Pēteris Apinis / Autori

Nākamnedēļ Eiropas Savienības prezidentūras laikā Rīgā notiks e-Veselības konference, izstāde, tikšanās, turklāt lielākā daļa iniciatīvas nāk nevis no Eiropas, bet draudzīgajām Amerikas Savienotajām Valstīm.

Diez vai Dombrovska „Vienotība” ir tā pati Straujumas „Vienotība”. Elita Dreimane, kas bija ļoti laba biroja vadītāja Dombrovska valdībā finansiāli un stratēģiski sarežģītajā 2011. gadā, kļuvusi gauži neuzticama Straujumas valdībai 2015. gadā. Un pierādījumu šai neuzticamībai atradis Satversmes aizsardzības birojs, kurš augstāko pielaidi Dreimanei sniedzis jau kopš 2003. gada, kad viņa kļuva par Valsts kancelejas direktora vietnieci.

Plastmasu cilvēce pazīst jau vairāk nekā 100 gadu, tā ir daļa no mūsu dzīves. Grūti iedomāties, cik reižu dienā katrs no mums saskaras ar plastmasu. Plastmasu kā sveķus iegūst no naftas, dabasgāzes, oglēm, bet ir arī bioloģiskas izcelsmes plastmasa. Elementus ap oglekli sarindo dažādā secībā, lai panāktu vēlamās plastmasas īpašības. Uz plastmasas priekšmetiem parasti var ieraudzīt numurus (ar bultām ap to), tie ir sveķu identifikācijas kodi, kas norāda plastmasas veidu un palīdz patērētājam uzzināt, no kā šī prece gatavota, vai tā ir nekaitīga, vai plastmasa ir pārstrādājama.

Pieminot latviešu karavīru gaitas abās frontes pusēs, nereti piemirstam, ka karā piedalījās un cieta ne tikai karavīri, bet arī mediķi. Par leģiona ārstiem nav zinātnisku vēsturisku pētījumu un informācijas apkopojuma. 1974. gada Latviešu ārstu un zobārstu apvienības apkārtrakstā (izdots Viskonsinā) ir Raimunda Pavasara apraksts par leģiona galveno ārstu, pulkvežleitnantu Jāni Puriņu, kurš kopā ar docentu Arvēdu Alksni 1943. gadā izveidoja leģiona slimnīcu. 1975. gada aprīlī šis pats mēnešraksts publicējis arī paša Jāņa Puriņa atmiņas, bet cienījamais 1. pasaules kara un Atbrīvošanas cīņu dalībnieks, vēlāk Latvijas brīvvalsts laika Armijas štāba vecākais ārsts vairāk dalās atmiņās par to, kā Latvijas armija pārtapa 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā 1940. gadā un kā viņam Litenē izdevies izbēgt no nošaušanas.

Pirms divām nedēļām pārstaigāju klusējošo Stradiņa slimnīcas būvlaukumu un uzrakstīju nelielu komentāru, kurā mēģināju noskaidrot – kurš ir saņēmis vai joprojām saņem "draudzību" (tautā biežāk sauktu par "otkatu") par Stradiņa slimnīcas celtniecību. Nelabvēļi runā, ka šī "draudzības" summa varētu svārstīties robežās no 6 līdz 10 miljoniem eiro, un šajā "draudzībā" ir ietvertas daudzas citas būtiskas nostādnes, kas saistītas ar Stradiņiem. Tiesa, konkrētu atbildi neviens nesniedz, bet publiskās aktivitātes liek aizdomāties, ka jautājums bijis intriģējošs.

Lai saprastu, kas notiek Stradiņa slimnīcā, sākotnēji vajadzētu atbildēt uz dažiem jautājumiem. Pirmais un būtiskais ir – kas saņem "otkatu" no celtniecības?

Iedomājieties Stradiņa slimnīcas teritoriju, kas piekļaujas Ventspils un Atpūtas ielai, kā milzīgu veikalu Plaza Pizza Riga vai ar līdzīgu nosaukumu, kurā ārvalstu firmu filiāles tirgo Ķīnā ražotu preci. Jā, es domāju Stradiņa slimnīcas jaunceltni, kur nule faktiski apstādināta celtniecība, kur sastiķētas konstrukcijas, bet ūdensvadam un kanalizācijai nav pat projekta un nav zināms, kā šos kolektorus izbūvēt zem Jūrmalas dzelzceļa. Tā ir tā pati jaunceltne, kurai nauda ņemta no ERAF līdzekļiem un valsts galvotiem kredītiem (ko nule būs jāsāk atdot), bet nauda daļēji iztērēta dažādiem iepirkumiem un atstāta kredītbankā.

21. gadsimta ārsts darbojas TV realitātes šovā. Biežāk tie ir TV šovi, kur ārsti veic kosmētiskas vai bariatriskās (svaru samazinošas) operācijas, nereti televīzijas kameru priekšā urbj zobus vai koriģē krūšu formu. Holandē televīzija pamanījās rādīt šovu par nieru transplantāciju, kur visa valsts sekoja līdzi slimniekiem, bet patiesībā gaidīja kāda līdzcilvēka nāvi un transplantējamas nieres.

25. novembrī Latvijas Ārstu biedrībā notiks AWARH konference par alkohola radītām problēmām un sekām. Latvijā šīs problēmas parasti saistās ar bērnu un jauniešu tieksmi pēc alkohola un neticami vieglo nelegālā, nereģistrētā, nekvalitatīvā alkohola pieejamību.

Apstiprināta Laimdotas Straujumas jaunā valdība. Veselības ministrs ārsts un farmaceits, bioloģijas zinātņu doktors, uzņēmējs, kolekcionārs, mecenāts Guntis Belēvičs. Kad par cilvēku var uzrakstīt tik daudz labi saprotamu pozitīvu jēdzienu, tautas izpratnē līdzi nāk tenkas, nievas, noraidījums un... cerība uz pārmaiņām. Pārmaiņas veselības jomā sauksim par strukturālām reformām, jo bez tām pārmaiņas parasti ir darbības ilūzija. Tātad – no Gunta Belēviča tiek gaidītas reformas, un no viņa baidās. Ar savu enerģisko virzību uz amatu ministrs devis arī nepārprotamu mājienu par nepieciešamajām reformām.

Paldies 11. Saeimai par izmaiņām tabakas likumā! No šodienas likums Latvijā aizliedz apsmēķēt līdzcilvēkus un pakļaut tos vēža un insulta draudei.

Lielāku haosu kā trīs gadu ilgo „Vienotības” vadīto veselības jomu Latvija nav pieredzējusi kopš mēra (domāta slimība, nevis pilsētas vadītājs) un Ivana Bargā laikiem.

Vidējais latvietis no reālās telpas pārvācas uz virtuālo, viņš tur iepērkas, iemīlas, komunicē un nodzīvo mūžu. Līdzi viņam datorā ievācas visa viņa pasaule– gan vēlamā, gan nevēlamā, gan gaidītā, gan negaidītā. Vidējam latvietim reizi pa četriem gadiem datorā līdzi ievācas vēlēšanas, kas tad nu tiek virzītas, reklamētas, apspriestas un analizētas.

Veselības ministrijas darba grupa nākusi klajā ar jaunu veselības finansēšanas modeli– papildināt veselības budžetu ar līdzekļiem no sociālā budžeta. Dokuments, kurā šis plāns aprakstīts, saucas „Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedres I. Viņķeles vadītās darba grupas priekšlikumi ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas attīstībai”.

Vēlēšanas tuvojas un mēs aizgūtnēm gaidām jauno veselības ministru. Gaidām cilvēku, kas nāks, atnesīs budžeta naudu pietiekamā daudzumā, visiem dāsni sadalīs. Šis „laimes lācis” visu zinās, visu pratīs, būs taisnprātīgs un labprāt uzklausīs visu padomdevēju ieteikumus. Vārdu sakot– atliek tikai iecelt īsto ministru, un medicīnai tiks ne tikai nieka 4.5% no IKP, bet visi 6% kā vidējai Eiropas valstij pieklājas.

Augusta beigās notiks Rīgas Alus maratons. Sacensību starta laiks un diena nekur nav uzrādīta, bet nolikuma 24. punkts strikti nosaka „Oficiāli maratons noslēdzas 16. augusta plkst. 18.00” (gramatikas kļūdas no nolikuma).

Ārsti un medicīnas māsas strādā. Latvijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums pagarinājies vairāk nekā visās apkārtējās valstīs. Zīdaiņu mirstība samazinājusies. Veselīgi pavadītie mūža gadi pieaug, mirstība ar sirds asinsvadu slimībām samazinas.

Āfrikas cūku mēris radījis nelielu paniku Latvijas patērētājos– cilvēki pārstājuši lietot cūkgaļu bailēs no saslimšanas. Āfrikas cūku mēri izraisa DNS saturošs vīruss, kas ir patogēns tikai cūkām, izraisa asiņainu caureju, neauglību, pāragras dzemdības cūkām.

Latvijas likumdošanā veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana un sabiedrības veselība uzticēta pašvaldībām. Šo formulu Ārstniecības likumā pirms 18 gadiem iestrādāja labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, kurš fatāli baidījās no veselības jomas kā tādas.

Vēl aprīlī un maijā politiķi varēja viens caur otru cīnīties pret Krievijas agresijas plāniem Ukrainā un Baltijā. Pēdējo nedēļu politiskā retorika Latvijā kļuvusi iekšpolitiskāka– visi politikāņi cīnas pret nodokļu paaugstināšanu un par nodokļu pazemināšanu uzturlīdzekļiem jeb vienkāršāk sakot pārtikai.

Manas tautas zīme ir rīkoties vienoti un pieticīgi. Neizlēkt. Latvietis labprāt pieņem vairākuma viedokli. Latvietis ar gavilēm pieņem Rīkojumu Nr.2, atlaiž Saeimu, bet tieši ar tādām pašām gavilēm aizslauka šā rīkojuma autoru Valdi Zatleru un rīkojuma rezultātu – Reformu partiju – vēstures mēslainē. Tie, kas publiski iebilda pret rīkojumu, trīs gadus atpakaļ tika noķengāti, gluži tāpat kā šobrīd tiek noķengāts rīkojums.

Tādas vienotības un saskaņas politiska jautājuma risināšanā nav bijis kopš cīņas par enerģijas dzērienu tirdzniecības aizliegumu bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm un kaimiņam. Spaiss ir saliedējis deputātus un topošos deputātus labāk nekā Putins ar ieroču žvadzināšanu Latvijas pierobežā. Cienījamie Saeimas un dažādu pilsētu domju deputāti publiski nākuši ar aicinājumu – „aizliegt”, kas Saeimas komisijā klusi pārtapis par „sertificēt”, bet atbildību no politikas pārcelt uz Slimību kontroles un profilakses centru. Saeimas darba grupa spaisu apkarošanā savu pastāvēšanu beidza pilnīgi bez rezultāta.