Visu vasaru Vienotības un Nacionālās apvienības politiķi un viņu fani nerimdamies sunīja un gānīja Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu par Krišjāņa Barona un Brīvības ielu remontēšanu. Interneta sociālajos tīklos nebija ne dienas, kad neparādītos kādas fotogrāfijas ar lejup iebrukušiem bruģakmeņiem vai tamlīdzīgu neskaistumu. Vainagojums asprātīgo ļaužu izdomā bija videokolāža, kur pa Barona ielu brauc vilciens. Tiešām darbi nesekmējās raiti, bija tur brāķis arī, bet galu galā dome piespieda būvniekus pabeigt remontus puslīdz laikā un kļūmes novērst.
Viens no argumentiem, ko valdošie valsts politiskie spēki izmanto kampaņā pret Rīgas pašvaldības valdošajiem politiskajiem spēkiem, lai diskreditētu Skanstes tramvaja līnijas ideju, ir tas, ka Saskaņa/GKR projektu bīda milzīgā steigā. Varbūt tā ir? Lai nu tā būtu.
Divos valstiski ārkārtīgi svarīgos kantoros – Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) – pašlaik aktuāla ir jauna priekšnieka iecelšana.
Laikraksts Diena pagājušajā ceturtdienā nāca klajā ar šādu ziņu: «Ārlietu ministrija (ĀM) sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns saņēmis pabalstu par laulātā uzturēšanos valstī atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem.
Pētījumu centra SKDS reitingi par septembri rāda, ka vēlētāju attieksmē pret partijām nav notikušas kādas straujas izmaiņas – apmēram tas pats vien ir, kas mēnesi, divus vai trīs iepriekš.
1896. gadā Ziemeļamerikā sākās Klondaikas zelta drudzis, kur daudz drosmīgu ļaužu, spītējot grūtībām,devās meklēt zeltu. Ir pagājuši 120 gadu, un tagad uz Klondaikas vietu vēsturē var pretendēt Latvija, jo zelta mūsu zemē ir papilnam. Sešu gadu laikā Latvijas uzņēmēji eksportējuši 11 tonnu zelta 160 miljonu eiro apmērā!
17. septembrī airBaltic lidmašīna veica piespiedu ārkārtas nosēšanos lidostā Rīga, jo bija nopietnas tehniskas problēmas – pilnībā neatvērās priekšējā riteņa šasija. Šis negadījums varēja beigties pagalam slikti – ar daudzu ļaužu bojāeju. Lidmašīnas piloti demonstrēja izcilu meistarību un nosēdināja lidmašīnu tā, ka neviens necieta.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) savulaik tika izveidots kā speciāla viena politiskā spēka – Jaunā laika – slepenpolicija, kā represīvs instruments, ar kuru populistiski diskreditēt visas citas partijas un celt ļaužu acīs «pareizo partiju».
1991. gadā, kad visa latvju tauta ar naivām sejām stāvēja uz barikādēm, Arvils Ašeradens jau bija izfunktierējis, kā prihvatizēt par valsts naudu izveidoto laikrakstu Diena.
Kopš februāra no Grieķijas un Turcijas uz Latviju pārvietoti 69 patvēruma meklētāji, 23 no viņiem ir ieguvuši bēgļa vai alternatīvo statusu un gandrīz visi jau aizbēguši uz Vāciju.
Daudz pārmetumu bijis jādzird trim ZZS ministriem par neformālo tikšanos ar Krievijas premjera vietnieku. Zemkopības ministram Jānim Dūklavam nācās taisnoties vēl arī par tikšanos ar Lietuvas zemkopības ministri, jo tā notikusi kopā ar uzņēmējiem un turklāt tur bijušas arī medības.
Vairums iedzīvotāju uzskata, ka viņiem nav nekādas ietekmes uz to, ko un kā dara Saeima un valdība, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Ministru prezidents Māris Kučinskis izteica cerību, ka pēc notikumiem ap Ingas Koļegovas nekļūšanu par VID priekšnieci koalīcijas partneriem nav «parādījusies asins garša». Jo priekšā budžeta pieņemšana.
Vienotība, ja par tās sākotni ņem Jaunā laika laikus, finanšu un valsts ieņēmumu jomu ir rullējusi jau dekādi. Tikai pēdējā pusgadā, kopš premjers ir Māris Kučinskis un finanšu ministre ir Dana Reizniece-Ozola, lielā, drūmā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) māja Mežaparkā ir pārgājusi ZZS politiskajā atbildībā.
Attiecības starp valdību veidojošo partiju politiķiem sāk aizvien vairāk saasināties, taču pastāv tēmas, kurās starp visu triju spēku pārstāvju redzējumiem nav būtisku pretrunu. Tā tas ir, piemēram, jautājumā par slimības lapām, kur valdošajiem ir absolūta pārliecība, ka tauta pārmēru iecienījusi simulēt slimības.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs šogad veica pētījumu par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā un potenciālajiem nacionālās drošības apdraudējumiem.
Valsts valodas centrs (VVC) sodījis Rīgas mēru Nilu Ušakovu par pašvaldības īstenoto saziņu svešvalodā sociālajos tīklos. Sods varbūt ir no 35 līdz 140 eiro. Kā medijiem skaidrojis VVC pārstāvis Viesturs Razumovskis, VVC nevēršoties pret Ušakovu konkrēti, bet pret pašvaldību, kura neievēro Valsts valodas likumu, kurā noteikts, ka pašvaldības sniedz informāciju tikai valsts valodā.