Nevis ar putām uz lūpām, bet tiesiski
Jaunās tehnoloģijas nu jau trešo dekādi dod iespēju sazināties, tirgoties, spēlēt šahu cilvēkiem, kas atrodas fiziski tālu viens no otra. Ļaudis milzīgi daudz sava laika pavada ne reālajā, bet virtuālajā vidē. Turpat šajā vidē notiek arī finanšu un seksuāli noziegumi, politisku apvērsumu un terorisma organizēšana, kas ir vienas nebeidzamas galvassāpes valstu valdībām, kurām ir savas ierobežotas teritorijas, bet internetam tās nav – tam nav robežu.
Valstis, kur ir autoritāri režīmi, bloķē nevēlamas interneta vietnes, pakļaujot tās stingrai cenzūrai. Tas galvenokārt politisku motīvu dēļ, jo nācijas tēvi vēlas valdīt mūžīgi un negrib, lai opozīcija internetā saaģitē pūli, kas atnāks un izsviedīs vadoni no pils. Bet nu arī demokrātiskajās valstīs stīvēšanās pa internetu ir titāniska. Piemēram, ASV valdībai apnika noskatīties, kā miljardi dolāru iet valsts kasei gar degunu, jo notika nodokļu krāpšana divos pašos populārākajos pokera saitos. Valdība nobloķēja šos saitus datoriem ASV teritorijā un vērsa kriminālvajāšanu pret to īpašniekiem.
Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta tēls jau sen un hroniski nav labs, kas saprotami - nodokļus maksāt cilvēkiem nepatīk, un lielais, melnais «gestapo» starp kapiem un ezeru Mežaparkā daudz baltāks nepaliek. Taču nevajag briesmīgi gānīt VID, jo jāsaprot, ka tam arī nav viegli. VID vadītāja Ilze Cīrule zina, ka vajag rezultātus, ko no viņas gaida valdība. Labi rezultāti būs tad, ja tiks iekasēts vairāk nodokļu. Zināms arī, ka briesmīgi lielas summas - pat varbūt ceturtā daļa no visas valsts ekonomikas - aprit kaut kur pelēkajā zonā. Tā ir ne tikai nodokļu nemaksāšana, kad Koļa Pēterim pārdod kontrabandas cigaretes, bet arī pats riebīgākais finanšu noziegums - PVN izkrāpšanas karuseļi. Tā ir naudas izzagšana no valsts maka - no godīgo maksātāju jau samaksātiem nodokļiem.
Lasot internetā sludinājumus, VID darbinieki ir pamanījuši, ka kādi automašīnu tirgotāji varbūt veic šos fiktīvos darījumus vai nesamaksā PVN, un ir taustījušies pēc pierādījumiem šo shēmu atmaskošanai. VID ir prasījis ss.lv īpašniekiem informāciju - sludinājumu saturu, laikam arī sludinājumu ievietotāju epasta adreses. VID ir prasījis vienreiz, otrreiz, ceturto reizi, bet ss.lv tad laikam ir paskatījies, ka prasības izpildei jāveltī resursi, un sācis lekties: «Uz kāda punkta pamata jūs mums to prasāt?» Tā uz līdzenas vietas ir izcēlies boksa mačs, ko vēro jau visa valsts, un publika sadalījusies fanu pulkos - vieni jūt līdzi VID, bet daudz lielāks atbalstītāju pūlis ir tērpies ss.lv krekliņos.
Atšķirībā no VID zīmols ss.lv ir ar diezgan labu slavu. Šajā portālā jo daudzi ir atraduši darbu, pārdevuši savu veco autograbažu vai nolīguši meistaru, kas salabo caurules. Ss.lv ir taisīts tā, lai parasts cilvēks bez īpašas datorpratības varētu saprast, kā atrast viņu interesējošu informāciju vai ievietot savu sludinājumu. Ss.lv ir radījuši gudri puiši, kas ar izdomu un nelieliem ieguldījumiem pelna daudz un laikam jau nodokļus maksā, jo ne par nodokļiem VID viņiem sienas klāt. Konflikts ir par citu. VID lasa likumus, un likumā Par nodokļiem un nodevām sacīts: «Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc VID pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri, izmantojot interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumus, izvietojuši sludinājumus, un par to izvietotajiem sludinājumiem.»Tā kā komersants VID prasību nepildīja, VID ss.lv «aizklapēja».
Vai tas bija likumīgi, vai tas bija samērīgi, tagad ir juristu strīda tēma. Ja jau nav iespējams vienoties tāpat vien, strīdnieku argumentus vērtēs, izšķirs un spriedīs tiesa. Nevis pūlis vai sociālo tīklu pārgudrie bļaurētāji, bet tiesa. Vinnēs nevis tā puse, kurai vairāk putu uz lūpām, bet tā, kas pārliecinošāk pamatos savu viedokli.
Šis nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums, kad notiks valsts instances un uzņēmēja sadursme. Būs visādi gadījumi - gan, kad komersants blēdās vai lecas, gan, kad valsts instance pārspīlē ar represijām. Valdībai un Saeimai arī ir stipri vien jādomā, kādu politiku tās virza. Ja spiediens uz komersantiem būs pārāk skarbs, tad pastāv risks nokaut vistiņu, kas dēj zelta oliņas, ja pārāk vaļīgs - tad vistas staigās pa galdu un taisīs uz galvas.
Blakus ir Igaunija, kura ir daudz liberālāka pret inovatīviem projektiem internetā, un uz kaimiņzemi dažs tiešām arī pārceļas, tomēr arī Igaunijā ir Finanšu inspekcija un Policijas un robežsardzes izlūkošanas departaments, kura prasības nedrīkst nepildīt. Arī igauņi neļaus, lai viņu valstij kāds izšķērē caurumus kabatās.
Nav jau uzņēmējam nemaz tik vienkārši pārcelties uz Igauniju, un nav īsti patiess stāsts par ziemeļzemi kā valsti, kur atļauts viss, un tāpēc pie viņiem viss plaukst. Ar domēna ss.lv pārreģistrēšanu par ss.com diezin vai pietiks, lai noslēptos no Latvijas varas instancēm, ja doma ir turpināt sludinājumu servisu piedāvāt Latvijas klientiem. Jācer, ka konflikts starp komersantu un VID atrisināsies kaut kā prātīgi, racionāli, tiesiski, atgriežoties pie cieņpilnas attieksmes vienam pret otru.