Eigims gāž Elksniņu. Daugavpils brīnās

 
©F64

Lietavu un plūdu nomocītās Latgales lielākajā, Latvijas otrā lielākajā pilsētā Daugavpilī sestdien par jauno pilsētas mēru ievēlēts Rihards Eigims (Mūsu partija), kurš nomainījis vien divus mēnešus amatā pabijušo Andreju Elksniņu (Saskaņa).

Pēc vēlēšanām Saskaņa ar Mūsu partiju bija izveidojusi šķietami stabilu vairākuma koalīciju, atstājot opozīcijā iepriekšējā mēra Jāņa Lāčplēša Latgales partiju. Elksniņš kļuva par mēru, Eigims par vicemēru, taču E&E tandēmam kaut kas nogāja greizi - piepeši dzirksteļošana, dūmi un sprādziens. Salamājās abi betmeni un saskandalējās. Eigims paziņoja, ka pamet koalīciju, bet Elksniņš - ka vicemērs zaudējis viņa uzticību.

Viens no iemesliem varbūt bija kādu amatu nesadalīšana. Kādi Mūsu partijas kadri varbūt nedabūja, ko bija cerējuši. Elksniņš tad varbūt nebija gana elastīgs uz kompromisiem. Elksniņa versijā konflikta iemesls bijis tas, ka vicemērs stipri lobējis kādu darījumu ar pirmpirkuma tiesībām uz vērtīgu nekustamo īpašumu, bet Elksniņš uz šādu šaubīgu štelli neesot parakstījies.

Par Eigimu pilsētā brīnījās, ka viņš tik mierīgi piekrīt būt Elksniņa ēnā par vicemēru - zināms, ka viņa garā ir tiekties pēc visa vai nekā - viņš ir radis būt vadonis, barvedis, čempions, mērs. Sak, neba nu tā būs, ka viņš liksies mierā un necentīsies Elksniņu pabīdīt malā.

Tā tas arī ir noticis. Mazliet tikai ir pārsteigums, ka tik ātri. Tagad Eigimam izdevusies romantiska atgriešanās. Savulaik viņš jau bija pilsētas mērs - pat divreiz. Pirmajā reizē viņš bija mērs divus gadus, bet otrajā reizē, līdzīgi kā tagad Elksniņš, jau pēc pāris mēnešiem saņēma dunčus mugurā un no krēsla tika izbalsots.

Gan jau ne tikai lokālpolitiķu raksturu sadursme ir pie vainas apvērsumā, bet arī Daugavpils partiju saites ar valsts mēroga partijām Rīgā. Latgales partija ir būtībā Vienotības satelīts, bet Eigims, lai arī pameta Saeimu, kur viņš bija ZZS frakcijas deputāts, nav sarāvis saites ar Zaļo partiju un ZZS. Tas, ka viņš startēja no Mūsu partijas, bija tādēļ, ka viņam nekādi nav pa ceļam ar dažiem no zaļzemnieku Daugavpils šūniņas, bet ar ZZS augstāko vadību viņš ir pa draugam.

Valdības un Saeimas kungi grasoties aizvirzīt kādu ne mazu naudu Latgales attīstībai - ne ta’ 100 miljonu vai apmēram uz to pusi. Bet tad saprotams ir viņu jautājums: «Kamdēļ barot Saskaņu?» Gan jau Vienotība mudināja ZZS ar apmēram šādiem vārdiem: «Tur, Daugavpilī, Saskaņa met ārā no amatiem mūsējos un liek vietā savējos. Vai jūs, mūsu dārgie valdības koalīcijas partneri, nevarat paskubināt Eigimu, lai viņš gāž Elksniņu?» Bet nu loģiski taču?

Vēl ir tāda lieta, ka Elksniņš pirms vēlēšanām bija solījis izveidot pašvaldības aptiekas. Tas ļoti nepatīk farmācijas biznesa lobijam, kam nevajag, lai pašvaldības kļūst par lieku konkurentu. Šis lobijs negrib zaudēt ne santīmu un ir gatavs izskrāpēt acis ne tikai Elksniņam, bet arī Rīgas mēram Nilam Ušakovam, ja viņš uzdrošināsies gudrot par pašvaldības aptiekām.

Par troņu spēlēm neizpratnē ir liela daļa daugavpiliešu, kas bija jau akceptējuši Elksniņa valdīšanu un gaidīja viņa solītās pārmaiņas. Domes ārkārtas sēdi nācās rīkot konferenču zālē, kas bija stāvgrūdām pilna ar pārsvarā Elksniņa atbalstītājiem. Dziļā nesaprašanā bija arī ilggadējā prātīgā pašvaldības politiķe Līvija Jankovska, kas jau bija iejutusies mēra vietnieces amatā, taču puiku kautiņa dēļ amats jāzaudē.

Laikā starp konflikta sākumu un balsojumu par jaunu mēru Saskaņa aiz kulisēm aktīvi strādāja, lai pārvilinātu virkni Mūsu partijas un Latgales partijas deputātu uz atbalstu Elksniņam, kurš cerēja uz «varavīksnes» jeb «antikorupcijas» koalīciju. Taču brīnumi nenotika - beigu galā balsojums bija 10:5 Eigima labā. Līdz ar to tagad Saskaņa ir opozīcijā, bet koalīciju veido Mūsu partija un Latgales partija.

Vai šī koalīcija būs stabila? Kas to lai zina. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā šīs abas partijas bija zvērīgi naidīgas - Eigims sunīja Lāčplēsi par neprasmi saimniekot un korumpētu vidi pilsētā. Katrā ziņā ar Saskaņu viņam saskanēja daudz vairāk. Taču tagad nesenajiem niknajiem strīdniekiem kaut kā būs jāsadzīvo. Saskaņa tad skatīsies, kurā brīdī konkurenti saies matos, lai varētu ieliet eļļu ugunī un varbūt tikt atpakaļ zirgā.

Ar saimniecisku rosību Daugavpilī ir diezgan skumīgi - iedzīvotāji turpina pamest pilsētu, labi apmaksātu darba vietu trūkst, ģeopolitisku norišu dēļ lieliskā pilsētas atrašanās vieta nav pilnvērtīgi izmantojama, investīciju nav. Ir apbedīšanas biroji un frizētavas kā Ilfa un Petrova Divpadsmit krēslos apriņķa pilsētā N. Ir gan dažas jaukas lietas - Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī, universitāte, dizaina un mākslas Saules skola un vēl šis tas tūristisks un kulturāls, kas iepūš kādu nebūt dzīvību, taču kopumā tik un tā pilsēta pašlaik piedzīvo nīkulīgus laikus. Kļūdams par pašvaldības vadītāju, Eigims uzkrauj sev mugurā lielu politisko atbildību, jo tagad daugavpilieši no viņa gaida pilsētas vešanu sauļup.