Māris Krautmanis / Autori

Galvaspilsētā Rīgā pašvaldību vēlēšanās Vienotības mēra amata kandidāts būs Vilnis Ķirsis, ZZS tas laikam būs Edgars Tavars vai Viesturs Silenieks, Nacionālajai apvienībai būs varbūt Romāns Naudiņš vai Rihards Kols, bet visticamāk, ka Baiba Broka.

Aizvadītā gada nogalē tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma veica aptauju, noskaidrojot Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos institūcijām, politiķu darbības vērtējumu un uzskatus dažādos sabiedriski politiskos jautājumos.

A/s Latvenergo ir stratēģiski svarīgs uzņēmums, Latvijas ekonomikas mugurkauls ar nepārvērtējamu nozīmi visiem biznesiem un privātajiem patērētājiem. Latvenergo apgroza grandiozu naudu, tāpēc dabiski, ka par šo uzņēmumu allaž ir bijusi milzīga dažādu poliekonomisku grupējumu interese.

Juristu un politiķu aprindās 2013. gada janvārī izcēlās strīdi par to, vai Elita Krūmiņa, kas bija jau divus termiņus strādājusi Valsts kontroles (VK) padomē, drīkst ieņemt valsts kontrolieres amatu.

Decembra nogalē ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs nāca klajā ar savu ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Ar detalizētu šā ziņojuma analīzi pagaidām ir uzstājies vien opozīcijas partijas Saskaņa Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, bet citi tradicionālie «par» un «pret» viedokļu nēsātāji, iespējams, atlikuši savu redzējumu paušanu uz janvāra otro pusi, kad parasti mēdz notikt ārpolitikas debates Saeimā.

Latvijas un Krievijas attiecības aizvadāmajā gadā ir turpinājušas būt sliktas. «Diemžēl, vēsturisko fobiju spiediena dēļ sekojot savu vecāko partneru vēlmēm, Latvijā prevalē, mūsuprāt, angažēts redzējums uz Ukrainas notikumiem un neobjektīva attieksme pret Krievijas tematiku,» ir sacījis līdzšinējais Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs. Tas ir raksturīgi Krievijai, ka tā visur redz vainīgos pie visām nelaimēm kaut kur ārā, bet pati savas vainas neredz. Ko tad Latvijai vajadzēja darīt? Ar sajūsmu akceptēt Krievijas agresiju Ukrainā un Krimas okupāciju?

Neviens nav mūžīgs, un nekas nav mūžīgs. Cilvēka dzīve ir trausla, un kāds negadījums vai slimība piepeši aizsauc aizsaulē mums mīļus cilvēkus, kuri varēja taču vēl strādāt un radīt.

Šonedēļ beidzot pēc juku, neziņas un haotiskas māžošanās perioda Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu. Nākamgad mikrouzņēmumu nodokļa likme līdzšinējo 9% vietā būs 12% līdz 15% apmērā no uzņēmuma apgrozījuma. Ar šiem grozījumiem nekas no līdzšinējā likumdošanas brāķa nav izlabots, jo ir palikusi milzīga neatrisinātu problēmu gūzma.

2009. gadā globālās krīzes stindzinošajā spelgonī un iekšpolitiskā populisma tvanā premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) likvidēja valsts uzņēmumu uzraudzības padomes. Tolaik Vienotības leksiskajā diskursā vārds «padome» bija apriori kaut kas slikts, tumšs, nešķīsts – tās asociējās ar tādiem sliktiem vārdiem kā «politizētas», kā «barotnes», un tās kā liekas un dārgas institūcijas tika likvidētas.

2010. gadā ar labiem nodomiem bruģētā mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana šā gada nogalē politisko eliti ir novedusi ellē jeb, kā izteicies Valsts prezidents Raimonds Vējonis, «ir ievārīta pamatīga putra».

Jaunākais Citadeles indekss, kas balstās uz pētījumu centra SKDS aptaujas datiem, liecina, ka Latvijas uzņēmēju kopējais noskaņojums ir kritisks un nākotnes redzējums – pesimistisks.

Sabiedriskā, nevalstiskā organizācija Delna saņems 367 (nevis tikai 300) tūkstošus eiro, ko viņi dabūs no 1. janvāra līdz 2018. gada 1. septembrim. Par to, ka viņi it kā uzraudzīs Skanstes jeb tā dēvētā kapu tramvaja līnijas būvēšanu.

Ir tāda partija Vienotība, kas ilgus gadus ir bijusi varenākā un galvenā pie valdīšanas, bet tagad tai grūti laiki, jo reitings ir gaužām zems. Varētu domāt, ka no partijas, kas nonākusi šādā neapskaužamā situācijā, varētu gaidīt kādu pieļauto kļūdu pārvērtējumu, kādas jaunas, spožas domas, ko darīt, lai tautai taptu gaišāka dzīve. Tad arī partijai pašai būtu izredzes atgriezties kādreizējā saulītē.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis tomēr piektdien lēmis izsludināt grozījumus Izglītības likumā, kas tostarp paredz iespēju no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.

Pēc Zolitūdes Maxima veikala sabrukšanas sabiedrība par atklātību Delna bija sagribējusi mazliet pamarodierēt uz traģēdijas rēķina – Delna tolaik rosināja izveidot sabiedrisku komisiju un piedāvājās to vadīt par pieticīgu samaksu – par nieka 150 000 latu gadā. Toreiz nesanāca.

Vai nākamajā gadā Latvijas valstī būs turīgāka un priecīgāka dzīve? Kādam laimīgajam varbūt būs, bet kopumā droši vien, ka nebūs. Labākais, uz ko var cerēt, ka tā dramatiski nepasliktināsies.

Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās ir jau otrais lielais šoks pēc britu breksita, kur normālie, pragmatiskie, nākotnē skatošies, demokrātiskie politiskie spēki ir cietuši smagu sakāvi. Laikam jau tāpēc, ka tikai deklarējuši sevi un uzskatījuši sevi par demokrātiskiem, nākotnes un normāliem spēkiem, bet patiesībā ir bijuši birokrātiski, augstprātīgi un bezatbildīgi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks trešdien preses konferencē paziņoja, ka tā dēvētā oligarhu lieta līdz gada beigām, visticamāk, tiks izbeigta. Iemesls – nepietiekams pierādījumu apjoms. Kā sapratis Streļčenoks, šī lieta KNAB bijusi uzspiesta.

Amerikas savienoto valstu vēlēšanās uzvarējis Donalds Tramps. Šķiet, ka pasaule apgāzusies otrādi un apokalipse ir daudz tuvāk, nekā to varēja prognozēt.

Konkursa komisija par labāko kandidāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) valdītāja amatam atzinusi Ilzi Cīruli, kas līdz šim strādājusi atbildīgos apdrošināšanas jomas amatos. Ja nekādi melnie kaķi nepārskries, viņa vistuvākajā laikā tiks apstiprināta amatā.

Pa internetu klīst joku bilde, kur no cepeškrāsns izņemtas smalkmaizītes, kas izskatās kā, piedodiet, kakas. Izskatās, ka tās nav ne pārceptas, ne jēlas, ka tur varbūt ir kanēlis, cukurs un pēc garšas un smaržas tās varbūt pat ir burvīgas. Taču tādu maizīti pat rokā ņemt negribētos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka konkursā otrajai kārtai nav virzīts neviens no desmit kandidātiem, pagājušajā nedēļā pavēstīja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Tas, saprotams, bija pārsteigums, negaidīts rezultāts, jo šķita, ka, vai tā nu būs, ka no desmit visnotaļ cienījamiem pretendentiem visi būs tik ļoti nederīgi, ka izbrāķējami. Tagad notiks atkal jauns konkurss un priekšnieka meklējumi turpināsies.