Vai var slēgt līgumu Latvijas Ārstu biedrība ar šņabja un alus ražotājiem? Var– ja šis līgums ir virzīts uz kontrabandas un nelegālā alkohola ierobežošanu un cīņu pret bērnu alkoholismu.
Latvijas iedzīvotāju pārlieku lielā tieksme uz alkoholiskajiem dzērieniem ir ļoti būtisks, ja ne būtiskākais no mūsu ekonomikas un valstiskuma apdraudējums. Vismaz Pasaules Veselības organizācija savos dokumentos vai ar pirkstu rāda uz latviešu lielo dzeršanas kāri un šīs dzeršanas sekām– mirstību ar aknu un sirds slimībām, traumatismu un pašnāvību skaitu, lielos izdevumus ārstēšanai. Eiropas komisija nekautrējas mums norādīt, ka tieši dzeršana ir pamats lielajam bezdarbnieku skaitam Latvijā, jo liela daļa alkoholiķu nevar vai nevēlas noturēties darbā, bet labprāt izmanto noplītēšanai dažāda veida pabalstus– sākot no slimības lapas un beidzot ar sirmmmāmiņas pensiju.
Nav ne mazāko iespēju rīt uz pusdienas laiku samazināt dzeršanas postu Latvijā. Īpaši jau tādēļ, ka līdzpilsoņu kārtīgu iedzeršanu tirgotāji uzskata par savas ekonomiskās labklājības stūrakmeni. Pie kam šie tirgotāji ir ļoti plašs loks– sākot no lielveikalu ķēdes ārvalstu akcionāra, beidzot ar „točkas” īpašnieku vienistabas dzīvoklī, par ko nav nomaksāta īre. Dažas unikālas starpformas ir pilsoņi, kas izveidojuši dzertuves ar nosaukumu– „diennakts veikals– kafejnīca” un sīkkrogi, kas tirgo tikai kontrabandas produkciju. Nesen tika aprakstīts, ka kāds Rīgas klubs ar piena produkta nosaukumu, kur ik nakti dzerstījās simtiem jauniešu, legāli mēnesī iegādājies tikai divas pudeles stiprā alkohola, tātad visu pārējo šķaidījuši paši vai iegādājušies no robežpārvedējiem.
Tad nu valsts vara sakrusto rokas uz krūtīm un žēli sēc, ka neko jau izdarīt nevar. Latvijas Ārstu biedrība rosās pa Saeimu un Ministru kabinetu, bet nekas lāga nesanāk ar alkohola ierobežošanu, jo visa veida tirgotāju pārstāvji ir daudz aktīvāki lobisti. Un tomēr– pēdējā gada laikā gan Ministru prezidents, gan Saeimas deputāti ir devuši skaidru mājienu– pilnīgai alkohola rosības bezatbildībai jāliek punkts.
Latvijā šobrīd ir divas galvenās dzeršanas problēmas ir:
• ārprātīgs nelegālā alkohola īpatsvars;
• bērnu un jauniešu alkoholisms.
Ja mēs vēlamies vispār kaut ko paveikt alkohola ierobežošanā, mums ir jāstrādā šajos divos virzienos. Pasaules pieredze liecina, ka tiklīdz sāksies nopietna diskusija Saeimā ar mērķi ierobežot jauniešu alkoholismu, parādīsies virkne absurdu priekšlikumu lai visu cīņu padarītu par farsu. Kā savulaik Andropova kampaņas laikā, tika izcirsti vīnogulāji, šīs izcirtuma vietas tika filmētas un publiski apņirgāta pretalkoholisma kampaņa, tā arī šogad Latvijā gaidāmi aktīvisti, kas iesniegs likumdošanas labojumus par aizliegumu dzert teātra izrādēs, līmēt uz pudelēm referāta garuma skaidrojumus par alkohola kaitīgumu un citas tikpat nejēdzīgas lietas.
Tātad– par nelegālo alkoholu. Nelegālā alkohola tirgus Latvijā patlaban ir vismaz trešdaļa visa alkohola un ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā. Principā tas nozīmē 2200 kastes 0,5 litru pudeļu 40% degvīna Latvijā ikdienas. Aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu. Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju zina, kur to var iegādāties. Šis nelegālais alkohols galvenokārt tiek šķaidīts uz vietas vai nāk pāri Krievijas vai Baltkrievijas robežām veselām fūrēm, kas vairāk vai mazāk ir pietiekami augstas kvalitātes, bet valstij netiek nodokļi. Tas, kas tiek šķaidīts no nezināmas izcelsmes spirta, kā likums satur denaturēta spirta sastāvdaļas, metanolu un dietilftalātu, acetaldehīdu, gaistošos spirtus, bioloģiski aktīvas smaržvielas, smagos metālus un tiek ražots no piesārņota ūdens. Jādomā, ka augstā mirstība Latvijas alkoholiķiem no aknu slimībām un sirds slimībām galvenokārt saistās ar šā šķaidītā alkohola lietošanu. Pie kam šis šķaidītais alkohols sastopams ne tikai „točkās”, bet arī visai cienījamos krogos un tiek tirgots kā „kaimiņienes iznests no Latvijas balzāma” lielās plastmasas pudelēs.
Protams, šie šķaidītie dzērieni nav tik kaitīgi kā etanola metanols, etilēna glikols, izopropanols vai glikola ēteri, ko mūsu līdzcilvēki pamanās iedzert garāžās, ražotnēs vai vienkārši kompānijā, bet šo dzērienu lietotāji parasti nonāk tiešā pataloganatoma aprūpē un citiem mediķiem galvasssāpes vairs nerada.
Jauniešu alkoholisms ir vairāk saistīts ar legālo alkohola tirdzniecību. Visvairāk jaunieši nodzeras ar veikalā pērkamiem dzērieniem. Vairāk kā deviņdesmit procentu skolēnu ir atzinuši, ka viņiem nav problēmu alu vai šņabi iegādāties veikalos. Realitātē vismaz trešdaļa puišu un meiteņu sākot no 13 gadu vecuma pārlieku daudz lieto alkoholu. Un pasaule sen ir atklājusi metodes, kas samazina bērnu un jauniešu dzeršanu– pirmā ir alkohola aizlieguma vecuma celšana.
Tomēr bīūtiskā metode kā ierobežot bērnu dzeršanu, ir ļoti rūpīga kontrole– vai veikalos nepilngadīgie nevar iegādāties alkoholu, un visu to barga sodīšana, kas jauniešiem alkoholu pārdod vai palīdz kā starpnieki iegādē. Alkoholiskos dzērienus pusaudži vienmēr saņem no pieaugušajiem – tos nopērk pieaugušie (labsirdīgais starpnieks), tos pārdod pieaugušie (veikala pārdevēji) vai tos nelegāli tirgo pieaugušie kā kontrabandas preces un iesaista jauniešus kontrabandas tīklos. Policija pēdējos divos gados ir sastādījusi tikai dažus protokolus par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem.
Trešā metode ir alkohola cenas celšana ar akcīzes nodokļa palīdzību. Ja mēs salīdzinam alkohola un piena cenu salīdzinošu celšanos, tad proporcionāli pēdējos 10 gados piens ir trīskārt sadārdzinājies salīdzinot ar alkoholu.
Jaunatnes alkoholisma apkarošana ir visu valsts iedzīvotāju uzdevums, t.sk. premjera, iekšlietu ministra, izglītības ministra, veselības ministres, Latvijas Ārstu biedrības, kā arī Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju uzdevums. Iespējams, ka visi no nosauktajiem to saprot. Mūsu uzdevums ir panākt, lai mūsu bērni sākotnēji dzertu mazāk, bet ar laiku Latvijā bērni nelietotu alkoholu. Tas nav panākams tikai ar aizliegumiem– liela nozīme būtu arī veselības mācībai 11. klasē gan vispārizglītojošās skolās, bet arī arodskolās (kuru kopmītnēs meitenes arī visvairāk dzer, smēķē un padsmitgadnieku vecumā paliek stāvoklī). Jo patiesībā jau 11. klases audzēknes 18– 19 gadu vecumā arī ir mūsu vienīgā demogrāfiskā cerība– viņām visai drīz ir jākļūst par māmiņām, bet puišiem– par tēviem. Un viņiem kaut kad pirms šīs funkcijas ir jāuzzin, ka visvairāk bērna veselību bendē bērna ieņemšana alkohola reibumā, atrašanās alkoholu lietojošas mātes ķermenī.
Tad nu sāksim ar būtiskajiem soļiem– apkarosim nelegālu alkoholu un bērnu alkoholismu. Palīdzēsim Arvilam Ašerādenam, kurš vadīja komisiju Saeimā virzīt stingras likumdoišanas normas Saeimā 2. lasījumā. Lai šīs normas sasniegtu un iedzīvinātu, necentīsimies vēl tūlīt veikt likumu labojumus citās sfērās. Par to Latvijas Ārstu biedrība ir vienojusies ar Latvijas alkohola ražotājiem un tirgotājiem, kā arī Latvijas alus ražotājiem. Jo arī Latvijas alkohola un alus ražotājiem nav vajadzīga nodzirdināta jaunatne. Par to tad arī mēs slēgsim līgumu.