AKKA/LAA ar fanfarām iznes radioaparātu no slimnīcas paliatīvās palīdzības nodaļas
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien skata Autortiesību likumu, kur Kultūras ministrija iesaka 15. pantu izteikt šādā redakcijā:
„15) publisks izpildījums — darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem”
Šāds risinājums nozīmē, ka jebkurā vietā, kur atskanēs mūzika, varēs ienākt policists un paprasīt uzrādīt licenci. Ja licences nebūs– tiks uzlikts 500 līdz 5000 latu liels sods, kādu jau izpelnījušās kafejnīcas „Mājas svētība” īpašnieces.
Kultūras ministrija un Saeimas komisija rūpīgi ieklausījušās AKKA/LAA argumentos, ka visiem tiem, kas publiski klausās mūziku ir merkantils mērķis, tie ar šo mūziku pelna naudu, bet šajā peļņā jādalās ar izpildītājiem, bet galvenais– ar AKKA/LAA.
Es pieļauju, ka restorāna īpašnieks tiešām atskaņo mūziku lai klientiem būtu patīkamāk kavēt laiku, gaidot steiku un vīnu. Toties es nekādi nevaru iedomāties kā mūzika veicina uzturēšanos zobārstniecības kabinetā. Nu nespēju iedomāties situāciju, ka pacients pēkšņi lūdz vēl mazliet paurbt zobu, jo skan tik jauka muzika. Nu labi, zobārstniecības kabinetā mūziku izslēgsim– lai pārējie dzird kā vaid tas, kurš jau ticis krēslā.
Tomēr galvenais panākums jaunajiem likuma grozījumiem būs iespēja izslēgt visus radioaparātus un televizorus lauku slimnīcās ar sociālajām un aprūpes gultām, kurās ārstējas galvenokārt veci un hroniski pacienti. Beidzot varēsim vienīgajā koptelpā, kur vecīši sanāca pēc vakariņām atkal iekārtot sarkano stūrīti, kur nevienam nekas nav darāms. Sliktāk ar palātām, kurās vairāk nekā viens pacients. Ja nu tanta Marta vēlas klausīties Latvijas Radio, tad lai tur radioaparātu zem segas un izvelk laukā tikai uz ziņām. Neviena no aprūpes slimnīcām nespēj apmaksāt nepieciešamos medikamentus un pacientu ēdināšanu, kur nu vēl paredzēto kompensāciju par mūzikas klausīšanos.
Mūzikai ir arī atbalsta funkcija ārstniecības procesā. Īpaši būtiska mūzikas terapija ir psihiatrijas un gerontoloģijas, kā arī paliatīvās medicīnas pacientiem. Bet AKKA/LAA protams vēlas no mirstoša pacienta iekasēt savu latiņu.
Un tad pēkšņi es paskatos uz savu grāmatplauktu un atceros, ka sarakstījis vai sastādījis esmu 16 grāmatas, bet nudien neesmu AKKA/LAA klients, jo nevēlos savas naudas administrēšanu uzticēt cilvēkiem, kam neuzticos. Bet AKKA/LAA taču savāc savus santīmiņus arī tad, ja kādā neprāta brīdī students bibliotēkā lasa arī manis rakstītās rindiņas. Un rodas sajūta, ka šī aģentūra nebūt netiecas godprātīgi atbalstīt māksliniekus vai izpildītājus, bet gan savu maciņu. Nauda taču vairāk vajadzīga nevis talantiem, bet alternatīvi apdāvinātajiem aģentūras darboņiem.
Ja Latvija ar Azarbadžānu paraksta līgumu par nodokļu dubultneaplikšanu, kāpēc Kultūras ministrija tik ļoti alkst ar nodokļiem aplikt gan Latvijas Radio 2 (ko mēs visi atbalstam no savas nodokļu naudas), gan šī radio klausītāju, ja tie nejauši atrodas blakus?
Rakstot šīs rindiņas es iespaidojos no citiem rakstošiem vai zinošiem kolēģiem. Viņi saņems autoratlīdzību kā procentu no summas, ko es nopelnu rakstīdams– proti, no nulles.
