Tādas vienotības un saskaņas politiska jautājuma risināšanā nav bijis kopš cīņas par enerģijas dzērienu tirdzniecības aizliegumu bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm un kaimiņam. Spaiss ir saliedējis deputātus un topošos deputātus labāk nekā Putins ar ieroču žvadzināšanu Latvijas pierobežā. Cienījamie Saeimas un dažādu pilsētu domju deputāti publiski nākuši ar aicinājumu – „aizliegt”, kas Saeimas komisijā klusi pārtapis par „sertificēt”, bet atbildību no politikas pārcelt uz Slimību kontroles un profilakses centru. Saeimas darba grupa spaisu apkarošanā savu pastāvēšanu beidza pilnīgi bez rezultāta.
Pārsteidzoši, bet šajā situācijā prese un citi plašsaziņas informācijas līdzekļi, īpaši Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, darbojas neticami racionāli. Atšķirībā no politiķiem, kuri vienkārši zina, ka tie spaisi ir slikti, tāpēc pret tiem jācīnās, sabiedriskās televīzijas žurnālisti ir sapratuši gan vielu ražošanas, gan izplatīšanas principus. Tiesa, žurnālisti nav sapratuši, ka Saeima tikai imitē rosību, neviens priekšlikums nav izskatīts, nekāds risinājums nav rasts. Spaisu tirdzniecības kriminalizācija, kas uzņemta ar urravām, ir puse no panākuma.
Kā jebkura nozare prasa zināšanas, arī psihoaktīvo vielu izplatīšana nes līdzi daudz nezināmā gan no toksikoloģijas, gan narkoloģijas, gan sabiedrības veselības aspekta. Protams, uz nācijas kopējā sabiedrības veselības fona, alkohols un tabaka ir daudz bīstamākas indes, jo līdzi aiznes daudz vairāk cilvēku dzīvību, bet spaiss būtu tā viela, kuru varētu Latvijas ikdienā neielaist, būtu tik vēlme un rīcībspēja. Alkohola un tabakas ražotāji vai tirgotāji ne tikai legāli tirgo savas preces, bet arī legāli atbalsta dažādus politiskos spēkus, taču spaisa tirgoņi diez vai sponsorē kādu partiju. Un tomēr paliek neatbildēts jautājums – kāpēc deputāti neieklausās Iekšlietu un Veselības ministrijas, kā arī Ārstu biedrības profesionāļos, bet stiepj tik savu baļķi tālāk uz populistikas kalnu.
Vladimira Iļjiča loma baļķa nešanā tomēr pienākas Saskaņas centra deputātam Andrejam Elksniņam. Viņš spēj iesniegt bezgala daudz priekšlikumus, kuru būtība ir nepieļaut principu „aizliegt visu, kas nav atļauts”. Ja Iekšlietu ministrija un Veselības ministrija saka – aizliegt un sodīt, tad Elksniņa kunga filozofijas pamatā ir atziņa, ka kaktusu mēslojums tiešām var būt kaktusu mēslojums un tas ir jāpārbauda, tātad – jāved uz Slimību kontroles un profilakses centru. Principā tas nozīmē, ka visi, ko aizturēs ar spaisa paciņām, patiesībā izrādīsies ceļā uz šo Veselības ministrijas iestādi noskaidrot patiesību.
Andreja Elksniņa priekšlikums balstās uz Veselības inspekcijas atļauju tirgot vielas – vielu drīkst pārdot, ja ir atļauja un viela iekļauta reģistrā (atsevišķs reģistrs šādām vielām). Iebildums – nevar izsniegt atļauju potenciālu narkotiku vai psihotropo vielu pārdošanai, tas pēc būtības prezumē, ka varētu būt gadījumi, kad tāda atļauja tiek dota. Turklāt Slimību kontroles un profilakses centrs un Veselības inspekcija nemaz neveic vielu riska novērtējumu, lai sniegtu atzinumu par visiem riskiem, kurus var radīt vielas lietošana.
Reģistra veidošana ir neizprotama – ko rakstīs reģistrā? Neidentificētas vielas tur ierakstīt nevar, bet pēc identifikācijas tās vai nu nonāk aizliegto vielu sarakstos, vai arī ir vielas, kas nepakļaujas kontrolei. Vidusstāvokļa nav.
Psihoaktīvu vielu mums ir daudz un tās nav aizliedzamas. Kafija ir psihoaktīva viela, alkohols vēl vairāk. Mums būtu jārunā par psihotropajām un narkotiskajām vielām. Saeimas neticamajai rosībai spaisu jautājumā cauri spīd vēlme ierakstīt visas psihoaktīvās vielas vienā definīcijā, kas faktiski nav iespējams. Iespējams, ka šī vēlme ir inducēta, lai rīcību pārvērstu par farsu. Tas dod iespēju bezgalīgi vilkt laiku diskusijās.
Un vēl – nav jārunā par tām psihotropajām un narkotiskajām vielām, kas ir medikamenti – tos ļoti labi regulē likumdošana, tos izplata aptiekās, lieto stacionāros, tās nekad nav radījušas pat minimālu sabiedrības apdraudējumu. Primitīvi izsakoties – spaiss ir narkotikas de facto, bet nav narkotikasde jure. Politiķi, kas itin labi saprot jēdzienu „pistolei līdzīgs priekšmets”, kategoriski atsakās saprast jēdzienu „narkotikai līdzīga viela”.
Reālā Latvijas problēma ir, ka viela, kura pēc savas būtības ir ierakstāma kontrolēto vielu sarakstā un ir narkotiska vai psihotropa viela (nevis vienkārši psihoaktīva viela), un agri vai vēlu tur nonāks, ir jāpakļauj kontrolei un jāpiemēro tai brīvas tirdzniecības, pārvietošanas, izplatīšanas, pārsūtīšanas utt. aizliegums. Vienkārši – ja pie pilsoņa atrod šādu vielu, policijai šis pilsonis ir jāaiztur, bet tālāk – Krimināllikuma noteiktajā kārtībā. Ļoti būtiski, ka viela ar psihoaktīvu, psihotropu un pat narkotisku iedarbi var būt gan dabiska, gan sintētiska.
Latvijā ir vairāki precedenti – aizliegt iespējamā apdraudējuma dēļ. Piemēram, nevienam nav tiesības mājas apstākļos ražot sprāgstvielas, kaut pamatskolas ķīmijas stundā to pamēģinājuši daudzi. Ja jūsu mājās atradīs simts gramiem trotila līdzvērtīgu sprāgstvielu, jūs nogādās drošā vietā, pat tad, ja jūsu mērķis būtu bijis iznīdēt kurmjus. Bērnu ķirurgu aktivitāšu dēļ tika aizliegta etiķa esences tirdzniecība. Barības vadu apdedzinājušo un no komplikācijām mirušo bērnu skaits sarucis četrkārt, kas apstiprina šī aizlieguma pamatojumu. Tātad viela, kas izraisa apreibināšanos, vienkārši ir aizliedzama. Es neredzu neko sliktu, ja tiktu aizliegta Moment līme vai Makroflex putas, tirgus nepaliktu bez līmes vai putām.
Kāpēc mani satrauc spaisa lietošanas pieaugums? Principā jau no spaisa lietošanas mirst visai reti, un parasti šos nāves gadījumus noraksta kā satiksmes negadījumus (uzsmēķēja, sēdās pie stūres, halucinācijas, avārija) vai sadzīves negadījumus (divi labākie draugi mācās, pēkšņi viens otram iedur nazi). Lielāka problēma ir tā, ka šo jauno psihotropo vielu lietotāji visai ātri pārtop hroniskos šizofrēnijas pacientos vai vismaz narkomānos un visu mūžu ārstēsies uz savu līdzcilvēku nodokļu rēķina. Profesores Gaidas Krūmiņas pētījumi liecina, ka magnētiskās rezonanses izmeklējumā spaisa lietotājiem visai ātri var redzēt atrofētas smadzeņu zonas.
Arī ārsti nezina visu. Ārstu biedrība rīkos konferenci, un viens no uzaicinātajiem speciālistiem ir toksikoloģijas profesors A. Graudiņš no Austrālijas. Austrālija un Jaunzēlande šim posmam jau cauri gājušas.
Tiem, kas izlasījuši līdz galam, divas vēstis, lai atturētu no interneta piesārņošanas: autors nelasa komentārus; autors nepārstāv nevienu partiju un negrasās balotēties vēlēšanās.