Reitingu paradoksi un virtuālie burbuļi
Partiju reitingi nav Vangas pareģojumi, tāpēc, protams, pašlaik pēc tiem ir par agru spriest, kas notiks 6. oktobrī, kad latvju zemes ļaudis dosies pie urnām ievēlēt 13. Saeimu.
Tomēr ir redzamas tendences. Tās dažai partijai liek sāpīgi saviebties un drudžaini prātot - kas iet greizi un ko darīt? Nupat jau mierīgi gulēt uz mūrīša un gaidīt garantētus panākumus vēlēšanās nevar pat tās partijas, kuras līdz šim jutušās stabili.
Pēc firmas SKDS janvāra pētījumu datiem, pirmais trijnieks joprojām ir nesatricināmi nemainīgs - Saskaņa (20,4%), ZZS (15,3%), Nacionālā apvienība (NA) (5,8%).
Saskaņa ir pārliecinoša līdere, kura visai ticami arī vēlēšanās iegūs visvairāk mandātu, taču šajā reizē tai pa kājām stipri maisīsies Latvijas Krievu savienība (LKS) ar Tatjanu Ždanoku un Andreju Mamikinu. A. Mamikina patiesais sapnis nav 13. Saeima, bet 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās viņam atkal jāiekļūst eiroparlamentā, lai nodrošinātu sev pārticīgas vecumdienas. Bet kaut kādu tramplīnu un atgādinājumu par sevi viņam vajag. Diezin vai Saskaņas lamāšana un uzstāšanās par Latvijas krieviski runājošo īstenajiem aizstāvjiem LKS dos iekļūšanu Saeimā, tomēr Saskaņai šāda konkurenta uzrašanās nišā ir nepatīkama un aizvilinās mazliet atbalstītāju projām.
NA reitings mēneša laikā kritis par pusotru procentu. Ej nu sazini, kas lēcies nacionāļu vēlētājam? Vai tā ir tikai statistiska kļūda, kas aptaujās var iegadīties viena divu procentu ietvaros, vai arī tas tiešām ir kritiens? Varētu domāt, ka kaut ko Nacionālajai apvienībai nodarījušas nebūšanas un kriminālskandāli maksātnespējas jomā, taču tas jau nav nekas jauns, tas ir hroniski, turklāt pašreizējais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs sparīgi kratās nost no pagājības ēnām un visādi rāda, ka daudz darījis, lai tieslietu jomu sakārtotu. Vai varbūt nacionāļiem iegriež izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, kurš ar saviem izgājieniem krievu skolu aizvēršanā uzmeties par lielāku nacionāli nekā nacionāļi? Bet tad vēlētājiem, kas novērsušies no NA, būtu jāparādās pie Vienotības un Šadurska atbalstītājiem. Taču tā nav. Vienotībai reitings nupat jau kļuvis pagalam traģisks - vairs tikai 2,9%. Par paniku šīs partijas rindās liecina tas, ka virkne tās pārstāvju sākuši īdēt dziesmu, ka nākamās vēlēšanas būšot Kremļa ietekmētas. Tātad jau laikus ir atrasts skaidrojums un vainīgais gaidāmajai sakāvei. Vai Vienotība grasās kopēt ASV Demokrātiskās partijas pēcvēlēšanu kampaņu pret Donaldu Trampu, kur pārkarsis televizors ik dienu atgādina, ka krievi gājuši Trampam palīgā ar hakerēšanu un hibrīdtrollēšanu? Patiesā Vienotības nelaime gan ir pavisam kur citur - jaunais partijas līderis Arvils Ašeradens ir bez harismas, bet visvairāk smagu ievainojumu partija ir nodarījusi pati sev, nespējot noslēpt no publikas acīm nemitīgo partijas iekšējo grupējumu beršanos. Laikam jau vienīgais veids, kā izlīst no grūtās situācijas, ir uz vēlēšanām nākt ar jaunu, līksmu stāstu, ka atkal valda saulaina saticība, ka vienotā kopsolī vienā listē savienojusies atpakaļ Vienotība un partija Kustība Par!, kuras savā pulciņā ņem vēl arī Latvijas attīstību. Vai kaut kā tā.
Vispār jau Kustībai Par! reitings arī ir gaužām asarains - tas virzās uz nulli. Plāns par Kustību Par! kā restartēto Vienotību kaut kā buksē. Neko nav devusi pat trokšņaini agresīvā Andreja Judina ņemšanās Rīdzenes sarunu parlamentārajā izbļaustīšanās komisijā. Ar milzīga lielgabala blīkšķi ir nošauti daži zvirbuļi, bet paši šāvēji diez cik lielu atzinību tautas acīs tāpēc nav ieguvuši.
Nekāds milzu reitings nav arī Jutas Strīķes un Jura Juraša Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP) (4,1%), taču par šo veidojumu ir citāds stāsts. Ir vēl tādas partijas Latvijā kā Uz vēlēšanām neiešu, jo visi ir maitas un Neesmu vēl izlēmis. Šie vēlētāji aptaujās neatklāj, par kuru partiju fano, bet 6. oktobra rītā var spontāni izdomāt, ka tomēr jāapauj kājas un jāaiziet līdz vēlēšanu iecirknim. Valdības partijas viņiem riebjas, par Saskaņu nebalsos, jo tie krievi, par Artusu Kaimiņu arī vairs ne, jo viņa klaunāde jau apnikusi. Kas tad paliek? Līdz ar to JKP ir cerības uzsūkt protesta balsotājus - tos, kas balso pret visiem. Tas jau lielā mērā notika pašvaldību vēlēšanās Rīgā, kur JKP ieguva ļoti daudz mandātu. Kaut kas līdzīgs var sanākt arī 13. Saeimā. Protesta balsotāji neuzdod jautājumu, vai no Strīķes un Juraša Rīgas domē ir kāda jēga un ko šie politiķi ir tādu dižu paveikuši tolaik, kad vēl strādāja KNAB. Cilvēks ir tendēts noticēt solījumblēņām, ja tās tiek stāstītas ar milzu pārliecību, ar degošām acīm un putām lūpu kaktiņos.
Visām partijām trūkst svaigu ideju un svaigu kadru. Tāpat arī JKP nav sabiedrībai nekā vairāk ko pārdot, kā tikai veco oligarhu zupu. Toties kadru ziņā tai nupat gadījies labs ķēriens. JKP būs izdevies rekrutēt bijušo Einara Repšes laiku iekšlietu ministru Māri Gulbi. Viņš gan nav pirmā svaiguma kadrs, tomēr pašreizējās cilvēkresursu nabadzības apstākļos būs gana labs, lai no viņa tēla notraustu putekļus un rakstītu listē iekšā.
No janvāra reitingiem var lasīt vēl vienu atziņu. Aktīvie interneta sociālajos tīklos diskutētāji paši sev sakompostrē smadzenes ar ilūziju, ka visa sabiedrība domā tāpat kā viņi. Jo katrai sabiedrības grupai ir tādi kā mākoņi jeb burbuļi virtuālajā telpā. Bet paralēli ir arī citas draugu un līdzīgi domājošo kopas. Un vēl ir sabiedrības daļa, kas nemaz tik ļoti internetā nesēž un diskusijās nepiedalās. Un tad ir jābrīnās un zvērīgi jādusmojas, un jālamājas. Gāni vai negāni ZZS, bet reitings tai joprojām ir augsts. Un Saskaņai tāpat...
Snobiskās pasaules nabas Kustības Par! biedri un atbalstītāji ar savām gudrībām un dzēlībām ir pierakstījuši tviteri pilnu līdz pat sijām. Var rasties iespaids, ka šī partija valstī varenākā, taču reitingos tā ir žēli niecīga. Laikam tāpēc, ka dzīvo savā burbulī un ārpus tā neko neredz.