Ar darbiem iekšlietu ministram nevedas. Var atsaukt atmiņā senus notikumus pie Brīvības pieminekļa, kad „antifašisti” 16. martā rīkoja ļoti skaļas izklaides, bet Rihards Kozlovskis noslēpās mikrobusiņā un nelīda laukā. Izlīda televīzijas priekšā dažas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas, solīja meklēt vainīgos un kautrīgi meklē līdz šai dienai.
Jaunāki iekšlietu ministra panākumi– aizmuka bariņš Irākas nelegālo imigrantu nezināmā virzienā, pārnāca Latvijas robežai vjetnamieši un kurdi, tika nopostīta „Maidana” izstāde pie Ministru kabineta (tiesa, neesmu šīs izstādes fans). Iekšlietu ministrs allaž pieklājīgi klusēja vai noplātīja rokas bezspēcībā. Pagājušonedēļ Finanšu ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka muitnieki Latvijā ielaiž cigaretes, par kurām netiek samaksātie nodokļi 70 miljonu eiro gadā. Ja ticēt Finanšu ministra publiski paustajiem skaitļiem par ievesto cigarešu apjomu, viņa partijas biedram Rihardam Kozlovskim padotie muitnieki katru dienu pāri robežai pārlaiž autofūri ar nelegālām cigaretēm, kautrīgi piemiegdami acis, gluži kā ministrs televīzijā taisnojoties. Kā Lato Lapsas publicista talanta cienītājs nevaru nepamanīt, ka arī Drošības policija ir Riharda Kozlovskla mīļotais auklējums.
Un tomēr man prātā nenāktu interesēties par Riharda Kozlovska padarīto vai nedarīto, ja ne viņa pēkšņā nepiekāpīgā rosība Tabakas likuma saistībā. Veselības ministrijas izstrādāto likuma labojumu mērķis ir pārņemt Eiropas Parlamenta Padomes direktīvas "Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu" prasības, kā arī samazināt tabakas smēķēšanas kaitējumu iedzīvotāju veselībai. Kozlovskis nolēmis likuma virzīšanu bloķēt – Iekšlietu ministrija nepiekrīt labojumiem. Ministrs pēkšņi sajūt sevī cilvēktiesību aizstāvi un strikti protestē pret vēlmi – aizliegt smēķēt transportlīdzekļos. Patiesībā ar viņa rokām tabakas industrija cenšas apturēt likuma virzību, un jājautā – vai šīs aktivitātes Kozlovskis veic kā muļķis, kā cilvēknīdējs (redz cik labi, ka kāds cilvēks smēķē un mirst !) vai korumpants.
Iekšlietu ministrija ir saņēmusi Eiropā veiktus pētījumus, ka aizsmēķēšanas brīdī zūd autovadītāja uzmanība.
Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Tās notiek galvenokārt tad, kad uzmanība tiek novērsta aizsmēķēšanai. Smēķējot tiek samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, rodas uzmanības traucējumi. Pasaules Veselības organizācija ir pierādījusi uzmanības deficīta problēmas smēķētājam, tostarp autovadītājam.
Vai tā Iekšlietu ministrija, kas cīnās pret šoferu paradumu runāt pa mobilo telefonu (un liek bargus sodus), un tā, kas aicina aizsmēķēt pie stūres, ir viena un tā pati ministrija?
Ja Rihards Kozlovskis Ministru kabinetā turpinās braši cīnīties Tabakas industrijas vārdā, es aicināšu Riharda Kozlovska vārdā nosaukt morgu.
Īpatnēji, bet identiskus (vai ļoti līdzīgus) priekšlikumus ar Iekšlietu ministriju iesniegusi organizācija ar nosaukumu "Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija". Oficiāli Latvijā tabakas izstrādājumus neviens neražo. Atceramies – savulaik kādas iekšlietu ministres paspārnē smēķus ražoja dažas rūpnīciņas Daugavpils rajonā, bet tad ministra pienākumus sāka pildīt kāds Aigars Štokenbergs un divās nedēļās visus šos ražotājus nolika uz ausīm. Finanšu ministra Reira paziņojumā skaidri varēja izlasīt, ka cigarešu nelegālā ražošana Latvijā notiek arī šobrīd, tikai Iekšlietu ministrija neko nedara šīs nelegālās ražošanas apturēšanai.
Nav jau tā, ka pret likumu cīnās tikai Iekšlietu ministrija un tabakas industrijas organizētā kareivīgo ļaužu kopa. Tirgotāju asociācija cīnās par to, lai visi tirgo zārkus vai cigaretes, bet labāk gan vienu, gan otru. Es nesaprotu Ekonomikas ministrijas ierēdņus, ar kuru rokām tiek bremzēta likuma virzība.
Tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem.
Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 560 miljoni latu, tas ir gandrīz tikpat, cik valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem. Liela daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.
Smēķētājs gadā nokūpina 500–1000 latu. Smēķētājam nav tiesību gausties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda "aizplūst" no Latvijas.
Slogs tautsaimniecībai kopumā ietver tiešās izmaksas, kas attiecas uz palielinātajiem veselības aprūpes izdevumiem par slimībām, kas saistītas ar tabaku. Eiropas Savienības Baltajā grāmatā teikts, ka vismaz ceturtā daļa (24–32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka. Infarkts un insults vismaz 10 gadus agrāk, nekā daba lēmusi, ir tabakas sekas.
Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.
Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju nudas. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu – smēķējot samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, uzmanības traucējumi. Turklāt smēķētājs pamanās darba laikā uzsmēķēt, šajā laikā nestrādājot.
Nav legāla un nelegāla tabakas biznesa, ir tabakas industrijas vēlme nopelnīt, slepkavojot cilvēkus. Katrs tabakas tirgotājs ir slepkava.
Nav legālas un nelegālas tabakas tirdzniecības – ir visaptveroša cilvēku slepkavošanu, ko veic tabakas ražotāji un tirgotāji. Katru dienu Latvijā 20–30 smēķētāju pāragri kļūst par patologanatoma klientiem – viņi vienkārši nomirst 7–10 gadus agrāk. Mēs mēdzam satraukties par viena cilvēka nāvi avārijā, bet izliekamies neredzam, ka katru nedēļu tabakas dēļ Latvijā mirst tikpat, cik mirtu, ja nokristu 2 “AirBaltic” lidmašīnas.
Tabakas smēķēšana ir galvenais riska faktors vēzim, insultam un infarktam, aizsērējušām artērijām un tamdēļ nogrieztām kājām. Smēķētājiem nav izredžu izvairīties no hroniskas elpošanas un sirdsdarbības mazspējas.
Likumā nekavējoties jāaizliedz smēķēt cita cilvēka klātbūtnē
Smēķētājs apdraud ne tikai savu, bet arī līdzcilvēku veselību. Tad, kad blakusstāvētājs ievelk piesmēķētu gaisu, tā būtībā ir tāda pati smēķēšana. Otrreizējie tabakas dūmi ir gandrīz tikpat kaitīgi kā tiešie. Smēķētājs, kurš smēķē cita klātbūtnē, darbojas kā terorists pašnāvnieks – cenšas nogalēt citus kopā ar sevi. Vissliktāk, ja pieaugušais smēķē bērna klātbūtnē – viņš šādi nolemj bērnu (bieži vien – savējo bērnu) slimībām vai pāragrai nāvei. Tie, kas smēķē grūtnieces klātbūtnē, pakļauj vēl nedzimušo bērnu riskam – nedzimušais bērns ļoti cieš no smēķēšanas indēm, smēķētājām 100 reižu biežāk grūtniecība beidzas ar bērna nāvi. Patiesībā mums Latvijā ir nopietni panākumi cīņā ar otrreizējiem dūmiem – pie mums nevar smēķēt kafejnīcās, restorānos, kultūras un sporta iestādēs, sabiedriskās vietās. Desmit gadu laikā Latvijā daudzkārt samazinājies otrreizējo dūmu izraisītais risks.
Jāaizliedz smēķēt telpās, kurās mēdz atrasties bērni
Smēķēšana ir bīstama ne tikai ar nikotīnu, bet arī ar darvas un pelnu daļiņām, kas izgulsnējas uz alveolu iekšējās sienas plaušās, izklājot tās un neļaujot skābeklim uzsūkties asinīs. Hroniska smēķētāja plaušas nespēj uzsūkt pietiekami daudz skābekļa, tāpēc vecumdienās viņam ir izteikts skābekļa bads smadzenēs un citos vārgākos orgānos. Tieši tāda pati plāna, gandrīz nemanāma darvas un pelnu kārtiņa smēķētājam noklājas istabā uz grīdas, aizkariem, žalūzijām, mašīnā uz sēdekļiem, apšuvuma. Bērni, spēlēdamies uz grīdas, uzjunda šo kārtiņu un ieelpo šajā brīdī jau trešējos dūmus.
Protams, atsauksies tabakas tirgotāji, – nevajag rāpot pa grīdu. Un vispār, šajos darvas putekļos kancerogēno vielu ir taču mazāk nekā pirmreizējos vai otrreizējos dūmos. Kaislīgu smēķētāju istabās šo trešējo dūmu ir gana daudz, un pētījumos pierādās, ka dažā mājā ar tiem piesūkusies bērna gultas veļa tādā apjomā, ka guļot bērna deguns no spilvena ievelk darvu, kas atbilst daudzumam, ja bērns naktī izsmēķētu vairākas cigaretes.
Dīvaini, bet labākais rādītājs trešējiem dūmiem ir tirgus. Autotirgotāji zina, ka lietota automašīna, ar kuru braucis smēķētājs, pārdodama par 10–15% lētāk, jo pircējs instinktīvi smēķētāja lietotu automašīnu nepērk. Līdzīgi ir ar nekustamo īpašumu – pat svaigi izremontēts smēķētāju dzīvoklis ir grūtāk pārdodams nekā nesmēķētāju, bet neremontēta smēķētāja dzīvokļa cena var būt par 15–20% lētāka par analogu dzīvokli, kurā neviens nav smēķējis.
Latvijas Ārstu biedrība iesaka likumdošanā iestrādāt aizliegumu smēķēt grūtniecēm, kā arī slimniekiem (sirds un elpošanas sistēmas slimību pacientiem, vēžiniekiem), kuru slimību izraisījusi smēķēšana.
Vācijas kolēģi ziņo, ka viņiem izdodoties piespiest smēķēšanu pārtraukt visām grūtniecēm. Visvieglāk esot to izskaidrot turcietēm, visgrūtāk – ieceļotājām no Austrumeiropas. Vācietes smēķēšanu parasti pārtraucot 6.– 8. grūtniecības nedēļā. Latvijā 2/3 no smēķētājām grūtniecības laikā smēķēšanu pārtrauc, bet līdz dzemdībām smēķē 11% grūtnieču, īpaši vecuma grupā līdz 20 gadiem, īpaši ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību.
Nekas bērnam nav sliktāks par mātes smēķēšanu grūtniecības laikā – rodas atkarība pret nikotīnu, bērnam ir hroniska hipoksija, attīstības traucējumi. Lielākās problēmas rodas nervu sistēmas un smadzeņu attīstībai. Daudz pētījumu pasaulē pierāda, ka milzīgu iespēju iedzimtu vai pārmantotu slimību attīstībai rada tabakas (arī alkohola) intoksikācija tieši bērna ieņemšanas brīdī. Sasmēķējusies meitene savu olšūnu ir saindējusi un samazinājusi tai skābekļa saturāciju. Ja šādā brīdī notiek apaugļošanās, ir liela iespēja hromosomāliem defektiem.
Ja mēs uzskatām, ka bērns nav mātes vai tēva privātīpašums, kā tas likās pašsaprotami 12. gadsimtā, bet gan cilvēks ar tiesībām, tad mātei nav tiesību šī bērna veselību apzināti bendēt – neatkarīgi no tā, vai šis bērns ir mātes miesās vai jau ārpus tām.
Par mazu, taisnīgu samaksu noalgoti cilvēktiesību eksperti tūlīt kliegs, ka nedrīkst aizliegt cilvēkiem viņu brīvības, ka nevarēs atšķirt – kura ir grūtniece, kura ne. Atradīsies eksperti, kas teiks, ka valsts nepietiekami finansē smēķēšanas atmešanu, kaut smēķēšana ir paša radīts netikums. Tabakas industrija noalgos jaunus sabiedrības attiecību speciālistus, kas mēnešiem nomelnos Ārstu biedrību (esam to pieredzējuši).
Ārstu biedrība atgādina: smēķēšanas ierobežošanu pasaulē neatbalsta trīs ierēdņu, politiķu un parlamenta deputātu grupas:
(1) nekompetentie;
(2) bērnus nīstošie un tie, kuri apskauž nākamo paaudzi;
(3) korumpētie.
Šo atziņu literāri izteiksmīgākā formā apsolos analizēt, ja Iekšlietu ministrijas, Finanšu ministrijas vai kāda dienesta ierēdņi turpinās torpedēt smēķēšanas ierobežošanas likumdošanu.
