Eiropas Komisija uz vienu roku ar PVN bandītiem

Ekonomiskie noziegumi mēdz būt visādi – algu maksāšana aploksnēs, nodokļu nemaksāšana, krāpšana, kontrabanda, kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija. Taču ir starp šiem noziegumiem tāds, kas ir vēl daudz riebīgāks – tā ir naudas izkrāpšana no valsts, veicot fiktīvus darījumus un saņemot PVN atmaksu. Tā ir nauda, ko nozog no tās naudas, ko tu, es, mēs, visi nodokļu maksātāji, jau esam samaksājuši valstij.

Ir redzēti visādi ekspertu aprēķini, cik lielu ļaunumu valsts budžetam nodara PVN karuseļu shēmas, bet secinājums pasakāms ar humorista Arkādija Raikina vārdiem: «Tā ir, tā ir… traka nauda!» Tie ir simtiem miljonu katru gadu Latvijā un simtiem miljardu Eiropā ik gadu.

Vai Latvijas valdība, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests necīnās ar šo zagšanu? Cīnās atspēries, īpaši jau pēdējos gados. Jo nauda valstī apgrozās, taču valdībai visu laiku jāknapinās un jāvaid, ka trūkst naudas pensijām, ceļiem, izglītībai un veselībai.

Pret PVN shēmām labi līdz reversā PVN maksāšanas kārtība, kas jau ieviesta darījumiem jo daudzās nozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu tirdzniecībā un visur, kur tiek konstatēts liels PVN izkrāpšanas shēmu īpatsvars. Pat arī darījumiem ar labību. Vienubrīd tika konstatēts, ka darījumi ar zelta lūžņiem ir tik apjomīgi, ka tad, ja tas zelts, kas it kā tiek eksportēts no Latvijas, patiešām būtu reāls, Latvijā būtu tik daudz zelta kā kādā Klondaikā vai Eldorado. Arī šis zelta fiktīvais eksports ir aplauzts.

Taču blēži nebūtu blēži, ja visu laiku neizdomātu jaunus veidus, kā krāpt, un PVN karuseļi tiek pārsviesti uz citām nozarēm. Jo vispār jau nav arī lielas nozīmes, ar kādām precēm un pakalpojumiem veikt neesošu tirgošanos - tie var būt arī beigti eži. Nebeidzamajam cīniņam turpinoties, ar šā gada 1. janvāri tika ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība darījumiem ar sadzīves elektronikas precēm - ledusskapjiem, mikroviļņu krāsniņām un visādām tādām lietām. Arī ar spēļu konsolēm.

Latvijas valdība un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pat nenojauta, ka šajā brīdī saņems sāpīgi plakšķīgu pliķi no Eiropas Komisijas. Ir piepeši sanācis tā, ka Latvijai tagad ir nesaprašanās vai konflikts, vai kaut kas uz to pusi ar Eiropas Komisiju, kas bargā tonī paziņojusi, ka nesaskaņo Latvijas prasīto reversā PVN iekasēšanas kārtību sadzīves elektronikai.

Tā ir norma, kas jau stājusies spēkā. Bet EK to nesaskaņo. Tā ir tā pati EK, kas lamājusi Latviju par lielo ēnu ekonomiku, norādot, ka teju trešdaļa PVN aiziet kaut kur garām valsts kasei.

EK esot pieprasījumu izvērtējusi, bet uzskata, ka reversā PVN iemērošanas kārtība neesot pareizākais ceļš. Esot virkne citu soļu, kurus Latvija varējusi izmantot, lai vērstos pret PVN krāpšanu, bet kurus Latvija neesot veikusi, pauž EK runaspersona un pārstāve nodokļu jautājumos, bijusī radio žurnāliste Vanesa Moka. Eiropas Komisija gatavojot visaptverošu PVN visās dalībvalstīs. Lai izvērtētu Latvijas soli elektronikas PVN reversajā kārtībā, Eiropas Komisijai vajadzējis astoņus mēnešus, bet Latvija pasteigusies un savu prasījumu izteikusi vien četrus mēnešus pirms likuma spēkā stāšanās.

Tas ir apbrīnojami. Briseles birokrātiem vajag astoņus mēnešus, lai izvērtētu vienas valsts vienu lēmumu visnotaļ skaidrā un nepārprotamā jautājumā par vienas nozares PVN iekasēšanu! Briselē, izrādās, tiek gatavots kaut kas liels, milzīgs un visaptverošs visai Eiropai, kam tagad Latvija izrādījusies iemaisījusies pa kājām! Esot visādi citi veidi, kā apkarot PVN shēmošanu.

Tad kādi ir šie veidi? Ja cilvēkam ir utis, tad ir visādi veidi, kā tikt no tām vaļā. Var noskūt matus. Var saliet galvu ar čemeriņu ūdeni vai kādu citu vielu, kas nogalina parazītus un neļauj tiem vairoties. Reversā PVN maksāšanas kārtība iznīdē nodokļa krāpšanu sadzīves elektronikā kā čemeriņu ūdens utis jau saknē, bet EK iesaka ķert utis pa vienai.

VID un tiesībsargājošās iestādes jau tāpat ar PVN shēmotājiem ir nevienlīdzīgā kaujā, kur shēmotāji visu laiku ir divus gājienus priekšā. Te darīšana ir ar lielu naudu un ar cilvēkiem, kas ir bandīti. Visnaturālākie, tetovētie bandīti, kas peļņas dēļ gatavi iet pāri līķiem. Viņi dibina uzņēmumus, savervējot par fiktīviem uzņēmumu direktoriem naudu nospēlējušus indivīdus pie spēļu zālēm un lombardiem, nesmādē arī bezpajumtniekus, kurus ieceļ par firmu īpašniekiem uzņēmumos, kas tiek iekļauti PVN karuseļos. Bēdīgi, pilsoņi, kas gatavi par pārsimts eiro parakstīties uz visu, tiek atrasti arī starp ārzemniekiem un citās valstīs, jo shēmām nepieciešams starptautiskums.Taču notāri, Uzņēmumu reģistrs, kaut arī viebjas no smakas, kas nāk no šiem pseidouzņēmējiem, nevar neko darīt - juridiski nevar atteikt darījumus un firmu dibināšanu personām, kas acīmredzami ir fiktīvas. Arī VID un tiesībsargājošās iestādes nevar neko pasākt, kamēr nav tikušas pie konkrētiem pierādījumiem par konkrētiem Krimināllikumā paredzētiem noziegumiem. Ja tomēr beigās tiek konstatēta summa, ko uzņēmums parādā valstij, to piedzīt nav iespējams, jo no «bomža» neko nepiedzīsi. Lielā un tumšā nauda rada arī korupcijas riskus un derdzīgi kriminālu vidi.

Latvijas valdība ir samulsusi no piepešā EK skarbuma, nezina, kā reaģēt un moži pauž, ka neatcels savu lēmumu par PVN elektronikai un centīsies kaut ko pierādīt - kaut kādu savu taisnību. Ka tikai tie nebūs zvirbuļa čiepsti pret ērgļiem un vanagiem? Ja no Briseles nāks skarba, spalvaina dūre, ka nebūs latviešiem lekties, nāksies vien piekāpties.

EK dīvainie iebildumi pret Latviju rāda, ka tas, kas notiek Latvijas iekšpolitikā mūsu korupcijas un netīras lobēšanas lauciņā, ir nieka bērnu spēles salīdzinājumā ar to lobiju ietekmi uz EK un Eiropas Parlamenta politiku, kas valda Briselē. Tur lobisti spēj izdabūt cauri visu, pat pašus neloģiskākos gājienus un vajadzīgu lēmumu sabotāžu. Kādi elektronikas lieltirgotāji tagad mīca EK viedokli pēc savas vajadzības kā plastilīnu. Un iepūt viņiem! Latvijas mikromēroga korumpanti kaut kādās šejienes farmācijas vai komercbanku nozarēs tur blakus var smēķēt, atpūsties un mācīties.

Laikam neba nu tāpat vien Eiropā ir valstis, kurām tas apnicis un kuras taisa breksitu vai sliecas uz to. Kaut kas tajā Eiropas Savienībā nav īsti kārtībā.