Uzticamība, pielaide, pielaidīgums un caurspīdīgums Ministru kabinetā

© f64

Diez vai Dombrovska „Vienotība” ir tā pati Straujumas „Vienotība”. Elita Dreimane, kas bija ļoti laba biroja vadītāja Dombrovska valdībā finansiāli un stratēģiski sarežģītajā 2011. gadā, kļuvusi gauži neuzticama Straujumas valdībai 2015. gadā. Un pierādījumu šai neuzticamībai atradis Satversmes aizsardzības birojs, kurš augstāko pielaidi Dreimanei sniedzis jau kopš 2003. gada, kad viņa kļuva par Valsts kancelejas direktora vietnieci.

Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā tika kritizēta Latvijā pastāvošā kārtība, kādā izsniedz pielaides valsts noslēpumam. Tika kritizēta gan Satversmes aizsardzības biroja procesuālā pielaides izsniegšanas kārtība, gan vēlākā pārsūdzības kārtība ģenerālprokuroram. Īpaši tika uzsvērts, ka ne SAB, ne ģenerālprokurors nenodrošina personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un nostāda personu neaizsargātā stāvoklī salīdzinājumā ar valsti.

Pielaižu sistēmas absurds izpaužas faktā, ka pašai personai nav tiesību uzzināt iemeslus, kāpēc pielaide tiek noņemta. Nezinot SAB argumentus, ir neiespējami kvalificēti uzrakstīt pārsūdzību ģenerālprokuroram. Un beigu beigās – ģenerālprokuroram nav tiesību sniegt informāciju personai, kāpēc viņš ir atstājis SAB lēmumu spēkā. Rezultātā amatpersona tiek vienkārši „deletēta”. Ne SAB, ne ģenerālprokuroram nav pienākuma paskaidrot personai – kāpēc pielaide nav izsniegta.

Patiesībā man nudien nav skaidrs – kā SAB izsniedza pielaidi Guntim Belēvičam, kas ir patiess esošās sistēmas apdraudējums – viņš strādā, viņam ir viedoklis un viņš ir enerģisks. Viņš ir tik atšķirīgs no „Vienotības” ministriem, ka viņu vajadzēja dabūt prom no „pīļu dīķa”. SAB centās, bet kaut kas nesanāca, Belēvičs pielaidi saņēma.

Sliktāk iet Elitai Dreimanei, kura pielaidi saņēma, saņēma, saņēma, līdz nesaņēma. Tautai interesanti, žurnālistiem aktuāli, pārējiem garlaicīgi. Ja vien šajā stāstā nebūtu parādījusies kāda īpaša nianse – „strādnieku vēstule biedram Ļeņinam”, „biedra Kalnbērziņa lūgums biedram Staļinam uzņemt Latviju brīvo padomju republiku saimē”, „Krimas Augstākās padomes deputāta Aleksandra Turčinova vēstule Vladimiram Putinam ar lūgumu pievienot Krimu Krievijai” un beidzot vienkārša latviešu tautas pārstāvja „Romualda Vonsoviča vēstule Laimdotai Straujumai par valsts interesēm kaitējošām Valsts kancelejas direktores E. Dreimanes darbībām”.

Nu kaut kur taču esam to redzējuši – sākumā uzvedinoša vēstule, tad uzdevums izpildei un beidzot projekta realizācija. Un, ja vienā pusē nostājas advokāts Vansovičs, premjere Straujuma un Satversmes aizsardzības biroja šefs Maizītis, kas nu ies aizstāvēt kādu ierēdni. Visiem skaidrs – neuzticama.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais