Briti aizies skarbi
Dzīvoja latvji britu zemē cepuri kuldami, taču tad atnāca Brexit un jaunā premjerministre Terēza Meja, kas apņēmusies realizēt cieti skarbu Lielbritānijas iziešanu no Eiropas Savienības. Terēzi Meju plašsaziņas līdzekļi jau bija pasākuši saukt par Theresa Maybe jeb Terēzu Varbūt, jo no premjerministres ilgi nevarēja sagaidīt kaut cik konkrētu stāstījumu – kas būs ar Brexit, kāds tas būs, kad un kas notiks?
Šonedēļ viņa šo trūkumu ir mazliet labojusi, izklāstot savu redzējumu par Brexit, nosaucot 12 prioritāros punktus, kas būs svarīgi izstāšanās sarunās. Premjerministre neuzskata, ka britu balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības būtu atteikšanās no kopīgām vērtībām, ES pilsoņi būšot laipni gaidīti Lielbritānijā, un cerams, ka tāpat briti tiks uzņemti ES valstīs. Starp 12 vēsturiskajām tēzēm ir tādas kā «drošība visur, kur vien tas iespējams», «likumus rakstīsim sev Vestminsterā, Edinburgā, Kārdifā un Belfāstā», «ES pilsoņu skaita imigrācijas kontrole», «drosmīgs un ambiciozs brīvās tirdzniecības līgums ar ES - ne vairs iekļaušanās vienotajā ES tirgū, bet maksimāli iespējamā piekļuve tam».
Premjerministres runā samanāms daudz iekšēju pretrunu - vienlaikus uzsvērta vēlme draudzēties, uzturēt sakarus un tirgoties, taču turpat uzreiz deklarēta Lielbritānijas pašizolēšanās, atšķelšanās no ES, aiziešana no vienotā ES tirgus, apņemšanās stingri kontrolēt un ierobežot imigrāciju no ES valstīm. Mejas runa bija ar lozungu «Globāla Britānija», taču kāds gan tur vairs globālums, ja Britānija slēdz savas durvis ciet? To gan var saprast arī tā, ka tagad Lielbritānija būs brīva no ES vienotā tirgus uzliktajiem rāmjiem un nu tik tirgosies ar visu pasauli. Jūtot, ka šādas idejas diezin vai patiks Briseles politiķiem, kas centīsies nodarīt Lielbritānijai kādu sāpīti, Meja uzsvēra, ka viņiem nevajadzētu censties kaut kā sodīt britus, jo šādi soļi negatīvi ietekmēs pašu ES.
Mejas runa jau ir saņēmusi pirmo dažāda līmeņa politiķu reakciju. Eiropas Parlamenta pārstāvis sarunās par britu Brexit Gijs Ferhovstads izteicies, ka tik skaisti jau nu nebūs - Lielbritānija nevarēs darīt tā, kā iedomājas - lasīt tikai labumu ķiršus no tirdzniecības ar ES un baudīt priekšrocības. Visskarbāk Mejas runu ir kritizējis Vācijas ziemeļu zaļais politiķis Žans Filips Albrehts, kurš sapratis, ka britu premjerministre saka tā: «Mēs tevi, Eiropas Savienība, sūtām uz poda, bet tev ar mums jādraudzējas!»
Paredzams, ka izstāšanās sarunas nebūs vieglas un prasīs vēl diezgan daudz laika. Nav izslēgts, ka gadījumā, ja tās iestrēgs, amatu var zaudēt pati premjerministre Meja. Joprojām ir ļoti daudz neatbildētu, neskaidru jautājumu par to, kā Lielbritānija domā dzīvot tālāk - vai eksportētājiem saglabās beztarifu piekļuvi vienotajam ES tirgum, vai Lielbritānijas bankas varēs apkalpot kontinentālos klientus? Mejas valdība ir nonākusi investoru, uzņēmēju un likumdevēju jautājumu krustugunīs, jo maz kas zināms par nākotnes attiecībām, kuras Meja paziņos, kad uzsāks oficiālās izstāšanās sarunas marta beigās.
Saprotams, ka Brexit nebūs patīkams Latvijas valstspiederīgajiem, kas dzīvo, strādā un saņem sociālus labumus Lielbritānijā. Tur gaidāmi dažādi apgrūtinājumi un ierobežojumi. Droši vien tiks atjaunota dokumentu pārbaude uz robežas, muitas kontrole - nevarēs vairs vest uz Angliju daudz lētu smēķu un alkohola. Jaunatbraucējiem būs grūti iekārtoties darbā, atvērt bankas kontu un iegūt sociālās apdrošināšanas numuru. Acīmredzot tiks ieviests arī tāds apgrūtinājums, ka darba devējam, kas gribēs pieņemt darbā ES pilsoni, būs jāmaksā nodeva 1000 vai vairāk mārciņu apmērā. Pie sociāliem spilveniem varēs tikt tikai pēc vairāku gadu nostrādāšanas Lielbritānijā. Grūtāk būs tiem, kas vēl tikai gudro, vai nevajadzētu laisties lapās uz Lielbritāniju. Un tādu Latvijā, kā izpētījusi sociologu firma TNS, ir vairāk nekā 40%! Bažīgi ir arī tie, kas jau labi iekārtojušies un dzīvo Lielbritānijā ilgāku laiku. Drošs paliek nedrošs, daudzi steidz iegūt Apvienotās Karalistes pilsonību. Lielbritānija ir populārākā Latvijas valstspiederīgo migrēšanas zeme, jo bezdarba līmenis tur zems, sociālie labumi izcili, algas lielas, arī kaut cik buldurēt angliski iemācīties ir vieglāk nekā norvēģiski vai franciski. Taču nākamībā vairs tik viegli nebūs - kā var jaust pēc skarbās lēdijas Terēzas Mejas runas, Lielbritānija drīz latviešiem vairs nekāda paradīze nebūs.