Augusta beigās notiks Rīgas Alus maratons. Sacensību starta laiks un diena nekur nav uzrādīta, bet nolikuma 24. punkts strikti nosaka „Oficiāli maratons noslēdzas 16. augusta plkst. 18.00” (gramatikas kļūdas no nolikuma).
Vēlētos ticēt, ka maratons nav paredzēts kā daudzdienu sacensība, bet arī starts tiks dots 16. augustā. Toties starta vieta ir zināma– simboliska nosaukuma „STARGOROD” krogs. Nu kas var būt nozīmīgāks Eiropas kultūras galvaspilsētai kā vecpilsētas nosaukums svešvalodā. Bez starta un finiša kartē būs arī vismaz trīsdesmit kontrolpunkti– alus krogi. Pārskatīju internetā nozīmīgākos Rīgas krogus un programmatiski savilku optimālo distanci– sanāca 20 kilometri, pie kam, nolikuma 8. punkts paredz: „Maratona dalībnieki, lai sasniegtu kontrolpunktus var skriet, iet ar kājām vai izmantot sabiedrisko transportu”. Ja organizatori izvēlēsies krogus arī Bolderājā un Vecāķos, tad distance var sasniegt maratona 42 kilometrus, bet es ceru– tā tas nebūs.
Pats nozīmīgākais nolikuma punkts ir devītais: „Par katriem kontrolpunktā izdzertiem 100 (viens simts) ml (mililitriem) alus, tiek atņemta 1 (viena) min (minūte) no kopējā gala rezultāta, kas pie rezultātu apkopošanas var pacelt dalībnieku uz augstāku pozīciju, t.i., tuvāk 1. vietai” (cik daudz jaizdzer alus, lai radītu šādu nolikumu!). Savukārt finišā dalībnieki tiks pakļauti alkometra mērījumam, kur paredzamā maksimālā dzēruma pakāpe ir 2 promiles.
Sportisks vīrs, kas saprot karti, ir labi iesildījies, var pievārēt 20 kilometrus skriešus nepilnās divās stundās. (ļaunāko variantu– maratonu ar 30 atzīmēšanās vietām– četrās). Skriešana paātrina alkohola noārdīšanos, tā, ka bez bažu 2 promiļu sasniegšanai šis sportists var izdzert 8 kausus 5% alus vai 10 kausus 4% (Pilzenes) alus (maratona gadījumā pat visus 20 kausiņus plānā alus). Par desmit izdzertiem kausiem tiek atņemtas 50 minūtes. Uzvara ir garantēta. Sacensību nolikums skaidri pasaka, ka skrējējiem nedzērājiem šeit nav ko meklēt– uzvar tie, kas braši dzer, bet brauc ar trolejbusu.
Patiesībā jau alus maratons ir paredzēts īstam alus dzērājam. Kurš katrs nevar izdzert desmit kausus alus un vēl skriet. Maratona nosaukumam vajadzētu būt „Dzintara pūšļa izcīņa”– kurš ilgāk distancē neapčurās parka liepu vai mājas stūri.
Kā ārstam man tomēr vajadzētu norādīt, ka alus nav sporta dzēriens. Latvijas maratonu pieredze liecina, ka dažs labs sabiedrībā pazīstams cilvēks Rīgas pusmaratonā ir gandrīz nomiris no hipovolēmijas– šķidruma zuduma. Ja šis sportists šķidruma balansa atgūšanai būtu iedzēris alu– būtu arī nomiris, jo alkohols no starpšūnu telpas sadzen šķidrumu šūnā. Šūnas kļūst tūskainas, bet starpšūnu telpā un asinsvados šķidruma trūkums palielinās. Bez tam alus ir diurētisks šķidrums– tas veicina filtrāciju nierēs un šķidrums pastiprināti izdalās ar urīnu.
Šādu pārbaudījumu– noskriet 20 kilometrus, izdzerot 10 kausus alus, izturēt var retais. Tomēr par uzvarētāju kļūst tikai tas, kurš izpilda abas šīs opcijas. Piecu litru alus izdzeršana slodzes laikā neglābjami radīs smadzeņu tūsku, kas beigsies labākajā gadījumā ar vemšanu, sliktākajā ar krampjiem un bezsamaņu. Es nudien nespēju iedomāties, kādā veselības stāvoklī būs cilvēks tikai 2 promiļu alkohola reibumā, kas noskrējis 40 kilometrus, pa ceļam izdzerot 20 kausus alus. Reanimācijas nodaļas vai pataloganatomijas pacients.
Jautājums Ušakova kungam: vai tiešām Jūs uzskatiet, ka Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un sportisku pilsētu vislabāk promotēt ar publisku alkoholismu, apčurāšanos, novemšanos un slimnīcu noslodzes palielināšanu?