Vecie mēri stiprāki par jaunajiem censoņiem

© F64

Rīga un Rīga, Ušakovs vai ne Ušakovs – par to visu laiku ir liela spriešana. Taču Latvijas valstī nav tikai Rīga un pašvaldību vēlēšanas notiks visur.

Daudzviet, visticamāk, arī pēc vēlēšanām pie varas paliks tie paši pilsētu mēri, kas jau ilgi valdījuši. Atšķirībā no Saeimas un Ministru kabineta, kam starp dažādām institūcijām reitings ir hroniski zems, pašvaldībām iedzīvotāji uzticas daudz vairāk - ne tik lielā mērā kā izglītības iestādēm, armijai vai Baznīcai, tomēr plaisa starp sabiedrību un vietvarām nav ne tuvu tik bezdibenīga kā starp cilvēkiem un parlamentu vai valdību. Tāpēc diezin vai censoņiem, kas grib gāzt vecos valdītājus no troņa, ies cauri tāds taktiskais kampaņas stāsts, ka «viss ir slikti, viss izzagts, ir posts un pagalam, bet es esmu godīgais eņģelis, kas strādās profesionāli un vareni». Var, protams, uzskatīt, ka vēlētāji ir dumji un tic visādiem banānu solījumiem, taču vēlētāji nemaz tik dumji nav. Drīzāk tad veiksmīgāka varētu būt tāda pieeja, ka «vecā vara ir gana laba bijusi, bet es strādāšu vēl labāk».

26 gadus Ventspilī mērs ir Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) . Pēdējos astoņus gadus viņa darbu apgrūtina politisko konkurentu pasūtīta krimināllieta, kur Lembergam kā noziegumu inkriminē pilnīgi visu, ko viņš jebkad darījis, - «būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm» bijis pat tas, ka ostā izveidota moderna infrastruktūra un pilsētā veikti labiekārtošanas darbi. Iedzīvotāji labi saprot un redz, ka tie ir murgi, un arī nākamos četrus gadus Lembergs un Latvijai un Ventspilij vadīs Ventspili. Būs arī konkurenti, taču konkurentiem diezin vai kas liels izdosies. Pagaidām nav īsti skaidrs, kas mēģinās paspodrināt savas politiskās spalvas uz Lemberga kritizēšanas rēķina. Iespējams, viens no tiem būs kādreizējais aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kura tēls ļaudīm ir mazliet piemirsies un pabalējis. Vēl var atgadīties, ka uz Ventspili dodas bēdīgi slavenais politiskais klauns Artuss Kaimiņš, taču neba nu šiem censoņiem kaut kas spīd.

Arī ilggadējajam Jelgavas mēram Andrim Rāviņam (ZZS) diezin vai kāds konkurents var atņemt varu. Arī pret viņu savulaik ir bijis vērsts safabricēts kriminālprocess, kas gan izčākstēja ļoti ātri. Bija tāds diezgan pat nopietni ņemams konkurents Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība), taču viņš kļuva par Saeimas deputātu un zaudēja jaudu, jo kaut kādā dumjā veidā bija sataisījis kļūdas savā amatpersonas deklarācijā, par ko tika atstumts no politiskā darba.

Pret Rāviņu pašlaik ir jauna kampaņa, kurā iesaistīti pilsētā prominenti arhitekti, mākslinieki un žurnālisti. Tas ir par ieceri būvēt Depo lielveikalu Lielupes kreisajā krastā. Tauta tika biedēta ar to, ka jaunā veikala baisā kaste aizsegs skaisto skatu uz Jelgavas pili. Taču patiesībā jaunais lielveikals nepavisam nebūs pretī pilij un nebūs arī kaste, bet gana pievilcīgs objekts. Ja tiek uzbrukts netaisnīgi, tas drīzāk var radīt pretēju efektu - noskaņot par atbalstu pilsētas pašvaldībai pat tādus vēlētājus, kas citādi būtu balsojuši par opozīciju.

Otrs ilglaicīgākais pilsētas mērs Latvijā pēc Lemberga ir Liepājas pašvaldības vadītājs Uldis Sesks (Liepājas partija). Viņš pie varas ir jau 20 gadu. Taču viņam nāksies iespringt. Viņam ir gana nopietns konkurents Jānis Vilnītis, kurš šoreiz startēs kā Latvijas Reģionu apvienības listes līderis. Iepriekšējās vēlēšanās Vilnītis pārstāvēja Reformu partiju, kas ieguva piecus mandātus, bet pie varas pilsētā netika. Tagad viņš centīsies dabūt vairāk.

Tikmēr citā valsts nostūrī - Daugavpilī - tāpat briest diezgan pat nikna cīņa par varu. Daugavpils ir tāda pilsēta, kur attiecības dažādu politiķu un partiju starpā stipri vien atšķiras no tā, ko redzam valstī un Rīgā. Tur vietējie politiķi savu formālo partijas piederību ir mainījuši kā zeķes, un tur mēdz sadarboties tie, kas Rīgā ir naidnieki, un otrādi. Kādreizējais Daugavpils mērs Rihards Eigims, kurš pašlaik ir Saeimas deputāts Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā, parlamentā darbojas gandrīz nemanāmi - tribīnē nekāpj, ne ar ko neizceļas, taču Daugavpilī viņš joprojām ir ietekmīga figūra, kas var censties apdraudēt pašreizējā pilsētas mēra Jāņa Lāčplēša (Latgales partija) pozīcijas. Tur gan ir tāds kāzuss, ka Eigims nekādi nevar startēt ZZS sarakstā, jo ar vietējo ZZS līderi Ināru Ostrovsku Eigima komandai ir sens konflikts. Tāpēc Eigims, visticamāk, startēs ar kādu citu listes nosaukumu, bet ne kā ZZS pārstāvis.

Uz Daugavpils varu pretendēs arī aktīvais Saeimas deputāts no Saskaņas Andrejs Elksniņš, kurš diezgan pat pārliecinoši ir pierādījis, ka visa vēršanās pret viņu kā it kā balsu pircēju Saeimas vēlēšanās ir bijusi konkurentu safabricēta. Daugavpilī vēlēšanas solās būt kaismīgas un jautras.



Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais