Māris Krautmanis / Autori

Politiskais spēks, kas savulaik sevi sauca par Jauno laiku, bet vēlāk, notiekot dažādām kolīzijām un apvienojoties ar mazākiem politiskiem grupējumiem, pārsaucās par Vienotību, no sākta gala ir lietojis pret saviem konkurentiem diezgan skarbas metodes – izmantojis tiesībsargājošajās iestādes un specdienestus, valstiskās, nevalstiskās un ārvalstiskās organizācijas, angažētus propagandistus privātajos un sabiedriskajos medijos, lai apsūdzētu, izsekotu, diskreditētu un apsaukātu pretinieku.

Eiropas Savienība 22. jūnijā pagarināja sankcijas pret Krieviju līdz 2016. gada janvāra beigām, uz ko Krievija, protams, ir pagarinājusi savus atbildes soļus – embargo pret Rietumu pārtikas precēm.

Mediķi var braukt uz Norvēģiju un strādāt tur par ārstiem un medicīnas māsām, skolotāji var braukt uz Angliju strādāt kādu fizisku darbiņu – par pastniekiem vai pie konveijera, vai par apkopējām, kareivji var pieteikties franču ārzemnieku leģionā, kur labi maksā. Visiem, kas ir darbspējīgā vecumā un pie veselības, ir kāda izeja, ja nabadzība jau kļuvusi neizturama.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir ārsts, farmaceits, bioloģijas doktors. Kā uzņēmējs Belēvičs 1993. gadā izveidoja Saules un Mēness aptieku tīklu, kopā ar sievu Viju izveidojis arī pirmo privāto zāļu vairumtirgotavu, izveidojis arī klīnisko laboratoriju Centrālā laboratorija.

Kādā jaukā jūnija rītā Saeimas deputāts Šadurskis rezignēti raudzījās uz savu putekļiem un zirnekļu tīkliem klāto portreju un klusiņām ievaidējās: «Neviens mani vairs neatceras, neviens mani nemīl. Pat krievvalodīgie skolēni, kas savulaik mani lamāja par Melno Kārli, ir mani aizmirsuši. Nu no kurienes tāds negals?»

Saeima 3. jūnijā ar 55 balsīm par atbildēja uz sabiedrību ilgi tirdījušo jautājumu – kurš būs prezidents? Tagad jautājums ir: «Kāds prezidents būs Raimonds Vējonis?» «Laikam vispirms būs jāierauj,» bija Vējoņa pirmie vārdi pēc ievēlēšanas.

Jau rīt Saeimas darba kārtībā Latvijas Republikas prezidenta vēlēšanas.

Pagājušajā gadā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aizliedza iebraukt Latvijā dziedātājiem Josifam Kobzonam, Valērijai un Oļegam Gazmanovam. Latvija pievienojās ES sankciju kopkorim pret Krieviju.

Vakar Rīgā sākās un šodien beigsies Austrumu partnerības samits, kura dēļ galvaspilsētas iedzīvotājiem jāpiecieš dažas pārvietošanās neērtības – viss centrs, lidostas apkaime un Pārdaugava ap Nacionālo bibliotēku ir tik partnerīgi apsamitota, ka ļaudis sastrēgumos kavē darbu nevis minūtes, bet stundas. Bet nu drošības pasākumi svarīgāki, jo Rīgā uzturas pustūkstotis daudzu valstu augstu amatpersonu un valstu vadītāji.

3. jūnijā īpašā Saeimas ārkārtas sēdē notiks aizklāta balsošana par nākamā Valsts prezidenta amata kandidātiem.

Rīgas apgabaltiesa piektdien pasludināja saīsināto spriedumu digitālās televīzijas krimināllietā, septiņiem apsūdzētajiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Piecas personas attaisnotas, bet viena atbrīvota no kriminālatbildības. Spriedums ir padevies skarbs, tāpēc dažu notiesāto sejas izskatās sašokētas. Bija cerējuši, ka pēc tik daudziem gadiem un tik murgainas tiesāšanās tiesnesis būs maigs un ļaunākajā gadījumā iedos nosacītu sodu.

Ādažu poligona tuvumā dzīvojošie civiliedzīvotāji ik dienu dzird bumsnīgas skaņas, kad bruņoto spēku poligonā tiek šauts un spridzināts tā, ka maz neliekas.

9. maiju sagaidot, Krievijas federālo televīzijas kanālu pamatstraumē peld diezgan nelāga tendence – PSRS tiek zīmēta kā atbrīvotāja, bet tas, ka, atbrīvojot Eiropu no nacisma, tā piemirsa atbrīvot Austrumeiropu no sevis, nav būtiski. Uzvaras svētki tiek prasmīgi izmantoti kā kārtējais Putina popularitātes noturēšanas šovs, kurā tiek attaisnoti ne vien staļinisma noziegumi, bet arī mūsdienu vadoņa ārpolitiskie gājieni.

Drošības policija 29. aprīlī aizturēja žurnālistu, portāla pietiek.com publicistu Lato Lapsu par to, ka viņš slikti uzvedies – viņš gājis pie Drošības policijas (DP) priekšnieka Normunda Mežvieta ar iesniegumu, kurā norādījis, ka DP darbinieki divās iepriekšējās dienās kavējuši filmēšanu sabiedriskā vietā.

Svētdien notikušajās Kazahstānas prezidenta vēlēšanās uzvarēja ilggadējais valsts vadītājs Nursultans Nazarbajevs. Rezultāts ir fenomenāls – pie 90% elektorāta aktivitātes par Nazarbajevu atdoti 97,7% balsu. Tik daudz nav nevienam diktatoram pasaulē. Nazarbajevs ir valsts galva jau kopš 1991. gada un savā valdīšanas laikā gan ar maigām, gan skarbām metodēm ir koncentrējis varu savās rokās tā, ka jebkāda opozīcija noslāpst pat ne saknē, bet jau sēklā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no sākta gala ir bijis tiesiski kropls veidojums, jo tā izveides patiesais mērķis bija nīcināt ārā partijas Jaunais laiks konkurentus un piesegt pašu Jauno laiku.

Nevalstiski ārvalstiskā biedrība Delna šonedēļ uzsākusi kampaņu ar nosaukumu Cel trauksmi!, mudinot sabiedrību neklusēt, kļūstot par korupcijas vai citu prettiesisku darbību lieciniekiem vai upuriem.

Izrēķināšanās process ar Valsts kancelejas direktori Elitu Dreimani pagājušajā nedēļā guva strauju virzību.

Nelāgās sociālekonomiskās situācijas dēļ latvieši turpina meklēt darbu ārzemēs un masveidā izbraukt no valsts. Taču nevar teikt, ka valdība neko nebūtu paveikusi reemigrācijas jomā, – pēdējā laikā divas ministrijas ir pastrādājušas kā darbā iekārtošanas kantori veseliem diviem tautiešiem, kas jau bija devušies svešumā, bet tagad atgriezušies dzimtajā zemē un dabūjuši šeit gluži labus amatus.

Šonedēļ ar lielu steigu ir sākusies izrēķināšanās ar valsts galveno ierēdni – Valsts kancelejas (VK) direktori Elitu Dreimani. Viņai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nedod pielaidi valsts noslēpumam, kas savukārt spārno premjeri Laimdotu Straujumu un valdošo partiju Vienotība rosināt viņas atlaišanu no darba.

Valsts kancelejas (VK) direktore Elita Dreimane ir paudusi viedokli, ka Latvijā pielaides piešķiršanas process valsts noslēpumam neatbilst cilvēktiesībām. Tāpēc tāds Satversmes aizsardzības biroja (SAB) naids pret Valsts kanceleju un Dreimani.

Ir tāds mūsdienu sakāmvārds: «Ja ko runā – tad apdomā! Ja ko dari – tad apdomā divreiz! Bet, ja ko raksti sociālajā tīklā internetā, tad apdomā trīsreiz!» Jo neapdomīgi ieraksti tviterī, feisbukā vai draugos var radīt nepatīkamas sekas gan pašam, gan citiem – arī morālas, administratīvas un pat kriminālas sekas. Tas, kas vienreiz ierakstīts, nekādi nav izdzēšams, tas izplatās nekontrolējami un uznirst citu ļaužu datoros vēl tad, kad jau gribētos ņemt vārdus atpakaļ.