VID ar mazajām lūkām
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule laikraksta Dienas Bizness kluba biedriem nesen sacīja – jāmaina iespaids, ka VID ir pelēkais pentagons ar mazajām šaujamlūkām, kas atrodas tālu prom no civilizācijas un kurp ved maza, šaura taciņa, pa kuru ejot, vēl var kāju salauzt. Viņas kurss būšot būt par partneri uzņēmējiem.
Tā ir brīnišķa apņemšanās, turklāt izteikta ar metaforu. Bet, ja cilvēks izsakās tik tēlaini, nav pamata šaubām, ka viņš ir emociju pārņemts un tic, ka ieceres izdosies. Pašreizējais VID tēls tiešām nav īpaši labs, un ļaudis turp iet ar zosādu zem krekla. VID mājas iekšpusē dažādiem cilvēkiem var būt dažāda pieredze - ir daudz darīts vēl pirms Cīrules, lai dienests iegūtu kaut cik servisa un tikai pēc tam paģēroša un sodoša iestādījuma iespaidu. Klerki ir laipni un izpalīdzīgi. Taču tajā pašā laikā ir uzņēmēji, kas saskārušies ar sāpīgiem naudas sodiem par niecīgiem, formāliem pārkāpumiem. Tur gan sabiedrībai grūti vērtēt, kurā gadījumā ir taisnība uzņēmējam, kurā atkal VID, jo VID publiskos strīdos nedrīkst iesaistīties - virkne normatīvo aktu tam aizbāž muti.
Ir arī vispārzināmi gadījumi, kad ļaunprātīgi blēži paliek bez kāda soda, lai gan nav samaksājuši nodokļus ļoti lielos apmēros. Vēl pa latvju zemi bez kāda soda drasē ļaudis, kas ne tikai nav samaksājuši, bet izkrāpuši no valsts budžeta citu cilvēku nodokļos jau samaksātu naudu, «eksportējot» neesošu zeltu, izmantojot PVN izkrāpšanas «karuseļus». Tas sarūgtina.
Bet nav jau nekāds attaisnojums, ka cits zadzis un viņam paveicies. Katram attiecībās ar VID ir savs stāsts, un nodokļi jāmaksā visiem - lieliem, vidējiem un maziem.
VID tēls nav uzlabojams vienā dienā, un nekad VID reitings nebūs augsts, jo, lai cik balta kļūtu VID ēkas fasāde un cik plaši tās logi, tā ir vieta, kur cilvēkiem jāšķiras no naudas. Bet no naudas nevienam nepatīk šķirties. Sevišķi tad, ja nav saprotams, kur samaksātā nauda paliek un kāds no nodokļu maksāšanas labums. Pašlaik diemžēl Cīrule neko daudz nevar iespēt. Vismaz tuvākajā laikā viņai vēl fatāli nolemts būt valdības un Saeimas ķīlniecei. Līdzīgi ķīlniece bija arī iepriekšējā VID vadītāja Ināra Pēterone, kura, leļļu meistaru triku nogurdināta, pārgrieza aukliņas, paklanījās publikai un devās projām.
Sabiedrība no VID vēlas daudz ko. Gribētos, lai VID pats rēķina nodokļus, bet uzņēmumu grāmatveži tikai izrēķina algas «uz rokas». Gribētos, lai pilsoņiem un amatpersonām nebūtu jāiesniedz deklarācijas, bet lai VID tās iesniedz pilsoņiem. Tā nav nekāda neiespējamā fantastika. Taču pašlaik gandrīz vai tādā kā fiskāli ekonomiskā prognožu līmenī ir iestrādāts, ka valsts gūs ienākumus no tā, ka ļaudis kreditēs valsti, pēc tam nomirs vai aizmirsīs, ka viņiem pienākas nodokļu atmaksa, un tad šo naudu valdība varēs lietot budžetā.
Gribētos, lai VID uztraucas, ja konstatē, ka kādam uzņēmumam sākas apgrozījuma problēmas, taču Latvijā uztraucas uzņēmējs, kurš baidās, ka VID būs tas, kurš iedzīs pēdējo zārka naglu, neņemot vērā nekādus skaidrojumus un taisnošanos. Visu ko gribētos, taču to nevar VID viens pats pat, ja ļoti grib - vajag arī politisku gribu un atbalstu no tiem, kas taisa politiku. VID vadās no likuma, bet, ja likums ir slikts, tad arī VID nevar būt labais.
Cik nebija ņemšanās nupat pagājušā gada nogalē ar mikrouzņēmumu nodokļa un obligāto sociālo iemaksu problēmu! Politiķi apņēmās, ka tā ir ārkārtīgi nopietna lieta un būs jāatrod kāds atrisinājums. Taču tika atrasts pagaidu risinājums - pacelts mikrouzņēmumu nodoklis no 9% uz 15%, un politiķi laimīgi aizgāja gulēt.
Tagad ir citas prioritātes - deputātiem atrodas laiks septiņu stundu ilgām ārlietu debatēm, lai gan Latvijas viedoklis pašreizējās lielvaru spēlēs ir kā peles pīkstiens zem skatuves rokkoncertā. Taču problēma nekur nav pazudusi - ir godīgi un negodīgi mikrouzņēmumi, ir 300 tūkstoši cilvēku, kas nemaksā pat minimālās sociālās iemaksas. Vajadzētu likt galvas kopā, kā pārvest pāri upei vilkus, kazas un kāpostus - lai netiktu noslāpēta sīkā uzņēmējdarbība, lai šie sīkie tomēr nepaliek sociāli neaizsargāti un lai vidējie un lielie nevarētu tēlot sīkos, saņemot sīkajiem domātos atvieglojumus.
Bet vēl ir visa kopējā nodokļu politikas reformu problēmu gūzma, kas līgani aizpeldējusi projām no parlamenta dienaskārtības! Tur tāpat kazas, vilki un kāposti ir konfliktā - nedrīkst vairs celt nodokļus, lai nekaitinātu investorus, bet necelt nodokļus nevar, jo vajag budžetā ienākumus.
Izskatās, ka VID ģenerāldirektorei no tā būs daudz problēmu. Šķiet, ka viss velk uz to, ka viņas darbu vērtēs nevis pēc kādu objektīvu kritēriju kopuma, bet pēc tā, cik viņa iekasējusi. Ja nepiepildīsies optimistiskās šā gada ekonomikas izaugsmes prognozes, tieši nodokļu iekasēšanas pieaugumā iecerēts rast naudu budžetam. Tāpat arī haotiskā nodokļu likumdošana rada stresu darbiniekos un nepieciešamību pēc liela štata, kam jāizseko līdzi visiem jaunajiem politiķu radītajiem kurmju rakumiem. Cīrulei nebūs viegli aizvērt šaujamlūkas un atvērt logus.