Uzsvars uz vārdu – pēdējoreiz. Jo šis likums turpmāk tiks izmantots tikai politiskai retorikai, bet nekad netiks virzīts, labots vai pieņemts.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izveidoja darba grupu, kas trīs mēnešus analizēs un apspriedīs šo likumprojektu, tad jau būs klāt jūnijs, vasarā deputātiem būs svarīgākas darīšanas, tādēļ likumprojekta 2. lasījuma izskatīšana komisijā ievilksies līdz vēlēšanām oktobrī. Nākamajā Saeimā „Vienotība” no Veselības ministrijas turēsies šāviena attālumā, un nevienas citas partijas ministrs šo likumu savā arsenālā neņems.
Saeimas darba grupu un likuma norakšanas scenāriju ar veiksmīgiem manevriem radīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Viņš visu komisijas sēdi slavēja likumprojektu, slavēja Ingrīdas Circenes veikumu, taču ne mirkli necentās virzīt to uz priekšu. Ja Veselības finansēšanas likums būtu sasniedzis savu otro un trešo lasījumu, abas ģimenes ārstu asociācijas, tiesībsargs, juristi un daudzi aktīvi cilvēki būtu metušies likumu apstrīdēt pie prezidenta, rīkojuši tautas nobalsošanu pret šo likumu, ko izstrādājusi "Vienotības" ministre un kās būtu jāvirza pašai „Vienotībai”. Likums pašreizējā versijā ir tik neadekvāts, ka referendums pret to būtu izdevies, bet „Vienotība” iegūtu Ingrīdas Circenes popularitāti un netiktu pāri 5% nākamajās vēlēšanās. Lai cik tas būtu dīvaini, šādu scenāriju – „Vienotība” pa „Latvijas ceļa” un „Tautas partijas” taku uz vēstures mēslaini – nudien nojauta gandrīz ikviens „Vienotības” deputāts. Otrkārt, un tas nav mazsvarīgi, valsts apdraudējuma apstākļos nav labi virzīt pretrunīgus likumprojektus, šī iemesla dēļ „garajā” scenārijā nonāks ne tikai veselības finansēšanas, bet arī būvniecības likums.
Būtiskāks jautājums ir cits – kam bija vajadzīga šī darbības imitācija ap Veselības finansēšanas likumu šos divarpus gadus? Jau tajā mirklī, kad no likuma tika izņemtas visas nozīmīgākās lietas, bija skaidrs, ka šādu likumu Saeima pieņemt nevar. Tiesībsargs, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Ārstu biedrība vēlējās likumu nostādīt ar kājām uz zemes, dot tam struktūru, definēt un precīzi iekļaut naudas sadales mehānismus, primārās aprūpes un neatliekamās palīdzības apjomus un finansēšanas kārtību. Es pats tiešām uzskatu, ka Veselības finansēšanas likums Latvijai ir ļoti vajadzīgs, taču ne šis – Ingrīdas Circenes fantāzijas auglis.
Vēlreiz izlasot Veselības ministrijas sagatavoto Veselības finansēšanas likumprojektu, kļūst skaidrs, ka Veselības ministrijā neviens nekad nav vēlējies reālu likumu, reālu sakārtošanu, reālu finansēšanas modeli. Tā vietā tika radīts burbulis un nepārtraukta darbības imitācija. Divus gadus nedarīt neko, bet piesaistīt sabiedrības uzmanību – tas ir jāprot. Acīmredzot Ingrīda Circene ar savu partijas biedru Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru jau sen bija izstrādājuši stratēģiju, kas saucas ilggadēja rosība ap likumu, kas nekad netiks pieņemts. Likums tika apzināti radīts tik nepilnīgs, lai vienkārši to nebūtu iespējams pieņemt.
Latvijas Ārstu biedrības valdes viedoklis bija – nodot likumu atpakaļ Veselības ministrijai, lai ierēdņi, juristi, finansisti un lobisti sakārto tās lietas, ko norādījušas nevalstiskās organizācijas un Saeimas deputāti. Šķiet, tas netiks darīts, bet darbības imitācija notiks Saeimas kabinetos. Vienīgais cilvēks, kas Saeimā varēja izbīdīt cauri Veselības finansēšanas likumu, bija Romualds Ražuks – pirmkārt, tādēļ, ka ir ārsts un veselības aizsardzības organizators, otrkārt, tādēļ, ka 25 gadu pieredze politikā ļautu viņam nesastrēbt karstu un likumprojektā ieviest vajadzīgās izmaiņas. Romualds Ražuks strādā gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan Veselības apakškomisijā, tātad varēja apkopot šo abu komisiju atziņas. Un tieši no šī scenārija visvairāk baidījās „Vienotība”, kuras rindās neviena Circenes likumu atbalstoša mediķa nebija.
Tomēr vēlos pieskarties veselības aprūpes finansēšanai krīzes apstākļos. Šķiet, neviens nešaubās par to, ka Krimas krīzes apstākļos Eiropas Savienība sāks sankcijas pret Krieviju, bet Krievija pret Eiropas Savienību. Šīs pēdējās sankcijas ietekmēs galvenokārt Baltijas valstis, apstāsies tranzīts, apstāsies eksports. Robežai pāri plūdīs tikai nelegālais alkohols un tabakas produkti. Ekonomikas kritumu nāksies mērīt divciparu procentos, optimālajā scenārijā – 10%, vispesimistiskākajā – 26%. Budžetu nāksies apgriezt kā 2009. gadā, veselības aprūpe, protams, būs joma, kurā šie apgriezumi atstās vissmagākās pēdas. Satiksmes ministrija pārvērtīsies par labklājības ministriju, jo lielai daļai satiksmē strādājošo būs jāmaksā bezdarbnieku pabalsts. Vienīgā budžeta sadaļa, kur pieaugs finansējums, būs aizsardzības budžets. Pats smieklīgākais, ka, veselības aprūpes finansējumam absolūtos skaitļos sarūkot par 10%, veselības aprūpes īpatsvars pret kopējo budžetu pieaugs līdz 4%, jo vispārējā valsts budžeta samazinājums būs vēl straujāks. Reāla krīze veselības aprūpes budžetā, nevis solītais budžeta pieugums, ievērojams algu samazinājums solīto 10% algas pieauguma vietā, rindu pieaugums un kvotu samazinājums, līdzmaksājuma pieaugums – tāds ir sliktākais veselības scenārijs pirmskara Eiropā. Un jau pēc dažām nedēļām visi būs aizmirsuši, ka Latvijā gandrīz tapa jauna (kaut kliba uz abām kājām) veselības aprūpes finansēšanas sistēma.