bārda aizdegusies no svecīšu liesmiņām vai brīnumsvecītēm.

Savā mīļotajā Gaiļezera slimnīcā labprāt kāpju pa trepēm. Gan tāpēc, ka kāpšana ir veselīgāka nekā vizināšanās liftā, gan tāpēc, ka nevēlos, lai manis dēļ pie lifta kabīnes ilgstoši gaidītu kāds slimnieks, kuram pēc operācijas kāpšana nebūtu vēlama, bet uz kādu diagnostikas procedūru jātiek iespējami ātri.

Naudas veselības aprūpei nepietiek. Šī aksioma labi saprotama katram un ir pietiekams iegansts lamāt jebkuru valdību.

Ap plkst.1.30 naktī Rīgā, Nometņu ielā automašīna «Mazda 3» ietriecās stāvošā automašīnā «Volkswagen Bora». «Mazda 3» vadītājs pēc negadījuma nobraucis pārdesmit metrus, apstājies un aizmidzis.

Latvijā nav jomas, kas no valsts nepieprasa vairāk līdzekļu. Skatoties mēdijus un klausoties politiķu izteikumus, rodas iespaids, ka valsts naudu vienkārši drukā, ka tūlīt un nekavējoties tā jāpiešķir skolotāju algām, ceļu būvei, jaunu karakuģu iegādei, Rīgas pils remontam, pensijām, ierēdņiem un ministriem, vārdu sakot– visiem vajag. Pēdējā laikā radies iespaids, ka vienīgie divi ļaunprātīgie tipāži, kas naudu nedod, ir Valdis Dombrovskis un Andris Vilks.

Neviens šodien pat neapstrīd faktu par to, ka Rietumeiropā iedzīvotāju veselībai tiek atvēlēti 6–7% no IKP, Austrumeiropā – 4–6%, bet Latvijā – 3%.

Refleksija uz Viktora Avotiņa rakstu "Kantoru patriotisms"

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien skata Autortiesību likumu, kur Kultūras ministrija iesaka 15. pantu izteikt šādā redakcijā:

Vai var slēgt līgumu Latvijas Ārstu biedrība ar šņabja un alus ražotājiem? Var– ja šis līgums ir virzīts uz kontrabandas un nelegālā alkohola ierobežošanu un cīņu pret bērnu alkoholismu.

Nudien nebūtu izteicies PRET EIRO ieviešanu „rīt uz pēcpusdienu”, ja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics nebūtu visus konservatīvākos Latvijas iedzīvotājus sabēris vienā ienaidnieku maisā, piekāris politisku birku un pavēstījis, ka šie visi bijuši arī pret stingrās taupības politiku, ko veiksmīgi realizēja Valdis Dombrovskis.

Pēdējā laikā Latvijas publisko telpu pāršalc ziņas par kāda hroniski smagi slima jaunieša novārgšanu vai nāvi, kur vainīgie tiek meklēti sociālās palīdzības iestāžu darbinieku vidū.

Oktobrī mirušais bijušais Krievijas premjerministrs Viktors Černomirdins vēsturē paliks ar izcilu krievu darbības raksturojumu „Hotjelji kak lučše, polučilosj kak vsegda” (Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr, kriev.).

Kamēr latviešu tauta sasprindzina uztveres maņas pie televizora, gaidot – kāda tad nu reiz būs jaunā koalīcija, mediķi kuluāros apspriež – kurš būs nākamais veselības ministrs.

1. septembris ir vienīgie svētki, kas pilnībā apvieno visas Latvijas nācijas vēl vairāk nekā Dinamo hokejkomanda un uguņošana Daugavmalā, kopā ņemtas. Tiesa, 1. septembris gan krieviem, gan latviešiem ir tikai trešie nozīmīgākie svētki gadā – latviešiem aiz Jāņiem un Ziemassvētkiem, krieviem – aiz 9. maija un Vecā Jaunā gada. Kopēji svētki saliedē tautu rūpēs un iedzeršanā.

Godātais Zatlera kungs!

Jau kopš 1965. gada 12. maijs tiek atzīmēts kā Starptautiskā Medicīnas māsu diena. Diena, kad daiļrunībā sacenšas politiķi, administratori un pacienti, lai vismaz reizi gadā atzītu māsas darbu par vērtīgu un nozīmīgu. Būtu nu labāk mazs rublītis, nekā liela pateicība, tā nodomā apsveicamās, un noskata kā slimnīcas vadošajai māsai tiek dāvātas puķes.

Latviešiem ir tikai trīs lietas, ko visi zina, pārvalda vai vismaz pieprot. Pirmkārt, tā ir kaimiņu bērnu audzināšana. Diemžēl kaimiņu bērni jau sen ir Īrijā, bet Latvijā ir veseli ciemi bez neviena jaundzimušā.

Pasaule seko līdzi 11.marta 8.9 baļļu zemestrīces un cunami seku novēršanai Japānā. Kamēr numerologi aplūko 11.gadu kontekstā ar 11.martu, atceras 11.martu Madrides piepilsētas dzelzceļa stacijās, pasaules ziņu aģentūras cenšas mūs pārklāt ar drausmīgiem un šokējošiem skaitļiem, skatiem un video rullīšiem.