Hibrīdblēņas un patiesais drūmums Rimšēviča lietā
Taisnība Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, ka nevajag ļauties sazvērestības teorijām, nepārbaudītām ziņām un jāļauj tiesībsargājošajām iestādēm strādāt.
Visādu hibrīdbriesmoņu, kas uzbrukuši Latvijas valstij, nupat ir stipri vairāk, nekā šādu briesmoņu dabā eksistē. Saprotams, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs uzbur baņķieru sazvērestības ainu, kur viņš pats ir varonīgs cīnītājs pret naudas atmazgāšanu, bet ļaunie spēki ar viņu izrēķinās. Tā ir normāla aizstāvēšanās taktika - radīt dūmu aizsegu, sajaukt publikai prātu, norādot uz daudzām samudžinātām tēmām un lietām, kas nav saistītas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kriminālprocesuālajām darbībām pret viņu.
Bet ir virkne dažādu politikas vērotāju, politologu un politiķu, kas jau pilnā nopietnībā paziņo, ka nupat teju vai apokalipse ir klāt - diversija, apdraudējums, hibrīdkarš, Maskava snaikstoties sagraut Latvijas valsts tēlu, finanšu sistēmai būšot drausmīga uzticības krīze un milzīgi naudiski zaudējumi.
Protams, ka ir kaimiņvalstī ļaudis, kas lec gaisā no priekiem par Rimšēviča aizturēšanu, Latvijas vārds ne visai jaukā gaismā tiek minēts lielākajos pasaules finanšu medijos, taču fakti paliek fakti, un tie nav izdomāti - pie Latvijas Bankas prezidenta ir veikta kratīšana, viņš tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma normas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.
Šis ir tas gadījums, kad sliktās ziņas pasaules medijiem ir saražojusi mūsu pašu valsts politiski ekonomiskās elites vide, bet «uzbrukums», ja to tā var dēvēt, nāk nevis no Krievijas hibrīdtroļliem, bet no ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN). Šī institūcija paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. FinCEN ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Ir jau, protams, ļoti nelāgi, ka Latvija tiek vazāta pa medijiem tik sliktā sakarā, taču korupcija notiek visā pasaulē. Tādu Rimšēviča aizturēšanu taču var apvērst otrādi - nevis mums viss ir caurkorumpēts, bet mums ir valsts, kurā ir tik stipras tiesībsargājošās iestādes, kas spēj ņemt ciet jebkuru - pat Latvijas Bankas prezidentu.
Tāpat, ja izdosies izrullēt ABLV bankas problēmas tā, ka šoreiz nevajadzēs tās uzkraut nodokļu maksātāju kuprim, tas būs brīnišķīgi un varēs gavilēt, ka finanšu sistēma Latvijā ir superstabila.
Rimšēvičs daudz stāsta par Norvik bankas lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu, cik tas nelāgs cilvēks - par lienētu naudu nodibinājis banku, piemānījis Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Taču, kā var noprast, līdz Norvik bankai KNAB vēl nemaz nav ticis un Guseļņikovu nav pratinājis. Lieta ir par citu banku.
Lieta laikam būs par 2016. gadā darbību pārtraukušo Trasta komercbanku. KNAB vadītājs Jēkabs Straume ir sacījis, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs esot vismaz 100 000 eiro. Kriminālprocess nav saistīts «ne ar vienu kredītiestādi, kura šobrīd valstī darbojas». Tātad nedz ABLV, nedz Norvik banka, bet Trasta komercbanka būs tas objekts, kurā aprakts suns. Šīs bankas likvidācijas sakarā aizturēšanu un pabūšanu iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā jau ir piedzīvojis maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl virkne juristu un menedžeru; pagaidām nav saprotams, cik lielā mērā Rimšēviča lietai sakars ar Māra Martinsona figūru.
Rimšēvičs tieši neapgalvo, bet «ļauj katram pašam secināt», ka baņķieri varētu būt pasūtījuši KNAB kriminālprocesu pret viņu, taču tas neizklausās diez cik pārliecinoši. Ja KNAB joprojām būtu pie varas Juta Strīķe un Juris Jurašs, kas savulaik nekautrējās fabricēt politiskus kriminālprocesus, tad visu ko varētu secināt. Taču tagad KNAB ir mainījies, tam ir jauns vadītājs Straume, kas nāk no militārās izlūkošanas dienesta un vismaz pagaidām nav devis nevienu iemeslu šaubām par savu principialitāti. Nu grūti ir padomāt, ka ABLV vai Norvik banka varētu viņam pasvilpt un uzkliegt: «Pucī, ņem ciet Rimšēviču!»
Mēs nezinām, cik stipri ir pierādījumi, kas ir KNAB rīcībā, taču šī lieta ir milzīgs izaicinājums Straumem. Ko viņš izkals - meistarstiķi vai čiku? Jādomā, ka viņš saprot - nebūs pietiekami ar dažu baņķieru liecībām, tur vajadzēs, tēlaini izsakoties, lai Rimšēvičs būtu pieķerts ar kūpošu pistoli rokā.
Fotogrāfija no lašu makšķerēšanas Kamčatkā, kur Rimšēvičs redzams pie galda kopā ar tumšām Krievijas personām, paradoksālā kārtā tagad drīzāk strādā Rimšēviča labā, jo jauc pēdas vēl vairāk un ved ļaužu uzmanību projām no patiesi drūmās kukuļu lietas. Tas ir amizants kompromats, kas kļuvis par iedvesmas avotu interneta jokdariem, par to var smieties vai šausmināties, taču ar kriminālprocesu lašiem nekāda sakara nav - Rimšēvičs netiek turēts aizdomās par maluzvejniecību.
Ar Rimšēviču ir tik bēdīgi, ka, pat ja viņš izrādīsies pilnīgi nevainīgs un tiesā attaisnots, savu iepriekšējo staltā un gudrā amatvīra reputāciju viņš nekad vairs neatgūs. Latvijā viņam ir draugi, kas no viņa nenovērsīsies neatkarīgi no tā, vai viņš tiks notiesāts vai nē; ir daudz līdzjutēju arī sabiedrībā, kas ir šokā un nevar noticēt, ka viņš varētu būt reketējis bankas. Taču viņš ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis. Tajās aprindās cilvēks var kļūt «toksisks» uz līdzenas vietas - pietiek tikai ar aizdomām. Var iznākt tādas situācijas, ka Rimšēviču ignorē, pāriet gaiteņa otrā pusē, lai nav jātiekas, nesniedz viņam roku. Diezin vai tādā statusā var produktīvi strādāt ar Latvijas un Eiropas finanšu lietām. Saprotama ir Rimšēviča vēlme nerādīt vājumu un tāpēc neatkāpties no amata, taču arī palikt viņš īsti vairs nevar.