Patiesībā jau tā kā neērti kaut ko negatīvu rakstīt par veselības ministra vai ministrijas lēmumiem, jo šobrīd ministru apraksta vai lamā visi rakstītpratēji, tiesa, viņi pievēršas ministra privātajai dzīvei ārzemju komandējumos, miljonam turp šurp ministra deklarācijā vai viņa intīmajām attiecībām ar Zāļu valsts aģentūru. Mans mērķis ir Veselības ministriju publiski aicināt pārstāt veikt pārmērīgus taupības pasākumus bērnu primārajā aprūpē.
Veselības ministrs, amatā stājoties, zvērēja turēt rūpi par bērnu veselību, bet īpaši par profilaksi. Viņš gauži labi saprot, ka vieglāk ir bērnu pareizi ēdināt, fiziski vingrināt, regulāri pārbaudīt bērna veselību, nevis vēlāk ārstēt. Tāpēc pārsteidzoši šķiet ministrijas iniciētie pasākumi naudas taupīšanā – aizliegtas līdzšinējās (ļoti nepieciešamās) bērnu profilaktiskās apskates, ievērojami samazināts apskašu skaits pat jaundzimušajiem un zīdaiņiem. Ministrija ar Veselības inspekcijas rokām lēmusi vērsties ar sankcijām pret tiem ārstiem, kas godprātīgi turpina regulāri sekot bērna veselībai. Jaunievestās kvotas, piemēram, aizliedz veikt asins analīzi bērnam līdz 1 gada vecumam, bet, bērnam sasniedzot 1 gada vecumu, tiek atļauts noteikt tikai hemoglobīna līmeni asinīs. Jaunie noteikumi ārstam ļauj jaundzimušā patronāžu mājās veikt tikai divas reizes. Jaundzimušā veselības stāvoklis var mainīties pa dienām. Arī līdzšinējās ikmēneša zīdaiņu apskates svītrotas ar stingru roku, pieļaujot profilaktisku apskati zīdainim vecumā no 6 mēnešiem līdz gadam tikai 2 reizes. Patīk vai nepatīk ministrijas vadībai, bet tieši šajā vecuma posmā ir ļoti svarīgi regulāri sekot jauna piebarojuma veida pareizai sākšanai, bērna fiziskajai un mentālajai attīstībai. Es lāgā nesaprotu, kā iet kopā ministra agresīvā retorika par nepieciešamību veikt 100% zīdaiņu vakcināciju ar aizliegumu ārstiem bērnus skatīt. Ja ārsts, pēc savas pieredzes, redz nepieciešamību apmeklēt jaundzimušo lieku reizi, ārstu par to nežēlīgi soda, piedraudot „nelabošanās gadījumā” neturpināt līgumu ar praksi. Sākti agresīvi pasākumi pret ārstiem, kas izpaužas kā plaša Veselības inspekcijas pārbaužu kampaņa ar mērķi atklāt „ļaunprātīgos valsts budžeta līdzekļu tērētājus”. Tiesa, inspekcija diez vai izprot, ko pediatrijā dēvēt par profilaktisko apskati, bet ko ne. Rodas iespaids, ka kampaņas mērķis ir četrkārtīgi sodīt katru profilaktiskā darba veicēju.
Man ir viedoklis arī par kompensējamo medikamentu ierobežošanu bērniem, un tas nav draudzīgs ministra rīcībai. Tomēr šķiet, ka tā būtu profesionāla saruna, kur man būtu jāpārliecina ministrs – labāk laikus ārstēt ar kompensējamiem medikamentiem bērnu, nevis ielaist slimību un iegūt hroniski slimu bērnu. Manuprāt, nedrīkstētu par „īsu izziņas izrakstīšanu” pārvērst pediatra lēmumu (izziņas izsniegšanu) par to, vai ļaut bērnam nodarboties ar sportu paaugstinātas slodzes apstākļos. Šim brīdim būtu jākļūst par nopietnu bērna veselības pārbaudi. Tas ir brīdis, kad būtu vēlama ehokardiogrāfija vai vismaz kardiogrāfija, cukura līmeņa noteikšana, daža laba klīniska analīze.
Manuprāt, savs viedoklis par bērnu aprūpi ministram jāpārskata tūlīt. Tas gan nenozīmē, ka šim rakstam nesekos vēl daži, vērsti pret „taupības” jaunievedumiem primārajā palīdzībā.