Žurnālistu un KNAB sapnis: Latvija kā ierēdņu valsts, nekādu nevalstisku organizāciju

Refleksija uz Viktora Avotiņa rakstu "Kantoru patriotisms"

Latvijas Ārstu biedrība ir nevalstiska, profesionāla organizācija, kas no valsts naudu nesaņem, toties veic ārstu sertifikāciju, kas ir likumā ierakstīta funkcija, tātad – valstiska. Savu budžetu Ārstu biedrība veido no biedru naudām, žurnālu un grāmatu izdošanas, konferenču, kongresu rīkošanas, kolēģu apmācības. Ārstu biedrība ir aktīvākā organizācija likumdošanā un normatīvo aktu izvērtēšanā no visa nevalstiskā sektora, tiesa, Ārstu biedrība nemēdz iesniegt likuma labojumus populārajos Valodas vai Pilsonības likumos, bet mazāk redzamajos sabiedrības veselības likumdošanas aktos, piemēram, tabakas, alkohola, transtauku ierobežošanā. Pašlaik Latvijas Ārstu biedrība gatavo likumdošanas iniciatīvas, lai Latvijas valstī samazinātu pesticīdu lietošanu, izvairītos no ftalātiem, A bisfenola un citām hormonālo sistēmu graujošām vielām.

Ārstu biedrību kritizē – žurnālisti par to, ka mēs nečinkstam līdzi KNAB un sorosītiem par ārstu iespējamo korupciju, savējie – ārsti – par to, ka Latvijas Ārstu biedrība nav pietiekami aktīva budžeta caursišanā, lai panāktu 4% no iekšzemes kopprodukta. Kaut kā nav celtas barikādes, rīkoti streiki vai vismaz uzgāzta ūdens glāze premjeram. Patiesībā šajā jomā varu atzīties – es nezinu, kā jūnijā saaicināt pilnu Arēnu „Rīga” ar ārstiem un pacientiem kongresā, kur paprasīt premjeram naudu. Toties Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis un Lauku Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Valērijs Valdmanis to zina, un Ārstu biedrība morāli atbalsta viņu centienus.

Rakstā „Kantora patriotisms” esmu bargi kritizēts, ka nesniedzu gana godīgu, pietiekami dziļu un profesionālu atklāsmi – kādas nacionālās zinātnes, izglītības un veselības politikas īpatnības nevis stiprina, bet grauj sabiedrības garīgo pamatu. Latvijas Ārstu biedrība nav pietiekami nokaunējusies no visa tā, ko strikti pateicis KNAB pilsonis Streļčenoks.

Mana pārliecība ir, ka latviešiem nav kopā jākaunas par to, ka kāds Viktors Arājs apsargājis koncentrācijas nometnes. Krieviem nav jākaunas par to, ka Staļins rīkoja represijas. Un Olimpiskajai komitejai nav jākaunas, ka cīkstonis B. izstājās priekšsacīkšu 22 sekundē ar izmežģītu plecu. Latvijai ir jālepojas ar Raini, Mihailu Tālu un Paulu Valdenu, LOF – ar Māri Štrombergu, Mārtiņu Rubeni un Martinu Dukuru, bet Latvijas Ārstu biedrībai – ar simtiem izcilu ārstu, kas ar neticami maziem resursiem medicīnā veic vairāk nekā kaimiņvalstu kolēģi ar daudzkārt lielāku finansējumu un valsts atbalstu.

Normālā valstī nevalstiskas organizācijas atbildei vajadzētu būt ignorancei vai rokas atmešanai ar vārdiem: „Ak, ejiet ta Jūs…” Latvijā tā nav. Latvijā katram, īpaši tiem, kas nav kādas nevalstiskas organizācijas biedrs, ir vēlme ieskatīties šīs organizācijas statūtos, maciņā un izrediģēt visu no šīs organizācijas paustā teksta.

Lai to paveiktu, KNAB radījis jaunu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Īsais jaunā likumprojekta apraksts ir šāds – visu nevalstisko organizāciju valdes locekļiem jāreģistrējas kā valsts amatpersonām, ja vien nevalstiskā organizācija pilda valsts funkciju vai saņem valsts vai pašvaldību naudu.

Pirmkārt, šis likums attiecas uz sporta federācijām, jo Sporta likums paredz, ka valstisko politiku atsevišķos sporta veidos realizē sporta federācijas. Tās rīko nacionālo čempionātu, organizē dalību starptautiskās sacensībās. Streļčenoks visu šo federāciju valžu locekļus redz kā iespējamus korumpantus un ar likuma spēku gatavojas tos pārvērst par amatpersonām.

Iedomājieties, piemēram, virves vilcēju federāciju (es atvainojos organizācijai ar līdzīgu nosaukumu par piemēra izvēli). Vai tā pilda valsts funkciju? Protams, pilda, jo pārstāv Latviju pasaules virves vilcēju federācijā un sūta Latvijas virves vilcējus uz šo pasaules čempionātu, rīko Latvijas čempionātu virves vilkšanā un kar uzvarētājiem kaklā medaļas sarkanbaltsarkanās lentītēs. Par veiksmīgu virves vilkšanu tā no Latvijas Sporta federāciju padomes saņem trīs tūkstošus latu, bet (nedod Dievs!) no Ventspils pašvaldības tūkstoš latu jaunai virvei. Tas ir pietiekams iemesls, lai Streļčenoks visus virves vilcējus nosauktu par iespējamiem korumpantiem, un ar likumu piespiestu visus valdes locekļus reģistrēties kā valsts amatpersonām, iesniegt deklarācijas utt. Bet vienīgais advokāts, kas arī atrodas šajā federācijā, tiek tūlīt no tās izslēgts, jo advokāts nedrīkst būt valsts amatpersona. Nemaz nerunājot par tādu iespējamu korupcijas aspektu, kad Zemledus makšķernieku asociācija sarīkotu sacensības uz pašvaldības ezera ledus, te nu Streļčenokam jau būtu jāierodas busiņā ar melnās maskās tērptu un labi bruņotu ļaužu pulciņu un visus korumpantus (ja viņi nav valsts amatpersonas) no tā ledus jāved tieši uz drošāku iestādi.

Daudz lielāks kurupcijas risks, pēc Streļčenoka domām, ir atrasties kādas konkrētas slimības pacientu organizācijas valdē. Ja jūs slimojat ar kādas noteiktas lokalizācijas vēzi, esat apvienojušies organizācijā ar tādiem pašiem slimniekiem, lai cīnītos par lielāka finansējuma piešķiršanu pretvēža preparātiem, jūs tieši iespaidojiet valsts budžetu. Nedod Dievs, jūsu organizācija kā labdarības struktūra ir tiesīga saņemt ziedojumus. Tad nu visiem šīs organizācijas biedriem piedien aizpildīt deklarāciju nekavējoties, ja ne visiem, tad valdei gan obligāti. Izlasot dokumentu, kļūst pilnīgi skaidrs, ka KNAB būtu jāaptur Rozā lentītes gājiens savlaicīgai krūts vēža diagnostikai un visi, kas nav amatpersonas, jāsasēdina uz nārām ar Latvijas sieviešu basketbola izlasi priekšgalā.

Un tad iedomājieties, cik noziedzīgi, pēc Streļčenoka domām, ir tādi nevalstiski veidojumi kā sporta klubi, deju ansambļi vai kori. Streļčenoks ir gatavs visus tos atmaskot. Lai gan baznīca Latvijā ir atdalīta no valsts, Streļčenoks visu katoļu baznīcas vadību gatavojas pārvērst par amatpersonām, jo valsts katru gadu Aglonas svētku rīkošanu atbalsta finansiāli.

Gandrīz visi sporta federāciju un citu nevalstisku organizāciju valžu locekļi, uzzinājuši, ka valsts ar likumu uzskata viņus par zagļiem un noziedzniekiem, atstās šos amatus, kur savus pienākumus veic brīvprātīgi, nekādu atalgojumu nesaņemot. Gandrīz visas interešu grupas vai profesionālās organizācijas pārstāv Latvijas valsti starptautiskā mērogā, tātad pilda valsts funkcijas. Vairāk nekā 90% šo organizāciju valdes locekļu darbojas brīvprātīgi, nekādu atalgojumu par savu darbu nesaņem. Jau pirmajā dienā, kad biedrību, asociāciju, klubu, federāciju valdes locekļiem pateiks – tagad Tev jāaizpilda deklarācija, tagad „LIELAIS BRĀLIS” Tevi uzraudzīs, 80% federāciju valžu locekļu vienkārši aizies no šī sabiedriskā darba.

Streļčenoks turpmāk Latvijas čempionātus visos 160 sporta veidos uzticēs rīkot ierēdņiem no Izglītības un zinātnes ministrijas. Ārstu sertifikāciju – Veselības ministrijai. Korus vadīt un daiļamata pulciņus organizēt – Kultūtas ministrijai. Audzēsim beidzot šo ministriju štatus.

Šāda metode – dažādā veidā kontrolēt nevalstisko sektoru – nudien nav nekas jauns. Visefektīvāk to veic Vidusāzijas valstu vadītāji. X-stānas Ārstu biedrības valdē drīkst būt tikai nomenklatūra (slimnīcas vadītājs, deputāts, rajona veselības pārvaldes priekšnieks), tieši tāpat federāciju drīkst vadīt tikai deputāts, ministrs, lielierēdnis vai īpaša prezidenta uzticības persona.

Šo KNAB sagatavoto likumprojektu, kas paredzēja KNAB roku katras nevalstiskas organizācijas maciņā, bet KNAB acis – katrā datorā, vajadzēja izskatīt Ministru kabineta komitejā 27. maijā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vienpersoniski atcēla tā caurlūkošanu, liekot KNAB saskaņot izmaiņas ar nevalstisko sektoru. Tā kā publiski no nevalstiskā sektora puses iebilda LOF ģenerālsekretārs Aldonis Vrubļevskis un es, tad nu pirmām kārtām ar mums. Tiesa, pirms tam KNAB bija paziņojis, ka nekādas saskaņošanas ar nevalstisko sektoru likumprojektam nevajagot.

Katrs, kas daudzu gadu garumā sekojis KNAB saskaņošanas mehānismiem, zina, kur un kā Streļčenoks saskaņo. Tā nu es arī ņemšu no rītdienas līdzi uz darbu siltu apakšveļu, dažus pārus zeķu un biezus detektīvromānus. Jo nevar zināt, kurā mirklī Ārstu biedrībā kopā ar specvienību ieskries pilsonis Streļčenoks melnā maskā, iešaus septiņas lodes griestos un aizvedīs mani uz saskaņošanu vismaz trīs dienu garumā. To visu filmēs „Nekā personīga”, un beidzot arī šajā kanālā es tikšu parādīts.

Svarīgākais