Pēteris Apinis / Autori

Lūdzu šo rakstu nelasīt klasiskos interneta komentētājus – tas ir tikai un vienīgi subjektīvs informācijas apkopojums. Latvijas publiskajā telpā ir pieņēmts visu skatīt caur 2 miljonu nācijas prizmu, kas nav slikti kultūrā un izglītībā, bet nesniedz kopējo ainu veselības aprūpē un medicīnā. Latvija nav vientuļa sala, un medicīnā lietu kārtību nosaka globālais kopums. Lai mēs paraudzītos uz globālo veselības jomu kopumā, nedaudz statistikas:

Šis raksts aizskars daudzus manus draugus un paziņas, kas par savu goda lietu uzskata būt par donoru, kas traucas uz Sēlpils ielu ikreiz, kad radio atskan aicinājums nodot vienas vai otras grupas asinis. Pats esmu daudzus gadus asinis nodevis, būdams pārliecināts par šo misiju. Šobrīd es aicinu visus – Veselības ministriju, Asinsdonoru centru, kolēģus un pacientus aizdomāties. Pienācis laiks ievērojami samazināt asins preparātu transfūziju Latvijā, es teiktu – par 2/3. Laiks pāriet tikai uz donoriem – vīriešiem, galvenokārt pārbaudītiem, profesionāliem donoriem.

Jaunas slimnieces nāve pēc aknu transplantācijas sacēlusi vētru sabiedriskajos medijos un sociālajos tīklos. Galvenais motīvs – valsts ir vainīga šīs jaunās sievietes nāvē, jo nav laikus nodrošinājusi viņai aknu transplantāciju.

Pasaules Banka prezentējusi dokumentu, ko sauc par Pasaules Bankas atlīdzināmiem konsultāciju pakalpojumiem: „Atbalsts veselības sistēmas stratēģijas izstrādei attiecībā uz prioritārajām saslimšanām Latvijā”. Savu pētījumu par Latvijas veselības aprūpes sistēmu un savus ieteikumus. Viss pētījums ir pilns banālām faktoloģiskām kļūdām. Šo kļūdu ir tik daudz, ka praktiski nevar akceptēt pilnīgi neko no šī darba. Bet šis „pētījums” Latvijas valstij izmaksā 1,3 miljonus eiro.

Latvijas iedzīvotāji šobrīd, salīdzinot ar 1991. gadu dzīvo par 8.5 gadiem ilgāk. Tā ir būtiskākā atbilde uz jautājumu– vai bija vērts iegūt neatkarīgu valsti.

Kā Iļja Muromietis ceļu krustojumā nostājusies veselības ministre Anda Čakša, piedāvājot trīs variantus – papildu nodokli, ko Latvijas Bankai labpatīk saukt par apdrošināšanu, pārdalīt sociālo nodokli vai piesaistīt naudu valsts pamatbudžetam, bet veselībai ņemt no tā vairāk.

Izlasīju Latvijas bankas koncepciju par obligāto veselības apdrošināšanu.

Folklorizējusies atziņa ir veselības apdrošināšana kā saule, kas nāks un visus sasildīs, atrisinās visas problēmas. Šī apdrošināšana atnāks, iedos veselības ministram 4.5% naudas no IKP, un visi kļūs veseli, algas mediķiem būs labas, tehnoloģijas un zāles varēs iegādāties tā, ka pietiks gan pacientiem, gan Saules aptiekai.

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas Guntis Belēvičs pauda radio raidījumā „Krustpunktā” un radioklausītājiem stāstīja, ka samazināšot zāļu cenu aptiekās, aizliedzot zāļu ražotāju atlaides aptieku tīkliem. Es vēlreiz biju spiests noklausīties raidījumu, lai pārliecinātos, ka man tiešām nav dzirdes halucināciju.

2016. gada 9. maijs tiešām ir atzīmēšanas vērts datums, jo šajā dienā uzvaras svētkus sāka svinēt tieši pirms 50 gadiem.

Rezidentūra nereti nozīmē nevis valsts dāvanu un nodokļu maksātāja naudu, bet dzimtbūtnieciski izkalpinātu, nabadzīgi apmaksātu jaunu ārstu.

Bārstot vissvētākos solījumus sakārtot rezidentūras vietu skaitu un finansējumu, veselības ministrs Guntis Belēvičs televīzijas ekrānos un presē grozījās visu pērnā gada pirmo pusi. Tad solījumi pieklusa līdz ar norādēm, ka šādus jautājumus nevar sakārtot uzreiz, bet nākamgad (proti – 2016. gadā) rezidentūras vietu skaits būs pietiekams, rezidenti saņems cilvēka cienīgu atalgojumu, būs izcila apmācības kvalitāte.

Ar labu melno humoru apveltītiem Latvijas mediķiem „ir cerība”, bet Guntim Belēvičam „ir plāns”. Ministra haotiskā darbība vainagosies ar pilnīgu veselības sistēmas kolapsu, bet valdība būs spiesta beidzot atbalstīt veselības jomu. Unikāls ministra darbības rezultāts ir rindas kopš sešiem rītā un grūstīšanās pie Austrumu slimnīcas– lai gūtu iespēju konsultēties pie speciālista vai moderni izmeklēties.

Klusi no aizkrāsnes izvilkts nākamais premjera kandidāts– glīti sasukāts, labā uzvalkā, komjaunieša manierēm, ilggadējs „Prudentia” direktors Jānis Reirs. Izklausās pēc tāda kā kompromisa ar „Prudentiju”– neiedevām Jums miljonu par „AirBaltic” investora meklējumiem, būs jūsējais „pie teikšanas”.

Lai kompensētu mediķu trūkumu, dažādu specialitāšu ārstiem vajadzēs nostrādāt noteiktu dežūru skaitu valsts slimnīcās, televīzijas ekrānā teica veselības ministrs Guntis Belēvičs. Valsts slimnīcās, kurās trūkst kāds speciālists, noteiktu dežūru skaitu nāksies strādāt privātās praksēs un klīnikās strādājošajiem speciālistiem. Ministra satraukuma iemesls ir ginekologu trūkums, bet tieši tāpat slimnīcām trūkst citu speciālistu.

Tabakas industrija, rūpēs par savu noietu un milzu peļņu, izmanto pārbaudītas metodes– atrod sabiedrībā pazīstamus un ietekmīgus cilvēkus, kas neiedziļinoties problēmā, pauž tabakas industrijai tuvu viedokli. Šoreiz par runasvīru atrasts Tiesībsargs Juris Jansons, kuram „piespēlēts” viedoklis par smēķēšanas ierobežojumu automašīnās. Juris Jansons LNT raidījumā „900 sekundes” pavēstīja, ka aizliegums smēķēt automašīnā ir ielaušanās personīgajā telpā (es neiedziļināšos jautājumā: vai Tiesībsargs pats smēķē) 

COP21 Parīzē- domstarpības darba grupās un vardarbīga zaļo protestu apspiešana. Ko par iespēju glābt zemeslodes klimatu domā Bertrāns Pikārs?

Ar darbiem iekšlietu ministram nevedas. Var atsaukt atmiņā senus notikumus pie Brīvības pieminekļa, kad „antifašisti” 16. martā rīkoja ļoti skaļas izklaides, bet Rihards Kozlovskis noslēpās mikrobusiņā un nelīda laukā. Izlīda televīzijas priekšā dažas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas, solīja meklēt vainīgos un kautrīgi meklē līdz šai dienai.

Patiesībā jau tā kā neērti kaut ko negatīvu rakstīt par veselības ministra vai ministrijas lēmumiem, jo šobrīd ministru apraksta vai lamā visi rakstītpratēji, tiesa, viņi pievēršas ministra privātajai dzīvei ārzemju komandējumos, miljonam turp šurp ministra deklarācijā vai viņa intīmajām attiecībām ar Zāļu valsts aģentūru. Mans mērķis ir Veselības ministriju publiski aicināt pārstāt veikt pārmērīgus taupības pasākumus bērnu primārajā aprūpē.

Latvijas masu saziņas līdzekļos cita aiz citas parādās ziņas un informācija, ka "kaut kas" nav kārtībā Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ar mikroķirurģiju, plastisko ķirurģiju, rekonstruktīvo ķirurģiju un plaukstas ķirurģiju. Es apzināti uzskaitīju visus šos nosaukumus, kaut patiesībā stāsts ir par vienu, tiesa, ļoti sarežģītu ārstniecības metodi. Modernās plastiskās ķirurģijas princips ir paņemt daļu kaula kopā ar muskuļiem, fascijām, zemādu un ādu un pārvietot to citā ķermeņa daļā, piešujot artērijas, vēnas un parasti arī nervus tā, ka šajā pārstādītajā lēverī plūst asinis, atjaunojas inervācija, šis lēveris pieaug un aizpilda kādu defektu.

Vidēji reizi divos gados kāda kaimiņvalsts kompānija izlemj eksportēt amonija nitrātu (salpetri) caur Latvijas ostām. Šķiet, kaimiņvalsts biznesmeņiem šo unikālo sprādzienbīstamo minerālvielu negribas glabāt kādā Krievijas pilsētā, tāpēc viņi izvēlas izmantot kādu Rīgas, Ventspils vai Liepājas termināli, kur tad šo vielu glabāt, krāt un no kurienes tālāk sūtīt.

„Andris Bērziņš, Latvia” ir uzraksts uz galda kartiņas Apvienoto Nāciju organizācijā. Patiesībā līdzīgu kartiņu uz galda saņem Latvijas pārstāvis jebkurā internacionālā sanāksmē, taču Latvijas galvenā galda kartiņa četrus gadus bija šī.