“Krievija karot nevēlas, bet tam ir gatava” – ar šādu paziņojumu Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā, komentējot 27. oktobrī notikušās telefonsarunas ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu un Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri. Tas bija reāls brīdinājums vai tomēr viens no ārpolitikas veidošanas elementiem?
Brīdinājumi izskanēja kopīgās 29. oktobra preses konferences laikā ar Āfrikas Savienības priekšsēdētāju, Burundi līderi Evaristu Ndaiišimiji pēc Krievijas-Āfrikas samita Maskavā.
Telefonsarunas notikušas pēc Norvēģijas un Somijas līderu iniciatīvas, Stubs un Stēre runājuši savu valstu, nevis Eiropas vārdā, un, neskatoties uz viņu politisko oponentu pārmetumiem par šādu soli, Putins uzskata, ka tas bijis pilnībā pamatots. “Galu galā, manuprāt, ir pozitīvi, ka Eiropā ir cilvēki, kuri, atšķirībā no dažiem citiem, nevēlas Krievijas “stratēģisku sakāvi”, bet vēlas veidot konstruktīvu dialogu. Mēs atbalstām jebkādus soļus, kas vērsti pilnvērtīgai un visaptverošai attiecību atjaunošanai ar Eiropas valstīm - kolektīvi, ar tādas organizācijas kā ES starpniecību, vai divpusēji - ar atsevišķām valstīm. Mums tas nav būtiski - esam atvērti jebkuriem priekšlikumiem, ko viņi paši izvēlēsies,” par Krievijas līdera sacīto informēja izdevums “The Moscow Times” un “Telegram” kanāls “Важные истории”, atsaucoties uz Kremļa ziņu aģentūru “Интерфакс”.
Stubs un Stēre ar Putinu telefoniski sazinājās 27. oktobrī, lai apspriestu pagaidu pamieru Ukrainas Hersonas apgabala Olešku pilsētā, kas nodrošinātu humānās palīdzības piegādes un civiliedzīvotāju evakuāciju. Sarunas iepriekš tika saskaņotas ar Kijivu kā turpinājums 20. oktobra konsultācijām Oslo, kur Ukrainas, ASV un vairāku Eiropas valstu pārstāvji apsprieda iespējamu kara izbeigšanu. Arī 27. oktobra telefonsarunās Stubs un Stēre runāja par Krievijas agresiju pret Ukrainu un iespējām izbeigt karu, atskaņoja Ukrainas nostāju, uzsverot nepieciešamību mazināt eskalāciju un pārtraukt uzbrukumus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai.
Ukrainas sabiedrotie Eiropā cenšas nodrošināt sev vietu pie sarunu galda, kur tiks apspriesta Eiropas drošības nākotne, Somijas un Norvēģijas līderu iniciatīvas komentēja “Bloomberg”. Eiropas amatpersonas apsver iespēju iecelt īpaši pilnvarotu sarunu vedēju, kura uzdevums būtu uzturēt kontaktus ar Putinu, bet par ticamāko kandidātu šobrīd tiek uzskatīts Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, rakstīja izdevums “Politico”. Kāds kuluāru sarunās iesaistīts avots izdevumam “Агентство. Новости” iepriekš norādīja, ka Stubs būtu piemērots šai misijai, jo “neizraisa Maskavā pārāk lielu nepatiku”, par ko liecina paša Putina izteikumi par gatavību “veidot dialogu”, lai gan telefonsarunu gaitā Putins kārtējo reizi atgādinājis, ka Krievija Donbasa jautājumā nepiekāpsies, atsaucoties uz informētiem avotiem, ziņoja “Reuters”.
Pēc sarunām ar Stubu un Stēri 29. oktobra preses konferencē Putins pieminēja starptautisko jūras tiesību ievērošanas jautājumu un brīdināja: ja Krievijai tiks liegta piekļuve Baltijas jūrai, var izveidoties līdzīga krīzes situācija, kāda valda Hormuza šaurumā. “Vai kāds vēlas, lai Baltijas reģionā izveidotos tāda pati situācija kā Persijas līcī vai Hormuza šaurumā? Mēs to nevēlamies, taču mēs reaģēsim uz jebkuru izaicinājumu un provokācijām Baltijas reģionā (..) Daudzi (Eiropā) par to tik vien runā kā par gatavošanos karam (ar Krieviju) līdz 2030. gadam. Vai tas ir pareizi? Nē. Pirmkārt, mēs tam esam gatavi, taču nevēlamies nekādu karu ar Eiropu (..) Bet ja viņi to vēlas, lai gatavojas (..) Viņiem nav izdevies sasniegt savu mērķi - sagādāt Krievijai stratēģisku sakāvi, un ir ļoti maz ticams, ka līdz 2030. gadam tas izdosies (..) Un, ja situācija nonāks pārāk tālu, uzvarētāju nebūs vispār. Lai neviens par to neaizmirst (..) Krievija atceras abos pasaules karos gūtās mācības, un cenšas nepieļaut to atkārtošanos.” Šīs noslēguma frāzes var tikt uztvertas kā netiešs Kremļa mājiens par kodolieroču izmantošanu, komentēja “Агентство”.
Drošības situāciju Baltijas jūrā Putins jau savulaik salīdzināja ar saspīlējumu Hormuza šaurumā, kur konfliktu dēļ ir ierobežota kuģošana un notikuši uzbrukumi tirdzniecības kuģiem, bet līdz šim nebija izteicies tik tieši, proti, ka situācija Baltijas reģionā varētu attīstīties pēc līdzīga scenārija. Rietumu analītiķi un mediji to uztver kā netiešus draudus, mēģinājumu radīt mākslīgu spriedzi, panākt psiholoģisku spiedienu uz Baltijas valstīm un NATO. Reaģējot uz Eiropas Savienības plāniem pārdot Krievijas ēnu flotes kuģiem konfiscētās kravas, 12. augustā Putins piedraudēja konfiscēt Eiropas valstīm piederošus kuģus, bet tagad piesauc “Hormuza šauruma scenāriju” Baltijas jūrā.
Putina izteikumi 29. oktobra preses konferencē visdrīzāk ir reakcija uz ES ikgadējām jūras drošības mācībām “Marsec EU26”, kas šogad norisinājās Somu līcī un Baltijas jūrā pie Helsinkiem. Mācības vadīja Somijas Robežsardze sadarbībā ar Somijas policiju, Bruņotajiem spēkiem, glābšanas dienestiem, Polijas Robežsardzi, Francijas Jūras spēkiem un ES aģentūrām “Frontex”, EMSA un EFCA. Praktiskajā fāzē tika izspēlēta kuģu pārbaude, meklēšana un sagrābšana (boarding and seizure), mērķa lomā bija Somijas ledlauzis “Polaris”, īstenojot helikopteru desanta, kuģa sagrābšanas un pārmeklēšanas treniņus. Mācību galvenais mērķis bija stiprināt kritiski svarīgas zemūdens infrastruktūras, piemēram, kabeļu un cauruļvadu aizsardzību, uzlabot gatavību reaģēt uz hibrīdajiem apdraudējumiem jūrā un aizdomīgiem vai naidīgiem kuģiem. Lai gan “Marsec EU26” piedalījās arī militārie spēki, primāri tās ir tiesībsargājošo un civilo iestāžu mācības, savukārt Putins civilo kuģu izmantošanu tajās nosauca par nepieņemamu un paziņoja, ka “.. vieni un tie paši cilvēki pauž tā sauktās bažas un nosodījumu par visu, kas notiek Hormuza un Bāb el Mandeba šaurumos. Bet ko viņi paši nodarbojas? Kam viņi gatavojas? Gribētos viņiem pateikt: labāk dzīvosim mierā - pretējā gadījumā mums nāksies atbildēt. Cita ceļa nebūs”, un piebilda, ka Krievija karu ar Eiropu nevēlas, bet esot tam gatava. “Агентство” atgādina, ka par Krievijas “gatavību karam ar Eiropu” Putins pirmoreiz paziņoja jau 2025. gada 2. decembrī: “Ja Eiropa pēkšņi izlems, ka vēlas karot, un sāks karu - mēs esam gatavi. Tieši tagad.”
ASV Aizsardzības departamenta amatpersonas divpusējās tikšanās reizēs pēdējo nedēļu laikā mudinājušas vairākus NATO sabiedrotos, to vidū Baltijas valstis, mīkstināt publiskos paziņojumus un retoriku attiecībā uz Krievijas radītajiem draudiem, atsaucoties uz trim augsta ranga Eiropas un kādu ASV amatpersonu, 30. oktobrī ziņoja “Reuters”. Pentagona aicinājums sekojis pēc dažu Eiropas līderu un amatpersonu izteikumiem, kas “kaitējuši kontinenta drošībai”. ASV amatpersonas paudušas bažas, ka pārlieku asa retorika Krievijas virzienā var pastiprināt eskalācijas riskus svarīgā brīdī, kad Baltais nams virza sarežģītas diplomātiskās iniciatīvas un notiek ASV spēku klātbūtnes izvērtēšana Eiropā. Pentagona pārstāvji privātās sarunās arī iepriekš aicinājuši Igauniju, Latviju un Lietuvu izrādīt lielāku savaldību, apspriežot Krievijas radītos draudus: “Vienkārši netrokšņojiet.” Pieminētā ASV amatpersona acīmredzot ir ASV kara ministra vietnieks politikas jautājumos Elbridžs Kolbijs, kurš, saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju, ieteicis Krieviju “neķircināt”, taču kuluāru sarunas komentēt atteicies. Kā nevēlamas retorikas piemēru Kolbijs minēja Igaunijas premjerministra Kristena Mihala izteikumus septembra beigās, kad viņš salīdzināja Putinu ar “stūrī iedzītu žurku”, sabotāžas aktus Eiropā skaidrojot ar Krievijas militārajām neveiksmēm Ukrainā.
Baltijas valstu pārstāvji ASV amatpersonu diskrētos aicinājumus uztvēra ar neizpratni, norādot, ka viņu nostāja atspoguļo reālos draudus, ko rada Krievijas agresija un hibrīduzbrukumi Eiropas infrastruktūrai. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Jonatans Vseviovs, reaģējot uz “Reuters” publiskoto informāciju, 30. oktobrī paziņoja, ka oficiāli šādi lūgumi par “klusēšanu” nav saņemti, bet ja tiktu saņemti, būtu noraidīti, jo Baltijas politiķu un amatpersonu retorika atspoguļo reālo drošības situāciju reģionā. Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs norādīja, ka nekādus lūgumus mīkstināt savus izteikumus nav saņēmis. “Neviens man neko nav lūdzis, un pat ja būtu - vai nu rakstiski, vai mutiski - tas nemainītu ne Lietuvas, ne manu personīgo nostāju par mūsu austrumu kaimiņu,” premjera sacīto citēja sabiedriskais medijs LRT. Igaunijas premjers Kristens Mihals pēc Pentagona aicinājuma paziņoja, ka Igaunija, tāpat kā citas Baltijas valstis, vienmēr ir atklāti runājušas par Krievijas radītajiem draudiem, turpinās saglabāt šo nostāju un atsakās mīkstināt Putina virzienā adresēto retoriku: “Es neklusēšu. Teikšu tieši: Putins ir diktators, kurš nogalina sievietes un bērnus. Un viņš turpinās to darīt, līdz būs spiests savu rīcību mainīt (..) Igaunija, tāpat kā citas Baltijas valstis, skaidri apzinās Krievijas radītos draudus (..) Piekāpšanās diktatoriem beidzas ar pazemojumu, un par draudiem klusēt nedrīkst.” Mihals Putina armijas agresiju Ukrainā nosauca par terorismu un intervijā portālam “Delfi” apstiprināja, ka nekādus oficiālus aicinājumus “paklusēt” no ASV nav saņēmis.
Trīs Krievijas Gaisa spēku iznīcinātāji MiG-31 bez iepriekšējas saskaņošanas un lidojuma plāna 19. septembrī ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Somu līča netālu no Vaindlo salas, uzturoties tajā aptuveni 12 minūtes. Pēc šī incidenta Tallina ierosināja konsultācijas NATO ietvaros, pamatojoties uz Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu, Ziemeļatlantijas padome ārkārtas konsultācijas sasauca 23. septembrī. Runājot par situāciju Baltijas jūrā, Putins 29. oktobra preses konferencē paziņoja, ka Somija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, cer uz starptautisko jūras tiesību ievērošanu: “Mēs atbalstām šādu pieeju. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija, kas līdzinās situācijai Hormuza šaurumā. Vai kāds patiešām vēlas, lai Baltijas jūra kļūtu līdzīga Persijas līcim? Mēs to noteikti nevēlamies, taču mēs reaģēsim uz jebkuru izaicinājumu.” “Putins būtībā piedraudēja bloķēt Baltijas jūru tāpat kā Hormuza šaurumu un gadījumā, ja viņam neizdosies iznīcināt Ukrainu, izmantot kodolieročus,” “Telegram” kanālā “Быть Или” Putina paziņojumus komentē Ukrainā dzimušais Izraēlas militārais apskatnieks Igals Levins. “Putina frāzes, piemēram, “.. viņiem nav izdevies sasniegt mērķi - sagādāt Krievijai stratēģisku sakāvi” un “.. ļoti maz ticams, ka līdz 2030. gadam tas izdosies (..) ja situācija saasināsies pārāk tālu, uzvarētāju nebūs vispār (..) lai neviens par to neaizmirst”, ir slēpti draudi vajadzības gadījumā izmantot kodolbruņojumu, jo Putina izpratnē “stratēģiska sakāve” ir jebkāds “status quo”, kas nepieļautu Ukrainas kapitulāciju un fizisku iznīcināšanu. Viņa skatījumā tā būtu konflikta “iesaldēšana”, pamiers vai uguns pārtraukšana. Būtībā viņš brīdina: ja neesat spējuši mūs apturēt tagad, un maz ticams, ka, eskalācijai turpinoties, spēsiet to izdarīt līdz 2030. gadam, uzvarētāju nebūs, jo mums ir kodolieroči. To saku tikai viena iemesla pēc: Eiropai jābūt gatavai, ka Putins varētu ķerties pie kodolieročiem, ja nespēs panākt Ukrainas likvidēšanu ar konvencionāliem līdzekļiem,” brīdina Levins.
