Māris Krautmanis / Autori

Kad sociologi interesējas, kādas problēmas visvairāk satrauc iedzīvotājus un viņiem šķiet vissvarīgākās, respondenti jau divus gadu desmitus allaž kā galveno vai vienu no pašām galvenajām min veselības nozari.

Bēgļu krīze ir uzjundījusi un uzcēlusi virspusē dažas Latvijas sabiedrības domāšanas problēmas, kas neko labu par latviešiem neliecina. Bēda ir tāda, ka mēs domājam stipri vien atpalicīgi – ne nākotnes kategorijās un pat ne tagadnē, bet kaut kur pagājušajā gadsimtā, kad Hitlers murgoja par kristāldzidro asiņu āriešu rasi. Taču dabas likums ir tāds, ka viena šaura kopiena, kas pārojas tikai savā starpā, izvirst, izdzimst, kļūst konkurēt nespējīga, sirgst ar visādām slimībām – ar acu šķielēšanu, vai kā Gabrielam Garsijam Markesam Simt vientulības gados – tuvu asinsradinieku bērni piedzimst ar astēm.

Bēgļu straumes no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un Āfrikas ir radījušas milzu stresu daudzu Eiropas Savienības valstu ļaužu un politiķu prātos. Ir piemirsusies pēckara laika pieredze, kā un kas jādara, kad notiek liela apmēra tautu staigāšana. Tāpēc ir tik daudz dīvainību, daudz neloģiskas, nekonsekventas rīcības. Bēgļu dēļ ir noticis kas tāds, kas vēl nesen nebija iedomājams – atjaunota robežkontrole starp vairākām ES valstīm.

«Nespējot nodrošināt visiem bērniem vienādas iespējas apmeklēt bērnudārzu, valdība parāda savu mazspēju!» savā twitter kontā otrdien ierakstījis Saeimas deputāts Dainis Liepiņš. Liepiņš valdību sunī par to, ka tā atbalstījusi priekšlikumu no nākamā gada pārtraukt valsts finansējuma piešķiršanu gadījumos, ja bērnam netiek nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā, nododot šīs rūpes pašvaldību ziņā.

Eirokomisārs no Latvijas Andris Piebalgs 3. septembra LNT raidījumā 900 sekundes trāpīgi atzinās, ka bēgļu jautājums Eiropas Savienībā (ES) nav risināts iepriekšējos gados, jo tas kopumā esot raksturīgi jebkuriem politiķiem – risināt tikai tos jautājumus, kas tieši tobrīd ir sasāpējušies un degpunktā.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā pirmdien pie Augstākās radas izcēlās sadursmes starp drošības spēkiem un demonstrantiem, kas protestē pret varas decentralizāciju. Viens kārtības sargs gājis bojā, vairāk nekā 100 cietuši, vairāk nekā desmit cietuši smagi. Televīzijas kameras ir fiksējušas nepievilcīgas ainas, kā demonstranti dursta drošībniekus ar metāla stieņiem, met uz viņiem «Molotova kokteiļus». Kāds no demonstrantiem svieda uz Nacionālās gvardes karavīriem īstu kaujas granātu. Savukārt drošības spēki pret demonstrantiem lietoja asaru gāzi.

Šajā gadā 13,9 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savu māju, lai bēgtu no kara vai bada. Tiesa gan, lielākā daļa no viņiem – 11 miljoni – nekur tālu nav aizbēguši un ir palikuši savas mītnes zemes robežās. Lielākajai daļai pašreizējā dzīvesvieta ir kādas nožēlojamas telšu vai būdu pilsētas, ceļa mala, ēna zem koka, patilte.

Apzīmējumi «lops» vai «zvērs» šim gadījumam nekādi neatbilst, jo dzīvnieku pasaulē nav tādu paradumu, ka tēviņi izvarotu mazuļus. Līdz kam tādam krist spēj tikai cilvēks. Kokneses novada Iršu pagastā ģimenes iedzeršanas laikā mātes piedzīvotājs izvarojis desmit mēnešus vecu meitenīti.

Krievijas valsts dzelzceļa kompānijas Rossijskije Žeļeznije dorogi prezidentā Vladimirā Jakuņinā ir vienlaik apvienojusies gan pārsteidzoša tumsonība, lielkrievisks šovinisms vēstures un politikas jomā, gan patiesi izcilas saimnieciska darbinieka, organizatora spējas. Jakuņina izpratnē baltieši sirgst ar fašismu, jo viņš kādā mākslas filmā redzējis, ka lietuviešu mežabrāļi nogalina komjaunieti, piesienot viņas kājas pie divām šmaugām koku galotnēm un palaižot vaļā.

Finansiāli un militāri atbalstot veco režīmu gāšanu Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, ASV un Eiropas Savienība ir rīkojušās bezatbildīgi un tuvredzīgi – rezultāts ir posts, haoss, ekstrēmu reliģisku fanātiķu nākšana pie varas, pilsoņu kari un ekonomikas sabrukums.

Ņižņijnovgorodā (Krievija) pirms nedēļas policija aizturēja Oļegu Belovu, kurš nogalinājis savus sešus bērnus un grūtnieci sievu. Visiem sešiem bija mazāk par septiņiem gadiņiem. Vēl Belovs tagad tiek turēts aizdomās par jaunas sievietes izvarošanu un slepkavību pērnajā gadā.

Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam darbojasjau pailgi. Droši vien, ka šāds plāns ir pareizs, cilvēki, kas to rakstīja, ir savu darbu paveikuši godam. Taču tomēr nepamet sajūta, ka, lai cik pūļu un naudas netiktu iztērēts, pats pasākums ar reemigrāciju ir bezjēdzīgs – tas ir kā bēguma laikā nest jūru atpakaļ ar plastmasas spainīti.

Atgūstot savu valsti, dabiskas bija Latvijas sabiedrības un tās priekšstāvju solidaritātes jūtas ar citām pasaules tautām, kurām līdzīgā veidā ir problēmas ar kādu «virsvalsti».. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas politiķi daudz koķetēja ar Taivānu, kas ir atsevišķa zeme no Ķīnas. Taču tad, kad sākās Latvijas nopietnāka integrācija Eiropas Savienībā un mūsu politiķiem tika ieregulētas smadzenes, mūsu ārlietu resors pārorientējās – attiecības ar Taivānu tika sarautas, Latvija sāka draudzēties ar puskomunistisko Ķīņas Tautas Republiku, jo tā darīt priekšā pateica Briseles birokrātiskie padomdevēji.

Valdošajai koalīcijai – Nacionālajai apvienībai, ZZS, Vienotībai – ir veiksmīgi izdevies iebarot tautai mantru, ka šis ir vienīgais partiju salikums, kāds iespējams, un cita nekāda nevar būt. Tas gan tā īsti nav. Ir iespējami vairāki citi salikumi, lai izveidotu citu valdību. Neviena Saeimā pārstāvētā partija nav viendabīga, un katrā no tām iekšā notiek vārīšanās, intrigu čūskojumi, centieni pārdalīt varu. Kaisme, ar kādu sprunguļus cits citam liek vienas partijas ietvaros, dažkārt pat pārsniedz to niknumu, ar kādu partijas cīnās cita pret citu.

Lielbritānijā briest referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības, tikmēr Skotijā grasās rīkot jau otru referendumu par izstāšanos no Lielbritānijas. Grieķijā nesen notika referendums par to, vai atbalstāmas reformas, kas nepieciešamas starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Vēl referendums būs Austrijā.

Pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt rudenī, aģentūrai LETA stāstījusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (Vienotība) padomniece Daiga Holma. «Labprātīgi piespiedu kārtā» uzņemtie bēgļi gan ir tikai piliens no tā rūgtā biķera, kas jādzer Eiropas Savienībai kopumā.

Liepājas tiesas spriedums tēvam un dēlam, kuri ilgstoši veica netiklas darbības ar mazu meitenīti, ir izsaucis sabiedrības sašutumu un iedzīvotāju protesta demonstrāciju pie tiesas nama.

Pēc 12. Saeimas vēlēšanām izcēlās skandāls ar balsu pirkšanu deputātu kandidātu labā, un pašlaik tiesu vara turpina vētīt, kas, ko, kur un kam par labu pircis. Saistībā ar balsu pirkšanu Saeimas deputāta Dzintara Zaķa (Vienotība) labā Latvijas tiesas pašlaik izskata trīs krimināllietas, kur darītāji tiek apsūdzēti, bet pats Zaķis figurē tikai kā patiesā labuma guvējs.

Bijušajai Floridas Centrālās Aerokosmiskās akadēmijas pasniedzējai, 30 gadu vecajai Dženiferai Fičterei šā mēneša sākumā tiesa piesprieda 22 gadus cietumā par skolēnu pavedināšanu.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki kā jau allaž bija ilgi un satraukumpilni gaidīti, dalībnieki tiem bija rūpīgi gatavojušies, izturējuši stingrus atlases konkursus, tāpēc dziedāšanas un dejošanas mākslinieciskais līmenis bija augsts.

Šonedēļ pie darba ir ķēries jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Pirmajā runā Saeimas sēdē Vējonis pauda apņēmību strādāt tā, lai viņa darbs sekmētu valsts attīstību – lai cilvēki kļūst pārtikušāki, patriotiskāki, laimīgāki, drošāki. Vējonis cer uz sadarbību ar visiem Latvijas politiskajiem spēkiem, sola būt partijiski neitrāls, ir apņēmies «palīdzēt pārvarēt to «ierakumu mentalitāti», kas bieži valda mūsu politikā un sabiedrībā». Tur nav ko piebilst, ne atņemt – tik tiešām ir par daudz iekšējas kašķības un par maz sadarbības, kad par vai pret kaut ko jāpacīnās uz āru.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien noliek savas pilnvaras, lai dotu amata vietu jaunajam prezidentam Raimondam Vējonim. Bērziņa prezidentūras laikā ir bijis daudz gan iekšpolitisku, gan ārpolitisku satricinājumu, kuros viņam ir bijis jāizturas kā Latvijas Republikas pārstāvim ar stāju un viedu sakāmo.