Krievijas Valsts domes deputāts no liberāldemokātu partijas Pāvels Šperovs izteicis ideju ieviest personīgas sankcijas pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa). Priekšlikums izskanējis Krievijas Valsts domes komitejā, apspriežot jautājumu par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Šīs komitejas atbildība ir par NVS valstu sadarbību, saikni ar tautiešiem un citiem jautājumiem. Komitejas sēdē kā viesis piedalījās ar partijas Latvijas Krievu savienība pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs, kurš tad laikam būs saintriģējis Krievijas politiķus ar šausmu stāstiem, cik dikti Latvijā apspiež krievus un kā Rīgas mērs viņus neaizstāv.
Vismaz pagaidām Ušakova pakļaušana sankcijām ir tikai priekšlikums, bet ne reāls, skarbs lēmums. To ir izteicis ekstrēms politiķis no politiskā klauna Vladimira Žirinovska partijas. Žirinovskis uzskata, ka Latvija ir Krievijas sastāvdaļa, ko ar dzelžainu roku jāpaņem atpakaļ. Šperovs gan it kā neesot tik zvērīgs impērists kā partijas līderis, bet nu tuvu tam. Pagaidām grūti prognozēt, vai deputāta doma radīs dzirdīgas ausis plašākā parlamenta spektrā. Vismaz pagaidām Ušakovam nekādas sankcijas nav noteiktas.
Bet ir vērojams, ka pret Saskaņu un Ušakovu ir uzsākusies nikna propagandas kampaņa, tostarp arī Kremļa finansētajā medijā Sputņik un ar to saistītos medijos. Kādām politiskajām aprindām kaimiņvalstī ir svarīgi atdzemdināt Latvijā tāda tipa partiju, kāda savulaik bija bites jeb Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). Tagad acīmredzot šīs partijas lomu pildīs Latvijas Krievu savienība (LKS). LKS dabiskais naidnieks it kā būtu Nacionālā apvienība, taču ne pret latviešu nacionālistiem vērsts asākais kritikas dzelonis, bet pret partiju Saskaņa, kuras vēlētāju lielākā daļa ir krieviski runājoša. Ir vēl tā iegadījies, ka Latvijas krieviski rakstošajos medijos pašlaik ir dziļa krīze, zemas algas un bezdarbs, tāpēc Sputņik nav lielu grūtību piesaistīt autorus, kas raksta ar pseidonīmiem un uz procesiem Latvijā skatās jau caur Putina režīma prizmu. Viņi nebija Latvijas ienaidnieki, bet, ja nav ko ēst un ir labs piedāvājums no Sputņik, ne katrs spēj atteikt. Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pareģo, ka, iespējams, notiks centieni ietekmēt nākamās Saeimas vēlēšanas no ārpuses. Bet, protams, ka notiks centieni! Nekas jau nav darīts Latvijai lojālo krievu mediju stiprināšanai. Tikai gudri muldēts.
Saskaņai tagad iznāk cīnīties divās frontēs - no vienas puses, tai brūk virsū visas tā sauktās latviskās partijas, no otras - ekstrēmi krievu impēristi. Paredzams, ka 13. Saeimas vēlēšanās no LKS startēs Tatjana Ždanoka, kas jau izsenis pazīstama ar savu ledaino smaidu. Vēl tur būs Andrejs Mamikins, kam 2019. gadā gribas kļūt otrreiz par Eiropas Parlamenta deputātu un kurš jau ievingrina balsi, vēstot pasaulei, ka izglītības reformu Latvijā ieteikuši SS leģiona veterāni un tādā garā.
Jaunbišu partija LKS neizkonkurēs Saskaņu un diezin vai pat pārvarēs 5% barjeru, taču kaitējumu šai Rīgas domes pozīcijas un Saeimas opozīcijas partijai nodarīs. Tomēr pat ar šo kaitējumu un pie Mamikina aizgājušajām balsīm tā, visticamāk, atkal būs vislielākā frakcija parlamentā. Un atkal, visticamāk, vismaz sasaukuma sākumā, to pie valdošās koalīcijas galda nesauks. Diezin jel tai kādas cerības tikt valdībā. Tā ir tukša propaganda pret ZZS, ka ZZS būšot draudzīga Saskaņai un abas veidošot koalīciju. Tas ir komiski, ka pati ZZS par to pat nemaz nedomā, bet tai pirms katrām vēlēšanām cenšas piešūt slepenu draudzību ar Saskaņu, it kā tā būtu nāves grēks. Savulaik par ZZS ļaunajiem nodomiem tika vāvuļots pirms vēlēšanām, bet pēc vēlēšanām «ar tankiem» koalīciju mēģināja taisīt pavisam cita partija, kuru vadīja Valdis Zatlers. Tikai ļoti, ļoti teorētiski, ja nu piepeši balsis kaut kā tā sadalīsies un piepeši Saeimā iekļuvušās partijas nekādi nevarēs saprasties, Saskaņai kaut kas var nospīdēt. Nekāda zeme, protams, neatvērtos. Saskaņai atrastos gan kadru resursi, gan pietiekama kompetence, lai strādātu valdībā visnotaļ konstruktīvi.
Ar Latvijas krieviski runājošo latviešu līderiem būtu jārunā, nevis jāapsaukājas. Tepat Igaunijā (atkal tā Igaunija!) ir tikts pāri etnisko partiju veidošanas laikiem, Igaunijā premjers apsveic iedzīvotājus Jaunajā gadā arī krievu valodā, tur darbojas spēcīgs valsts televīzijas kanāls krievu valodā un par izglītības ministru kļūst etniskais krievs.
Vēl jo ciešāk dialogs būtu jāveido pašreizējos hibrīdkara apstākļos, kad ikviens Latvijai lojāls krievs ir zelta vērts, bet Krievija ir iecienījusi manipulēt ar prātiem un turēt lielu ļaužu daļu savas propagandas ietekmes zonā. Augstākās amatpersonas lielās ar 2% no IKP aizsardzības izdevumiem, ar žoga būvēšanu uz robežas, ar iepirktiem paveciem tanku lūžņiem, bet ar to jau nekāda lielā drošība neradīsies. Vislielākā drošība būtu tad, ja Latvijā būtu saliedēta sabiedrība. Tad nekādi zaļie cilvēciņi un hibrīdtroļļi Latvijai neko nevarētu padarīt.
