Māris Krautmanis / Autori

Iepriekš pazīts kā „Saskaņas centrs”, 12. Saeimas vēlēšanās šis politiskais spēks startē ar jaunu nosaukumu - sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”. Ar to partija uzsver, ka politiskajā spektrā tagad ir nolēmusi turēt kreiso līniju, kas nozīmē īpašu pievēršanos sociālo problēmu risinājumam, lielāku valsts iejaukšanos ekonomikas procesos. Kāds Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) biedrs interneta sociālajā tīklā „Facebook” reiz ierakstīja: „Ikreiz, kad „Saskaņa” sevi dēvē par sociāldemokrātiem, pasaulē nomirst kāds kaķēns.” Var redzēt, ka LSDSP dziļi sāp, ka „Saskaņa” cenšas ieņemt viņas kādreizējo nišu, taču pati vainīga – savulaik LSDSP bija varena, veidoja lielu frakciju parlamentā, taču iekšējas nesaskaņas to sagrauza tiktāl, ka tā izkrita no spēles un palika aiz borta. Bet kreisā vieta spektrā ilgi nevar palikt tukša, un tagad tajā iespiežas„Saskaņa”.

Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veido četras partijas – Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, partija „Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partija.

“Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja liecina, ka oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt četri politiskie spēki – sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Krievijas aneksija Krimā un karš Ukrainas dienvidaustrumos ir radījis bēgļu straumes un nebeidzamas ciešanas civiliedzīvotājiem, kas iet bojā un cieš badu, nokļuvuši pa vidu karojošajām pusēm. Labas gribas cilvēki Latvijā jūt līdzi un vēlas palīdzēt.

Valdība iepazinās ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai.

Lielāko daļu partiju vēlēšanu 4000 zīmju programmu var mierīgi nelasīt, jo partijām nebūs resursu, lai realizētu deklarētās ieceres, taču tas neattiecas uz politisko partiju „Vienotība”. Politiskajai partijai „Vienotība” nav jābažījas par 5% barjeras pārvarēšanu 12. Saeimas vēlēšanās.

Krievijas un Ukrainas konflikts šonedēļ ievirzījies jau tajā fāzē, ka tam vairs netiek piemeklēti maigāki apzīmējumi – tas jau tiek saukts par karu.

Ir tāds aforisms: «Skolotājs – tas, kurš sevi padara par arvien mazāk un mazāk vajadzīgu.» Diemžēl divās desmitgadēs valsts politika šo domu ir pārpratusi, un skolotājs kļūst arvien mazāk un mazāk vajadzīgs. Ne tāpēc, ka viņa skolēni ir gudri kļuvuši.

Valdība otrdien iepazinās ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu, kurā atspoguļoti rezultāti par Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūtu Latvijai. Aptaujas rezultāti atklāj, ka Latvijai piederīgi jūtas 51% nelatviešu, 64% sevi uzskata par Latvijas patriotiem, savukārt 31% nepilsoņu nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, jo nejūt pēc tās vajadzību.

Vācijas kanclere Angela Merkele pavēstījusi, ka Ukraina „ir brīva" stāties Krievijas prezidenta Vladimira Putina iecerētajā Eirāzijas Savienībā, ko analītiķi tulko kā zīmi centieniem salabt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, raksta „Euobserver". Svētdien, uzstājoties Vācijas sabiedriskajā raidorganizācijā ARD, Vācijas Kanclere teica, ka viņas sestdien notikušās vizītes Kijevā mērķis bija sagatavot miera sarunas starp Ukrainas prezidentu Petro Porošenko un Putinu, taču izteicās, ka uz tām nevajag likt pārāk lielas cerības.

Joprojām nav mūsu valstī nopietnas attieksmes pret sankcijām un embargo. Sak, gan jau kaut kā pārdzīvosim. Šādu domu ļaudīm cenšas iepotēt valdošās aprindas ar partiju Vienotība priekšgalā.

Saeima ceturtdien ārkārtas plenārsēdē otrajā lasījumā pieņēma virkni grozījumu Krimināllikumā, kas skar aktuālas, sabiedrībā daudz apspriestas tēmas – būvniecību, seksuālos noziegumus, psihoaktīvo vielu apriti.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzvedas kā mērkaķis ar granātu – uz rietumpasaules sankcijām viņš ir reaģējis ar antisankcijām, aizliedzis ievest savā valstī pārtiku.

Cīniņā par 12. Saeimas mandātiem devušās 13 partiju listes, taču reālas izredzes pārvarēt 5% barjeru ir tikai četrām vai piecām. Viss velk uz to, ka pēc vēlēšanām varas kumosu dalīs apmēram tie paši politiskie spēki, kas pašlaik; neizskatās, ka sabiedrībā būtu pieprasījums pēc kardinālām pārmaiņām, tāpat arī politiķi paši neko jaunu nepiedāvā. Nebūs vairs partijas ar Zatlera un reformu vārdu karogā, var atgadīties, ka starp vecajiem, lielajiem iespraucas Sudrabas sirdspartija, taču kopkora dziesma būs tā pati vecā.

Veselības ministre Ingrīda Circene demisionēja, un kopš tā laika neviens nav gribējis kļūt par veselības ministru. Piedāvāja gan šim, gan tam, bet visi atteicās – neviens nav tik traks, lai uz pāris mēnešiem pamestu savu darbu un kļūtu par boksa maisu saniknotajai mediķu arodbiedrībai. Valdība nozari ir pametusi novārtā, nogriezusi tai finansējumu pretrunā ar pašas solījumiem to paaugstināt.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paudis, ka runas par rietumvalstu un Krievijas abpusējo sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku esot pārspīlētas. «Tiešas ietekmes uz Latvijas ekonomiku nav,» apgalvoja ministrs.

Starptautiskā arbitrāžas tiesa Hāgā uzdevusi Krievijai samaksāt 50 miljardus ASV dolāru bijušajiem naftas uzņēmuma „Jukos” akcionāriem kā kompensāciju par atsavināto īpašumu.

Vakareiropā par sankcijām pret Krieviju tiek daudz runāts, taču reālajās ekonomiskajās attiecībās nekas būtiski nav mainījies – Vācija turpina pirkt krievu gāzi, Francija nelauž līgumu par Mistral karakuģiem, Lielbritānija turpina apgādāt krievus ar visādu veidu militāro tehniku. Kareivīgie politiķi pļāpā pret Krieviju, bet uzņēmēji turpina tirgoties.

Partijai „Vienotība” rokās ir vēl nebijis ierocis konkurentu apkarošanai – Jāņa Maizīša vadītais Satversmes aizsardzības birojs (SAB). SAB ir vēl daudz efektīgāks par KNAB, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kad agrāk bija pilnīgā „Vienotības” kontrolē, nācās pielikt lielas pūles, izsekojot, noklausoties politiķus.

Interneta sociālo tīklu nozīmi nevar novērtēt par zemu – lielā mērā pateicoties iespējai savstarpēji sazināties un sazvērēties internetā, vairākās Ziemeļāfrikas valstīs jaunieši sarīkoja arābu pavasari, kas beidzās ar veco režīmu krišanu un asiņainām jukām.

Pirms trim gadiem 2011. gada 22. jūlijā notika referendums, kurā gandrīz 95% pilsoņu nobalsoja par Saeimas atlaišanu. Šī nav nekāda skaistā jubileja, bet drīzāk pierādījums tam, kā ar nekrietnām manipulācijām, ar apdullinoši propagandu šaura politikāņu grupiņa var samusināt plašas ļaužu masas uz bezjēdzīgām darbībām – iet lielā vienprātībā atlaist Saeimu, kuru paši bija pavisam nesen ievēlējuši.

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane atteikusies no piedāvājuma ieņemt vakanto veselības ministra amatu.